Stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta vadošais pētnieks, profesors Kaspars Kovaļenko.

Antibiotikas (sengrieķu: anti- — ‘pret’, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.

Ir zināmas 15 vispārpieņemtas antibiotiku klases, piemēram, beta laktāmu klases antibiotikas, tetraciklīnu klases, aminoglikozīdu un vēl citas. Antibiotikas faktiski iedarbojas tikai pret baktērijām, pret vīrusiem iedarbojas antivirusālie līdzekļi, bet pret mikroskopiskajām sēnēm antifungālie līdzekļi.

Antimikrobiālā rezistence ir baktēriju spēja pretoties antibiotiku iedarbībai. Vienkāršāk izsakoties – kad antibiotikas vairs nespēj baktēriju augšanu apturēt vai nonāvēt tās.

Kā zinām, antibiotikas ir viens no lielākajiem 20 gadsimta atklājumiem, kas iezīmēja antibiotiku laikmeta sākumu, kad daudzas iepriekš neārstējamas bakteriālas infekcijas pēkšņi kļuva ļoti veiksmīgi ārstējamas.

Piemēram, penicilīnu 1928. gadā atklāja Aleksandrs Flemings ar savu zinātnisko grupu. Bet jau 1945. gadā intervijā The New York Times Aleksandrs Flemings paredzēja, ka nepareiza antibiotiku lietošana izraisīs antimikrobiālo rezistenci – to apstiprināja jau 1946. gadā.

Tādējādi antimikrobiālā rezistence nav jauna, patiesībā dabā vairāki šie baktēriju aizsardzības mehānismi ir atbildīgi ne tikai par antimikrobiālo rezistenci, bet arī par izturību pret smagajiem metāliem, piemēram, svinu un arsēnu, kā arī rezistenci pret dažiem pesticīdiem, tāpēc

arī pesticīdu lietošana un vides piesārņojums ietekmē antimikrobiālās rezistences veidošanos.

Lielāko daļu mums zināmo antibiotiku atklāja vai izgudroja līdz 1970. gadam, jo šo mehānismu, ko mēs ar antibiotikām baktērijā varam ietekmēt, nav neierobežoti daudz, nekaitējot vai kaitējot mazāk pašam slimajam organismam. Antibiotikas tiek lietotas gan cilvēkiem, gan ļoti plaši arī dzīvniekiem, turklāt ne tikai ārstēšanai – šur tur pasaulē, piemēram, arī dzīvnieku dzīvsvara pieauguma paaugstināšanai, bet Eiropā šāda prakse jau sen ir aizliegta.

Diemžēl pašlaik nav labāku ārstēšanas līdzekļu bakteriālu infekciju ārstēšanai kā antibiotikas, bet baktērijas arvien vairāk adaptējas un mūsdienās mēs novērojam baktēriju multirezistenci, kad slimību izraisošās baktērijas ir rezistentas pret vairākām antibiotiku grupām, bet dažkārt rezistenci novēro pret visām mums zināmajām antibiotiku grupām, un šādos gadījumos bakteriālu infekcijas slimību ārstēšana vairs nav iespējama.

Nepamatota un nepārdomāta antibiotiku lietošana gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem ir galvenais iemesls antimikrobiālās rezistences attīstībā gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Vairāk un plašāk – ierakstā.