Šī brīža pētošajā ambientajā mūzikā ir vien daži tik meklēt kāri un reizē grūti definējami mākslinieki kā kanādiešu elektroniskās mūzikas un skaņu mākslinieks Tims Hekers (Tim Hecker).

Savas vismaz divdesmit gadus ilgās radošās karjeras laikā viņš ir klejojis pa elektroniskās trokšņu mūzikas ēnas pusi, caur paša pieredzi reflektējis par skaņas dizainu un aizrāvies ar moderno kompozīciju, allaž saglabājot vien sev raksturīgu citādību un juveliera atbildību pret savu daiļradi. Pēdējo gadu un vismaz divu albumu – Virgins (2013) un Love Streams (2016) – laikā Hekera skaņrade piedzīvo sava veida tikko jaušamu renesansi. Laiks šķiet viņa skaņu paleti nostiprinām...

2017. gada 28. martā Tims atkal bija iegriezies Rīgā, lai koncertētu Zirgu ielas koncertzālē. Ar mūziķi tikās Rolands Pēterkops, Jānis Šipkēvics un Reinis Semēvics.

Svarīgākā skaņa

Man šķiet – tas, ko klausītājs dzird koncertā, ir tūkstošiem dažādu skaņu kombinācijas, kuras komponistam kaut kāda iemesla dēļ šķitušas interesantas.

Uzreiz jūtu, ja pastiprinātājā dzirdu kādu labu skaņu, kas izliecas, izceļas, vai pazūd, un kas man acumirklī kaut kā liek sajusties – atgādina kādu traumatisku pieredzi, bērnības atmiņu vai kādu savādu sapni par… Es nezinu… vienradžiem, kas nodarbojas ar seksu.

Tas var būt jebkas, galvenais, lai rodas spēcīgas emocijas, tās acumirklī jānotver un jāizveido tēma vai motīvs. To grūti aprakstīt vai atrast konkrētu cēloni, bet tās acīmredzot kaut kur ļoti dziļi eksistē.

Soundspace

Mani interesē teātris, teātra formāts, lai arī mūsu mūzikas priekšnesumos nav aktieru vai kā tamlīdzīga. Gaismām, ja tās iederas, vajadzētu būt skulpturālām, papildinot skaņu. Es uz to cenšos šādi lūkoties. Runa ir par ainavām un emocijām. Mani reizēm nogurdina vienkārši spēlēt elektroniskās mūzikas koncertu, kur esmu tāds diezgan novecojis mākslinieka tips, kas stāv skatītāju priekšā un dara savu darbu. Man drīzāk tīk veidot ainavas. Ļoti patīk mākslas instalācijas, kur viss ir itin kā savāda istaba, kas tev liek dīvaini sajusties. Es gribētu darīt to pašu ar skaņu. Fakts, ka esmu uz skatuves un strādāju, ir otršķirīgs. Tas, ka es tur fiziski atrodos, protams, sniedz kaut ko priekšnesumam, bet būtiskāka man šķiet radītā noskaņa ar gaismām, dūmiem un intensīvu skaņu. Tas rada klātbūtni. Tas piespiež klausītājus piedalīties un koncentrēties uz notiekošo, jo priekšnesums ir ārkārtīgi skaļš – tu nevari vienkārši izvilkt telefonu un sākt lasīt ziņas, ja tev sejā dzen dūmus. Klausītājs var doties prom.

Es pieņemu, ka aptuveni desmit procentu skatītāju pamet koncertu, jo mani koncerti nav domāti kuram katram. Ja neviens neiet projām, uzskatu, ka kaut ko daru nepareizi.

Tas ir nedaudz savādi, kad ar acs kaktiņu pamani, ka kāda cilvēku grupa pieceļas un virzās uz izeju, bet tam ir jānotiek, lai izveidotos īsta saikne ar publiku. Pēc definīcijas, tas nav ikkatram.

Klusums

Jā, tas man īsti labi nepadodas… Mākslā vienmēr cenšos aizpildīt negatīvo laukumu un visu audeklu nosegt ar krāsām. Japāņi šo tehniku sauc par Ma, tas ir līdzīgi negatīvajam laukumam. Es gan cenšos uzlabot iemaņas. Tas šķiet nedaudz kontrintuitīvi, ņemot vērā to, ka tehnoloģijas pārsvarā mudina likt vienu slāni virsū otram, tad vēl vienu un tā tālāk. Agrāk tas bija ļoti sarežģīts process, tagad tā vairs nav. Tas ir kaut kas, pret ko var iestāties, visu uz audekla novietojot izretināti. Pats pie tā strādāju.

Sound changes

Tas ir viens no jaukākajiem komplimentiem, kādu iespējams saņemt – ja modes dizainers vai mākslinieks saka, ka klausās tavu mūziku, kamēr glezno vai strādā.

