Vai zinājāt, ka Mellužu estrādē jau 19. gadsimta vidū un nogalē notikuši ne tikai deju vakari un  teātru izrādes, bet arī simfoniskās un opermūzikas koncerti?  20. gadsimta 20. gados Jūrmalas Simfoniskais orķestris te uzstājies  otrdienās, bet 30. gados tobrīd jauno un daudzsološo komponistu, piemēram, Jāņa Ivanova un Jāņa Ķepīša pirmie sacerējumi  atraduši ceļu pie publikas. Arī Bruno Skultes debija notikusi Mellužos.

Kas notika estrādē padomju gados un kāda tā ir šodien? Par to visu plašāk Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturnieces Ingas Sarmas stāstījumā.

  Mellužu parkam un estrādei ir sena un ievērojama vēsture. Tā aizsākusies jau 1827. gadā, kad barons  Kārlis fon Firkss, Majoru, Mellužu un Asaru zemes īpašnieks uzbūvēja kūrmāju un nosauca to par Karlsbad (kūrmāja atradās tagadējā parka vietā).  Kūrmājā notika deju vakari, koncerti un arī teātra izrādes – 1904. gadā te uzstājās Ādolfs Alunāns  un Kārlis Brīvnieks ar savām trupām.  Parkā bija neliela koka estrāde brīvdabas koncertiem.

   Pirmā pasaules kara laikā kūrmāja tika nodedzināta, un koncerti atsākās 1926. gadā, kad ar simfonisko programmu uzstājās Jūrmalas Simfoniskais orķestris (orķestra pamatu veidoja Nacionālās operas orķestra mūziķi). Estrāde bija maza, taču klausītāju koncertos te nekad netrūka. 

1930. – spožie gadi, kad Rīgas Jūrmalā un arī Mellužos ir redzamas un dzirdamas gan pašmāju, gan ārzemju zvaigznes: mūziķi, diriģenti, dziedātāji.

2019. gada 19. jūnijā  Jūrmalā atklāja  Mellužu  parka atjaunotās estrādes kompleksu -  pašu koncertestrādi ar  625 skatītāju sēdvietām, atbilstīgi vēsturiskajam koncertdārza iekārtojumam, atjaunotajām  vēsturiskajām  vīteņaugu sienām, no jauna uzbūvēto Piena paviljonu.

Mūsdienās Mellužu estrāde ir viena no divām 20.gs. pirmās puses koka estrādēm, kas saglabājušās Baltijā (otra – Kuresārē).