Tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas - Žaka Ofenbaha operas "Hofmaņa stāsti" pirmizrāde! Jau piektais šī darba iestudējums Baltajā namā tapis franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā un režisora Aika Karapetjana versijā.

Žaka Ofenbaha pēdējais darbs ir aizraujošs pavērsiens komponista daiļradē. Ofenbahu allaž saistām ar komiskām, dzirkstošām operetēm kā slavenā operete "Orfejs pazemē", Taču ar savu pēdējo operu komponists klausītājus pārsteidza ar pievēršanos tumšākam, filozofiskākam naratīvam, kura saknes meklējamas Ernesta Teodora Vilhelma Hofmaņa radītajos fantastiskajos stāstos, kas sirreālā sižetā ievij mūžsenos jautājumus par mīlestību, ilūzijām un māksliniecisko apsēstību.

"Hofmaņa stāsti" pirmizrādi piedzīvoja pēc Ž. Ofenbaha nāves un kļuva par vienu no viņa visatzītākajiem darbiem, iemiesojot tajā gan asprātību, gan melanholiju, gan pārdabiskus elementus, kas tik lieliski raksturo 19. gadsimta romantisma vēsmas. Operas dīvainais, sapņainais raksturs apvienojumā ar Ofenbaha bagātīgajām melodijām, mazpamazām kļuva par franču operas repertuāra stūrakmeni.

Režisors Aiks Karapetjans:

“Šajā iestudējumā visi operas kora mākslinieki atveido Hofmani, atspoguļojot viņa patiesās vēlmes un darbības motivāciju, dialogu ar sevi, tāpat kā konfliktu ar apkārtējo pasauli.

Šie daudzie Hofmaņi ir vizuāli identiski ar operas titulvaroni, tomēr viņi atļaujas darīt to, ko Hofmanis īstenībā vēlētos, bet dažādu iemeslu dēļ neuzdrošinās.”

Tiešraides starpbrīžu laikā uzzināsim par režisora Aika Karapetjana interpretāciju gan katram cēlienam atsevišķi, gan operai kā veselumam, kā arī ieklausīsimies muzikologa Mika Čežes stāstos par Ofenbaha un Hofmaņa vēstures knifiem. “Klasikas” ložā viesosies arī šīvakara Olimpijas lomas iemiesotāja Annija Kristiāna Ādamsone, kā arī Mūzas jeb Niklausa atveidotāja Laura Grecka, kura savu “Hofmaņa stāstu” pirmizrādi piedzīvos jau nākamajā - 29. septembra - izrādē.

LOMĀS:

Hofmanis: Džordžo Berrudži

Olimpija: Annija Kristiāna Ādamsone

Antonija: Inna Kločko

Džuljeta: Tatjana Trenogina

Mūza / Niklauss: Štepānka Pučālkova

Lindorfs / Kopeliuss / Mirakls / Dapertuto: Rihards Mačanovskis

Luters / Krespels: Krišjānis Norvelis

Antonijas mātes balss: Ilona Bagele

Spalancani: Rihards Millers

Šlemils: Juris Ādamsons

Hermanis: Artis Muižnieks

Natanaels: Armands Siliņš-Bergmanis

Andreass / Košenils / Francis / Pitikinačo: Andris Kipļuks

Stella: Evija Martinsone

Saturs

Veiksmīgajam mākslas kolekcionāram Hofmanim grūtības sagādā ne vien alkohols, bet arī attiecības ar viņa sievu Stellu. Slavenajai dziedātājai vīra destruktīvais dzīvesveids vairs nešķiet pieņemams, tāpēc viņa to pamet. Hofmanis ir ļoti satraukts: Stella ir viņa mūža mīlestība. Hofmaņa Mūza pārvēršas par viņa uzticīgo pavadoni, kaķi Niklausu.

Hofmaņa viesi, kas patiesībā ir galvenā varoņa dažādas izpausmes, no namatēva gaida stāstu. Šoreiz mākslinieks ir nolēmis izklaidēt viņus ar lekciju par īpašu sēni, iesauktu par Kleincaku jeb Mazo Caheju. Titulvaronis kopā ar draugu Niklausu un sāncensi Lindorfu apēd halucinogēnās sēnes, lai kopīgi ienirtu Hofmaņa bezapziņā. Domas aizslīd pie Stellas, klausītāji nespēj vairs izsekot dzirdētajam stāstam, tāpēc vēlas iedzert par mīlestību. Sēņu iespaidots, Hofmanis bezapziņā ierauga savas mākslas pasauli un mīlas ilūzijas dažādos periodos.

Pirmā ir Olimpija, kura realitātē ir laboratorijas izgudrojums, zinātnieka Spalancani radīta pirmā mākslīgā sieviete. Dēvējot sevi par Kopeliusu, Lindorfs pārdod Hofmanim burvju gaismu, kurā Olimpija parādās kā īsta, dzīva būtne. Hofmanis neaptver, ka tiek maldināts, līdz pat brīdim, kurā Kopeliuss izslēdz burvju gaismu, atklājot visiem klātesošajiem skarbo patiesību.

Otrā pasaule vēsta par Hofmaņa mīlestību pret slavenas primadonnas meitu Antoniju, kura sapņo par veiksmīgu karjeru un kopdzīvi ar Hofmani. Tēvs neļauj Antonijai dziedāt, jo baidās, ka slimā meita varētu mirt tieši tāpat kā viņas māte. Hofmanis, to izdzirdējis, savas mīlas vārdā lūdz Antoniju vairs nedziedāt. Antonija piekrīt. Tomēr ārsts Mirakls (tas pats Lindorfs) jaunavu pārliecina, ka viņa nedrīkst ziedot iespējami spožo karjeru, lai kļūtu par mājsaimnieci un daudzbērnu māti. Pēkšņi Antonija izdzird mirušās mātes balsi. Neapjaušot Mirakla ļaunprātīgos nodomus, Antonija no jauna dzied, drīz vien saļimst un mirst.

Vīlies romantiskajā mīlā, Hofmanis grib mesties Džuljetas apskāvienos. Šī kurtizāne izliekas, ka nav vienaldzīga. Patiesībā kapteinis Dapertuto (joprojām tas pats Lindorfs) viņai ir licis savaldzināt Hofmani. Dapertuto vēlas, lai Džuljeta nozog Hofmaņa spoguļattēlu. Hofmanis, kurš iekāro Džuljetu, piekrīt viņai to atdot. Šlemils, kurtizānes līdzšinējais mīļākais, kuram Džuljeta jau ir nozagusi ēnu, ierauga Hofmani kopā ar savtīgo kurtizāni. Zinot, ka Šlemilam ir Džuljetas buduāra atslēga, Hofmanis iesaistās divcīņā. Duelī ar Šlemilu gūtais ievainojums Hofmani atgriež realitātē.

Stella kopā ar ietekmīgo Lindorfu atgriežas Hofmaņa dzīvoklī, lai piesavinātos dažus kolekcijas mākslasdarbus. Sastapšanās ar pagātnes notikumiem ir ļāvusi Hofmanim pārvarēt apsēstību ar Stellu, sievieti, kura iemieso sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas īpašības. Mūza atgādina Hofmanim, ka patiesā viņa dzīves jēga ir māksla.