Labāku klausītāju nevaru iedomāties! Tas ir lieliski, ja tava mūzika iziet ārpus savas disciplīnas un palīdz citiem radīt. Kas attiecas uz mūziku, modes prezentācijās parasti neizmanto avangardu. Tas parasti ir Ostina Pauersa vai Bērta Bakaraka tipa kičs. Mūzika un tai līdzi ejošās emocijas parasti ir apzināti retro.

Laikmetīgā mūzika

Ai, esmu tāds pats kā visi citi – pazudis okeānā, cenšos saprast, kur atrodos. Manuprāt, cikliski eju cauri fāzēm, kur pamīšus klausos ļoti daudz mūzikas un tad visu grūžu prom. Šobrīd, šķiet, grūžu visu prom, lai strādātu ar sevi, lai viss pārējais nesmacē un nenogurdina. Piemēram, reizēm klausos jaunu grupu un dzirdu, ka viņi izmanto kādu interesantu tehniku. Tad man jāpiespiež sevi lejupielādēt kādu jaunu mūzikas programmatūru, lai izaicinātu sevi. Visapkārt esošais ietekmē un iedvesmo – tas katrā ziņā ir pozitīvi, tomēr tas var arī paralizēt, ja visa kā ir par daudz vai ja sāc pazaudēt savu ceļu. Tur jābūt balansam. Šobrīd es visu filtrēju - klausos tikai R&B no 2005. gada vai kaut ko tamlīdzīgu (smejas).

Laikmetīgā māksla

Tas var būt jebkas. Varu aiziet uz muzeju, paskatīties, piemēram, uz de Goijas gleznām. Tas nekad nepieviļ, tur ir milzīgs spēks un intensitāte. Vienubrīd aizrāvos ar pēckara abstrakto mākslu – tā mani ietekmēja, bet cenšos izvairīties no šādām tiešām, acīmredzamām ietekmēm. Man tas pildīja tādu kā kruķa lomu. Esmu to daudz izmantojis. Man apnika.

Klasiskā māksla, manuprāt, varētu justies nogurusi – tai ir milzīga autoritāte un visa populārā kultūra nemitīgi no tās smeļas iedvesmu, kā rezultātā tā pati sāk zaudēt nozīmi, iedarbīgumu un spēku.

Māksla nav tikai mākslas galerijas un mākslinieki, no kuriem iedvesmoties. Tā ir arī ārkārtīgi dziļa pieredze. Reizēm šķiet, ka tas pazūd. Kad saka Māksla ar lielo burtu. Mani laikam interesē Savādais ar lielo burtu.

Kino

Tā ļoti labi es tajā neorientējos. Mana izpratne sākas un beidzas ar „Dienvidparku” un televīzijas seriāliem (smejas). Bet, ja nopietni, kino ir mākslas virziens, par kuru zinu vismazāk. Katru dienu man jāatlicina divas stundas, lai noskatītos pilnmetrāžas filmu. Tas ir daudz. Es varu izturēt trīsdesmit minūtes vai stundu. Tāds ir televīzijas formāts. Tas paredz kaut kādu dziļumu un vienlaicīgi neliek tev tur sēdēt pārāk ilgi.

Auditorija

Man šķiet, ka cilvēki ir ļoti dažādi – daži ir introspektīvi, citi nemitīgi grimst depresijā, vēl citiem patīk sev pieskarties... Es nezinu. Meklēt vienu priekšrakstu vai efektu, ar kuru varētu aizķert visus, man nešķiet pareizais ceļš.

Raidījumā skan:

1. Karima Walker - We've Been Here Before (Karima Walker)
2. Jean-Michel Blais & CFCF - Hasselblad 1 (Jean-Michel Blais & CFCF)
3. Tim Hecker - Live Room (Tim Hecker)
4. Tim Hecker - Black Refraction (Tim Hecker)
5. Tim Hecker - Stags, Aircraft, Kings And Secretaries (Time Hecker)
6. Tim Hecker - Chimeras (Tim Hecker)
7. Visible Cloaks - Bloodstream (Visible Cloaks)
8. Tim Hecker - Harmony In Blue III (Tim Hecker)
9. Oneohtrix Point Never - Inside World (OPN)
10. Tim Hecker - Live Room Out (Tim Hecker)
11. Tim Hecker - Amps, Drugs, Harmonium (Tim Hecker)
12. Olafur Arnalds - Vid Vorum Sma (Olafur Arnalds)
13. Tim Hecker - Virginal I (Tim Hecker)
14. Tim Hecker - Stigmata II (Tim Hecker)
15. Tim Hecker - Voice Crack (Tim Hecker)
16. Olafur Arnalds - Og Lengra (Olafur Arnalds)

Mūzikas izvēle: Rolands Pēterkops
Montāža: Reinis Semēvics
Vizuālais noformējums: Rolands Pēterkops

Paldies Valsts kultūrkapitāla fondam!