"Par baumām runājot, jāsaka, ka tās ir ātrākas par vēju - vismaz cilvēki viduslaikos tā uzskatīja," zina stāstīt Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesors Andris Levāns.

Profesors uzsver, ka baumas tolaik bijis līdzvērtīgs medijs pēc uzticamības, pēc nopietnības, pēc lietojamības, līdzīgi kā, piemēram, dokuments vai hronika. "Taču cik bieži viduslaiku cilvēks sastapās ar rakstītu hroniku vai dokumentiem? Ļoti iespējams, ka nē, jo viduslaiku sabiedrība patiesībā bija orāla, tātad - mutvārdu kultūrā sakņota sabiedrība.

Cilvēki paļāvās uz to, ko runāja, un uzticējās tam, ko dzirdēja.

Tāpēc bieži vien dzirdēja sakām - Fama publica jeb baumas. (..) Ja visi cilvēki runā, tātad tas ir tas, ko cilvēki domā. Tas ir tas, ko cilvēks zina. Citiem vārdiem sakot, tā ir viduslaiku komunikāciju kultūra, kurā baumas ieņēma ļoti, ļoti nopietnu lomu..."

Teksts pilnā apjomā lasāms lsm.lv!