Info

Mani sauc Kristofs Sujata, esmu dzimis Polijā, bet dzīvoju Kalgari.  Es rakstu ambient mūziku, bet uz saviem darbiem raugos kā kompozīcijām.

Mūzika, kura iedvesmojusi

Nupat redzēju Džesikas Mosas uzstāšanos. Pirms piecpadsmit gadiem biju apsēsts ar grupu Godspeed You! Black Emperor. Pēc tam sāku eksperimentēt un radīt to, ko radu tagad. Lai arī piedzimu Polijā, uzskatu sevi par kanādieti. Kad redzu grupas kā Godspeed, kuras rada tik lielisku mūziku, turklāt nāk no tās pašas valsts, es jūtos ļoti iedvesmots. Jūtos tāpat par, piemēram, Timu Hekeru vai Ianu Viljamu Kregu (Tim Hecker, Ian William Craig). Man ļoti patīk kanādiešu autoru mūzika, tā, manuprāt, labi atspoguļo Kanādas vidi, cilvēkus un kopējo sajūtu, tur dzīvojot. Tā katrā ziņā ļoti atšķiras no poļu mūzikas. Esmu vairākkārt atgriezies Polijā, un tur valdošais dzīvesveids ir ļoti citāds. Mūzika tāpat. Es Polijā uzaugu lauku mājās un dzīve tur bija pavisam citāda. Manas sajūtas par šo laiku nav sliktas, taču caurcaurēm jūtos kā kanādietis. Man patīk arī šis tas no ārzemēm, bet manas muzikālās ietekmes, galvenokārt, ir no Kanādas.

Cik ilgi dzīvojis Kanādā

Esmu dzīvojis Kanādā divdesmit sešus gadus. Man šobrīd ir trīsdesmit viens gads. Pārvācos, kad man bija pieci. Mani vecāki bija imigranti - pie jaunās vides bija jāpierod mums visiem. Mans tēvs nomira pagājušogad, bet māte vēl aizvien šad tad saka, ka kādu dienu atgriezīsies Polijā, bet gan es, gan mans brālis esam pilnībā integrējušies šeit. Viņš šeit ir dzimis, tā kā viņam nav nekāda iemesla atgriezties.

Personiskums mūzikā

Mana pēdējā izdotā albuma nosaukums ir On pause. Pārsvarā tas ir stāsts par mana tēva dzīves pēdējiem sešiem mēnešiem, un astoņiem mēnešiem, kas sekoja. Katra šī albuma kompozīcija ir balstīta uz kādu atmiņu vai notikumu šajā periodā, kas ilga nedaudz vairāk kā gadu. Lai arī albumā necenšos radīt nepārprotamu skaidrību par to, kāds ir šis stāsts, ceru, ka klausītāji spēs mūziku sasaistīt ar savām personīgajām pieredzēm. Dziesmu, kuru izpildīju šodien, sauc Four loops jeb "Četras cilpas". Šīs četras muzikālās cilpas ir balstītas uz dabas elementiem: gaisu, ūdeni, uguni un zemi. Bet uzsvars nav uz šiem elementiem, drīzāk uz manām atmiņām vai sajūtām par šiem vārdiem – ko ūdens nozīmē man. Kad domāju par ūdeni, tas man asociējas ar Kluso okeānu. Kad domāju par zemi, atceros pārgājienus kalnu grēdās netālu no Kalgarī. Mūzikas pamatā ir šādi personīgi stāsti.

Kā rodas mūzika

Mūzikā man patīk izpētes process – spēlēties, improvizēt un skatīties, vai kāds ceļš kaut kur neaizved. Es nemēdzu rakstīt mūziku ar skaidru priekšstatu, kur ceļš aizvedīs. Es drīzāk savienoju dažādas idejas, lai varētu izstāstīt stāstu. Šī iemesla dēļ, šķiet, drīzāk vados pēc emocijām, nevis pēc prāta. Mūzikas rakstīšanas procesā prātu cenšos īpaši neiesaistīt. Ja es kaut ko nejūtu gana spēcīgi, tad, manā izpratnē, to pierakstīt nav jēgas.  

Kā ietekmēt klausītāju

Šobrīd strādāju ar konkrētu izdevniecību, kuru vada vīrs vārdā Frensiss. Viņš par manu mūzika teica tā, ka viņam tā atgādina skatīšanos tālumā. Tas arī ir tas iemesls kā un kādēļ es rakstu mūziku. Es parasti klausos mūziku, kad izeju pastaigās pa pilsētu vai dabā. Man pietiktu, ja uzzinātu, ka kādam, klausoties manu mūziku, ir sanākusi patīkama pastaiga (smejas). Vai, ja viņiem kaut kas dzīvē nupat izdevies un viņi, klausoties manu mūziku uz austiņām, gandarīti pa logu aizskatītos tālumā. Šī ir tā sajūta, kuru cenšos notvert, cerībā, ka mana mūzika palīdz cilvēkiem šādi justies.

