Līdz 9. septembrim Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies modes un mākslas dueta MAREUNROL'S personālizstāde “DREAMTIME”, kas vairākos slāņos aktualizē sapņošanas, aizsardzības un kopēšanas tēmu. Izstādes sakarā tapusi arī šīsreizes "Tīrkultūras" mūzikas izlase, ko veidojis Rolands Pēterkops.

Pasaule sevi aizsargā un cilvēki, kā pasaules kustības mehānismi, arī tiecas pēc individuālās aizsardzības. Šī tiekšanās rezonē un kļūst par kolektīvu apziņas stāvokli. Taču aizsargāšanās ir mānīga, paradoksāla, nedaudz aplama, jo, tiecoties pēc uzmanības apliecinājumiem, atklātības robeža var tikt arī lauzta. Paplašināta. Vai aizsargāšanās ir muļķība? Vai tā ir izsapņota? Sapņošanas laiks ir ārkārtīgi būtiska ikdienas prakse. Sapņot nozīmē apzināties visdažādākās situācijas, principā, nodoties analītiskam un filtrējošam procesam. Var sapņot par to, kas jau bijis vai vēl tikai būs. Nedaudz aizsapņoties, bēgot no ikdienas rutīnas. Pazust savos sapņos, cerot, ka tur pieredzētais varētu kaut nedaudz atspoguļoties realitātē. Sapņošana ir kā laiks sev, tā arī pasaulīgām lietām un procesiem. Tieši šādā rakursā tā sasaucas ar aizsargāšanās nozīmi. Izstādei "DREAMTIME" Rīgas Mazākajā galerijā, modes un vizuālās mākslas duets MAREUNROL'S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) radījuši site-specific instalāciju, kas vairākos slāņos aktualizē sapņošanas, aizsardzības un kopēšanas tēmu. Darbu veido trīs pamatelementi un katru no tiem iespējams uztvert kā jau iepriekš minēto tematiku simbolu.

Pirmais, fiziski tālākais instalācijas elements ir aizvērtas, estētiski mazvērtīgas durvis. Pēc būtības, tās turpina savu konstruktīvo funkciju, norādot uz telpas specifiku un liekot nojaust, ka aiz tām ir vēl nākamā istaba. Vienlaikus tās simbolizē noklusējumu un nezināmo - sapni par to, kas varētu aiz šīm durvīm notikt. Otrais elements ir hiperbolizēta izmēra jaka, kas (tāpat kā durvis) veidota, iekļaujot tās sākotnējo, funkcionālo jēgu. Absurdi pārspīlējot jakas apjomu, tā kļūst par sazemēšanās punktu un mākslas darba balansu. Pie durvīm piekārtā jaka nav tikai darba apģērbs, bet gan ķermeņa paplašinājums un aizsargājošs vairogs. Trešais instalācijas elements ir aizsargslānis jeb ūdenszīme "dreamtime", kas vistiešākajā veidā atsaucas uz autortiesībām un to vispārējo nozīmi laikmetā, kad kopēt ir kļuvis vieglāk nekā jaunradīt. Arī šajā darbā izmantotā ūdenszīme patiesībā ir reālas ūdenszīmes kopija. Aizsargājošais mehānisms pārtop popkultūras elementā, ko pateicīgi un ar ironiju izmantot māksliniekiem. Instalāciju "DREAMTIME" papildina speciāli izstādei veidota skaņas telpa, kas tapusi sadarbībā ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi.