Vai zinājāt, ka ar Latvijas mākslas kolekcijām ir saistīti divi Rembranta mātes portreti?

Stāsta Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece.

Pirmais no tiem atradies Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Ernsta fon Bīrona (1724-1800) īpašumā. Kā zināms, viņš ir bijis kaislīgs mākslas kolekcionārs, kuram piederējis pat Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606-1669) darbs.

Lai jūs nemulsina  gleznas nosaukums “Simeons un Anna templī ” - klasisks Kunga prezentācijas sižets, kurā attēlots tas īpašais brīdis, kad Simeons un Anna uz templi atnestajā Jēzus bērnā atpazīst Pestītāju. Rodas jautājums, kur tad ir māte Nēlthena fan Zeitbrūka (Neeltgen Willemsdr. van Zuytbroeck, ap1568–1640)?

Te nu jāveido neliela atkāpe. Glezna “Simeons un Anna” ir  Rembranta agrīnā perioda darbs, kas datēts ar 1627. gadu. Šajā laikā Rembrants vēl dzīvoja Leidenē pie vecākiem, dzirnavnieka ģimenē.  Iztika bija pietiekoša, bet ne tik liela, lai apmaksātu modeļus. Līdz ar to  Rembrants daudz zīmēja un  gleznoja pats sevi .Viņš zīmēja arī tēvu un mammu, jo vecāki bija pieejamākie un pacietīgākie modeļi.

Piemēram,  gleznā “Simeons un Anna”, iespējams, tieši māte pozē cienījamos gados esošās pravietes Annas tēlam. Pat vēl vairāk - Anna tiek gleznota arī atsevišķā portretā. No šīs gleznas gan ir saglabājusies tikai Hovarta Flinka (1615 –1660) kopija, kas šobrīd atrodas Kunsthistorische Museum Vīnē.

Diemžēl hercoga Pētera kolekcija ar laiku tika izkomplektēta un citu mājvietu atrada arī glezna “Simeons un Anna”. Labā ziņa, ka glezna līdz mūsdienām ir saglabājusies un ir skatāma Hamburgas Kunsthalles ekspozīcijā.

Savukārt Latvijā, Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas vēl viens Rembranta "Mātes portrets", kas arī ir agrīnā perioda darbs (1628).  Šī mazā, oforta un sausās adatas tehnikā veidotā grafika, pēc visa spriežot,  pašam Rembrantam bijusi ļoti mīļa, jo viņš to ik pa laikam līdz pat 1640. gadam aizvien uzlabojis. 

Uz plates iegravēts 1628. gads. Līdz ar to izšķir divus darba stāvokļus. Pirmais attiecas uz 1628. gadu, vēl nepabeigto ofortu. Tajā ir tikai mātes sejas atveidojums, bet nav paraksta un datējuma. Šis variants tikpat kā nav saglabājies. Viens no tā novilkumiem atrodas Britu muzejā Londonā. Savukārt Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas 1640. gadā pabeigtais darbs – oforta otrais stāvoklis.

Kopā ar šo grafikas darbu, MMRB glabājas vēl 11 Rembranta oforti, kas ik pa laikam tiek izlikti apskatei. Pēdējo reizi tie bija apskatāmi projekta „Baltijas ozoli” ietvaros. Tā kā tas bija salīdzinoši nesen, tad acīmredzot, līdz nākamai reizei būs jāgaida vēl vismaz pieci gadi, jo tik sens papīrs ir gaismas jūtīgs un starp divām eksponēšanas reizēm vēlams vismaz pieci gadi to paturēt tumsā.

Kad jums būs iespēja apmeklēt Hamburgu, aizejiet uz  Kunsthalli  apskatīt Rembranta agrīnā perioda gleznu “Simeons un Anna templī”. Jūs varat arī aizvērt acis un iedomāties , cik labi tā kādreiz izskatījusies Rundāles pilī!

Kāda tad bija šī glezna, ko iegādājās hercogs Pēteris? Krēslainajā templī ar augstajām, majestātiskajām kolonnām, iespīd saules staru kūlis, apgaismojot sirmajam Simeonam uz ceļiem gulošo, autiņos ietīto Jēzus bērnu. Pa kreisi, lūgšanā saliktām rokām ceļos nometusies Marija .Viņai blakus atrodas Jāzeps, tērpts pavisam vienkāršā tumšbrūnā kamzolī, kailām,  lielceļu putekļos sabristām pēdām. Viņš ir pilnībā pievērsies Marijai, mēs redzam tikai viņa siluetu no mugurpuses. Aiz Svētās ģimenes stāv Anna, priekā paceltām rokām lūkojoties uz bērnu, kuru viņa un Simeons ir tik ilgi gaidījuši . Bet pār visu šo, Rembrantam tik raksturīgajos, brūnajos toņos ieturēto daudzfigūru kompozīciju, spīd zeltaina gaisma. Pasaules gaisma. Tā apvieno visu.