Tiešraidē no Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" klausāmies pianista Vestarda Šimkus, Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas koncertu, kurā skan Vestarda Šimkus opuss "Likteņa vārti" un Pirmais klavierkoncerts, kā arī Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija dominorā op. 67.


Šī orķestrim ir īpaša sadarbība ar Vestardu Šimkus, jo šoreiz klausītāji viņu atklāj divās lomās – gan kā izcilu pianistu, gan arī komponistu.
 
Koncertprogrammā skan divi opusi no Šimkus radītās mūzikas. Skaņdarbs klavierēm un orķestrim “Likteņa vārti”, kas vēsta par dvēseles ienākšanu šai saulē, savulaik veltīts Likteņdārza desmit gadu jubilejai un pirmatskaņots tā amfiteātrī 2018. gada vasarā paša autora sniegumā.
 
Darbs rakstīts klavierēm un orķestrim un balstīts uz vienkāršas, trauslas, tautiskās intonācijās balstītas tēmas, kas kļūst par episku un vērienīgu simfonisku epizodi. Autors opusa saturu skaidro kā savu pārdomu atainojumu par to, “kā dvēsele no Viņsaules plašumiem ieiet pa Likteņa vārtiem, lai sāktu dzīvot savu šīs saules dzīvi. Ieejot pa šiem vārtiem, gan ikviena cilvēka, gan arī visas tautas dvēseles liktenis kļūst neapturams un neatgriezenisks. Un kopā saistīts”.
 
Tāpat koncerta programmā iekļauts 2008. gadā tapušais Vestarda Šimkus Pirmais koncerts klavierēm un stīgu orķestrim ar norādi “Veltīts neērtajam cilvēkam". Šo darbu autors aicina attiecināt uz sevi ikvienam, kas kaut reizi sajuties “neērts” attiecībā pret apkārtējās pasaules plūsmu.

Komponists skaņdarba tapšanu raksturo šādi: “Pirmās idejas par šo skaņdarbu man radās, ejot pastaigās pa Kurzemes mežiem manas mājas tuvumā un vērojot, kā gadu no gada tajos izplešas kailcirtes un pilsētu robežas. Klavierkoncerta pamatā ir skaņu savienojumi, kas rodas manā galvā tad, kad ieklausos dabas skaņās.”

Liktens tēma turpinās arī koncerta otrajā daļā ar vienu no visu laiku slavenākajām simfonijām – Ludviga van Bēthovena Piekto jeb Liktens simfoniju, kas radīta 19. gadsimta sākumā un atspoguļo cilvēka cīņu ar nenovēršamo. Francijā to mēdz dēvēt arī par “Uzvaras himnu” un “Triumfa maršu”, kas izsaka spriegā darba dramaturģijas virzienu. “Es gribu satvert likteni aiz rīkles – tas nedrīkst mani pazudināt.” – tā savulaik rakstījis pats Bēthovens, kad progresējošais kurlums lika apjaust, ka viņa pianista karjerai nav nākotnes, bet līdz ar to ir vēl lielāka vēlme ierakstīt savu vārdu mūzikas vēsturē tieši kā komponistam.

Pie diriģenta pults stājies Atvars Lakstīgala, kam, esot Liepājas Simfoniskā orķestra galvenā diriģenta amatā, ļoti spēcīgi izdevies atklāt tieši šī Vīnes klasiķa darbus.
 
(Tekstā izmantoti Liepājas Simfoniskā orķestra publicitātes materiāli)