Atšķirība starp mūziku un troksni

Manuprāt, nav lielas atšķirības starp mūziku un troksni. Esmu spēlējis noise mūziku un troksnis var būt jebkas. Trokšņa definīcija paredz, ka tas ir kaut kas nepatīkams, taču kaut kas ir nepatīkams tikai tad, ja tev tas traucē. Tomēr jebko var iecelt tādā kontekstā, ka tas kļūst patīkams, interesants vai izaicinošs. Man šķiet, ka atšķirības starp abiem nav. Jautājums ir par to, vai tu spēj apsēsties un to noklausīties tādu, kāds tas ir (smejas). Ja tev nepatīk, tad nepatīk, tā nu tas ir, bet to pašu var teikt par jebkuru mūzikas žanru.

Mīļākā skaņa

Es zinu, ka par to droši vien jau runājuši daudzi, bet man īpaši patīk cīruļi. Mazi, bieži sastopami putni, bet, kad viņi savācas vienkopus kādā kokā, tad viņi taisa visai patīkamu skaņu. Man aiz virtuves loga ir šāds koks, kur viņi bieži salaižas, tādēļ vienmēr cenšos turēt to vaļā.

Kāda loma dabai

Dabai ir milzīga loma. Es skatos uz mākslu tāpat, kā es skatos uz dabu, un daba nebūt nav perfekta – vienmēr atrodas kāds salauzts zars vai nokritusi lapa. Tur allaž atrodams kaut kas, kas nav perfekts, un šīs nepilnības dēļ daba ir vislielākais mākslas iedvesmas avots, jo arī māksla nav perfekta. Cilvēki mēdz teikt, ka viņi strādā pie perfektas dziesmas, taču nekas tamlīdzīgs nav iespējams. Visā ir nepilnības, un tādēļ uzskatu, ka dabai ir milzīga loma tajā, kā redzu mākslu.

Kāda loma dabai turpinājums

Kādam, piemēram, būtu jāizskatās perfektam kokam? Tāds neeksistē. Katrs koks ir citādāks. Viss mainās, mirst, aug. Tāpat jūtos par mākslu – lietas mainās, mirst, uzlabojas, arī tad, kad ir runa par mākslas radīšanas procesu. Reizēm viss iet no rokas, citreiz – ne. Es uz to raugos kā uz procesu. Šādā nozīmē daba nav perfekta, tomēr daba tik un tā stāv pāri visam. 

Vai pievērš uzmanību tam, kas aktuāls

Man šķiet, ka labākais mākslas vērtētājs esi tu pats. Ja tev kaut kas patīk, tad patīk, un otrādi. Citu cilvēku viedoklis tavus uzskatus nemainīs. Man patīk sekot līdzi tam, kas notiek, bet spriedumus cenšos taisīt pats. Neuzskatu, ka citi spētu mani pārliecināt, ka man kaut kam būtu jāpatīk.

Tīrkultūra: Runa tad vairāk ir par gaumi un sajūtām, nevis par saprašanu.

Kristofs: Jā. Iespējams, tas ir saistīts ar to, kā klausos mūziku, kur šim procesam ir raksturīga emocionāla nošķirtība. Ko es ar to domāju: es īpaši nelasu informāciju par pašiem mūzikas autoriem. Cenšos uztvert mūziku kā baltu audeklu, kuru kāds novietojis man priekšā, bez informācijas par to, kas tas ir, un es vienkārši ceru, ka tas mani iekustinās. Man nepatīk, ja citu sajūsma par kādu albumu ietekmē manu spriedumu par to. Man nepatīk klausīties mūziku tikai tādēļ, ka ap to tanī brīdī valda īpaša sajūsma. Šobrīd šī ir interesanta tēma, jo ambient mūzika šobrīd sāk kotēties meinstrīmā, un tas ir interesanti, jo tā agrāk nekad nav bijis – tā allaž bijusi diezgan personīga vai vismaz pagrīdes mūzika. Tādēļ šobrīd ir interesanti pievērst uzmanību tam, kā šis apstāklis maina šo žanru. Kā tas mainās atbilstoši tam, kas patīk kritiķiem. Kolīdz rodas šāda sajūsma, tā uzreiz mainās arī virziens. Neesmu drošs, kā par to jūtos, jo tikai tādēļ, ka kāds spēlējot vienā veidā ir kļuvis slavens, nenozīmē, ka pārējiem būtu jādara tāpat. Tā es nejūtos. Šādā nozīmē man šķiet, ka sajūsma un atzinība nedaudz sabojā lietas, īpaši klausītāju uztveri. Bet ko tur daudz.

Klusuma nozīme

Man dzīvē nepieciešams klusums. Es noteikti nepatērēju tik daudz mūziku, ka no tās nogurstu, bet man arī patīk pavadīt laiku klusumā. Īpaši brīžos, kā tagad – pēc koncertiem. Lai arī tie uzlādē, koncerti tomēr arī nogurdina. Klusums manā mūzikā ir kaut kas, ar ko esmu centies strādāt. Man šķiet, ka panākt lielu, visaptverošu skaņu ir viegli, bet uztaisīt kaut ko minimālistisku ir daudz sarežģītāk. Teiksim, tev ir pāris notis, kas ienāk un aiziet, starpā esot klusumam. Šādas pauzes ir svarīgas, bet tās reizēm arī grauj nervus. Nesen runāju ar paziņu par to, kā samazināt notiekošo manā mūzikā. Viņa ir vijolniece orķestrī. Viņa teica, ka vissarežģītāk ir spēlēt solo, jo nav nekā, kur paslēpties un nav neviens, kas tevi var vajadzības gadījumā atbalstīt. Agrāk pirms uzstāšanās gatavojos daudz cītīgāk – atlasīju dziesmas, efektus, un tamlīdzīgi. Šobrīd vairāk improvizēju, ļaujos dzīvās uzstāšanās formātam, un skatos, kur tas mani aizvedīs. Reizēm iestājas klusums, reizēm ne. Ar to jāprot samierināties. 

Vai skaņa ārstē

Uzskatu, ka skaņa nenoliedzami spēj ārstēt. Vēl jo vairāk – es pirms diviem gadiem ierakstīju EP albumu ar nosaukumu Healer, un šim albumam bija tieši šāda tēma. Šajā albumā centos ierakstīt tādu mūziku, kādu tajā brīdī bija pa spēkam uzrakstīt. Kad to publicēju, daudziem patika. Pēcāk šie darbi izvērtās garākā albumā, kuru publicēju nupat. Manuprāt, mūzika noteikti spēj ārstēt. Dabas skaņas spēj ārstēt. Turklāt šī ir lieta, kas pasaulē šobrīd ļoti trūkst, jo mums ir daudz globālu problēmu. Ja man ir slikts garastāvoklis, es dodos pastaigā un klausos mūziku. Tas viss ārstē, tam vienkārši ir jāprot ļauties.

Ko iesaka

Ja būtu jāizvēlas viena dziesma, es teiktu Grouper dziesma Headache. Tā ir ļoti minimālistiska dziesma, kur skan tikai balss un ģitāra, taču tā ir viena no skaistākajām dziesmām, kādu jebkad esmu dzirdējis. Ceru, ka jums patiks. Vēl varu ieteikt Godspeed You! Black Emperor dziesmu Moya. Es tieši nesen runāju ar Godspeed bundzinieku manis vadītā radio pārraidē un mēs vienojāmies, ka tā ir viņu labākā dziesma. Vēl es gribētu minēt Tima Hekera dziesmu Chimeras.

 

Raidījumu veidoja – Rolands Pēterkops, Reinis Semēvics, Zane Ozola, mūziku izvēlējās – Krzysztof Sujata (Kristofs Sujata, Valiska) un Reinis Semēvics.

Vizuālais noformējums – Reinis Semēvics, ar Kristofu sarunājās Zane Ozola, tekstu tulkoja un ierunāja Oskars Jansons. Montāža - Reinis Semēvics

Atbalsta VKKF.

Valiska - Reflection (Krzysztof Sujata)
Valiska - Veil (Krzysztof Sujata)
Tim Hecker - Chimeras
Berko - Truck (Andrew Wilson)
Valiska - Softness (Krzysztof Sujata)
Grouper - Headache
Valiska - La Tourette (Rooms) (Krzysztof Sujata)
Skee Mask - Calimance (Delay Mix)
Skee Mask - Cerroverb
 Valiska - Of Water (Krzysztof Sujata)
 Paper Dollhouse - Pearl's Theme
 Paper Dollhouse - Nuclear Alignment
 Eleventeen Eston - I Float, I am Free (John William Tanner)
 Valiska - Midnight, False Creek (Krzysztof Sujata)
 Godspeed You! Black Emperor - Moya