Tiešraidē no Lielās ģildes - Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Aivis Greters ar Vīnes klasiku un īpaši šim notikumam radītu jaundarbu! Koncerta otrajā dalā izskanēja Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija Mibemolmažorā op. 55 ("Heroiskā"), pirmās daļas noslēgumā -  V. A. Mocarta Otrais koncerts flautai un orķestrim Remažorā KV 314 ar franču mūziķa Vensāna Likā solo, bet vakaru iesāka Jēkaba Jančevska darba "Trīs Bēthovena citāti" pirmatskaņojums,

Jēkabs Jančevskis savam pirmajam opusam kamerorķestrim Sinfonietta Rīga “Trīs Bēthovena citāti” smēlies iedvesmu austriešu ģēnija Ludviga van Bēthovena mūzikā, dzīvē un personībā. Tālākās norādes sniedz pats autors: “Jaundarba radīšanai, kas sakņotos Bēthovena personības un daiļrades pētīšanā, pievērsos ar ārkārtīgi lielu piesardzību un bijību. Sākot jau ar pietāti pret pasaules mēroga dižgaru, kura neizmērojamais pienesums balsta klasiskās mūzikas kanonu virsotnes, caurstrāvo šodienas akadēmiskās mūzikas koncertrepertuāru un neapšaubāmi iesakņojies mūsdienu civilizācijas pastāvēšanas paredzamajā nākotnē.

Neuzskatu sevi par citātu un alūziju meistaru, tāpēc sagatavošanās priekšdarbi, skaņdarba formas un izteiksmes līdzekļu meklējumi bija ārkārtīgi ilgs un izsvērts process.

Tas aizsākās pagājušajā vasarā, kad šī uzdevuma iedvesmots devos apmeklēt Bēthovena namu Vīnē, Heiligenštatē. Tā ir vieta, kur iespējams visciešāk pietuvoties Bēthovena būtībai un sajust viņa klātbūtni seno mūru sienās, mājas pagalmā, vēsturiskajā sakņu dārzā. Šajā namā komponists dzīvojis ievērojamu savas dzīves daļu, radījis pasaulslavenus darbus, tostarp Trešo simfoniju, kurai pēc diriģenta Aivja Gretera lūguma bija vēlams būt kā galvenajam mana jaundarba stūrakmenim. Bēthovena Trešā simfonija iezīmē ne tikai robežu starp klasicisma un romantisma laikmetiem, bet tā arī ir interesanta politiski vēsturisku iemeslu dēļ, sākotnēji veltīta Napoleonam Bonapartam, kurš tajā brīdī pēc komponista domām iemiesoja Francijas revolūcijas demokrātiskos un antimonarhiskos ideālus. Šo pārliecību komponists pēc Napoleona kronēšanās atsaucis, izrādot nepārprotamu vilšanos. Lai gan manā jaundarbā iezīmējas atsauces arī uz Trešās simfonijas tematismiem, Bēthovena personību uztvēru plašākā merogā, mazāk pievēršoties citātiem, vairāk cenšoties izprast viņu kā cilvēku un iedziļinoties Bēthovena biogrāfiskajā aspektā. Īpašu vērību pievērsu viņa vēstulēm, kur atklājās komponista personības trauslums, dziļums un cilvēciskā vienkāršība.

Skaņdarba forma iedalās trīs muzikāli samērā atšķirīgās daļās, katrā no tām iezīmējot manā skatījumā būtiskus Bēthovena dzīves vadmotīvus.

Pirmo un trešo daļu caurstrāvo zīmīgais kods D-E-A-F, kas kā motīvs slēpjas Bēthovena pēdējās simfonijas populārajā fināla tēmā Freude, schöner Götterfunken.

I “REZIGNĀCIJA. CIK BĒDĪGS GLĀBIŅŠ” Komponista veselības problēmas, kas bija klātesošas visa mūža garumā. Progresējošais kurlums, ko nereti atzīmē tikai autora dzīves nogalē, taču vairāki avoti liecina, ka komponists ar pirmajām dzirdes problēmām saskāries jau pavisam agrā vecumā. Bēthovens kā savas dzīves krātiņā iesprostots moceklis, kurš līdzīgi daudziem kanonizētiem svētajiem mocekļiem savu likteni apzinās jau pavisam agri, nesot krustu un tā smagumam progresīvi un neizbēgami pieaugot visa mūža garumā.

II “DZĪVOT TIKAI AR TEVI. VAI ARĪ VISPĀR NEDZĪVOŠU” Mīlestība pret dabu un cilvēkiem. Bēthovens bija neatraujams no dabas varenības un skaistuma. Laikabiedru liecības pauž, ka komponists dienām pazudis no cilvēkiem, klejojot mežos, pļavās, kalnos. Bēthovens bez dabas klātbūtnes nav iedomājams. Un otrādi. “Ja spētu atbrīvoties no savas kaites, es apskautu visu pasauli.” Bēthovena ārējais, slimības notrulinātais skarbums iekšēji slēpj milzu mīlestību. Traģiska un aprauta ir arī sievietes loma komponista dzīvē. Labi zināma komponista saikne ar Brunsviku dzimtu, taču laimīgu ģimeni viņam tā arī neizdodas nodibināt.

III “GRĀBŠU LIKTENI AIZ RĪKLES” Lasot Bēthovena vēstules, rodas sajūta, ka komponists, dzīves skaudruma un traģisma nospiests, izmisumā provocē likteni aizvien jauniem pārbaudījumiem. Spēle ar dzīvību un nāvi. Triumfu un sakāvi. Bēthovena dzīves lielākais pretinieks ir viņa paša liktenis. Un tā izrādās līdzvērtīga cīņa bez mazākās domas padoties. Līdz pašām beigām. Līdz pēdējam pretsitienam.”

Tiešraidi vadīja Anna Marta Burve, starpbrīdī piedāvājot Intas Pīrāgas sarunu ar diriģentu Aivi Greteru par sadarbību ar Sinfonietta Rīga, piedzīvoto ārzemēs un gaidāmo turpmāk, kā arī tikšanos ar pirmatskaņojuma autoru Jēkabu Jančevski.

Koncerta programmā:

Jēkabs JANČEVSKIS (1992) “Trīs Bēthovena citāti” (2023–2024, pirmatskaņojums)

Volfgangs Amadejs MOCARTS (1756–1791) Koncerts flautai un orķestrim Remažorā KV 314 (1778) 

 

II daļa

 

Ludvigs van BĒTHOVENS (1770–1827) Trešā simfonija Mibemolmažorā, op. 55 (“Heroiskā”, 1803–1804)

 

 

Orchestre de Paris pirmā flauta Vensāns Likā ir pirmais Francijas mūziķis, kurš uzvarējis Prāgas Radio konkursā Concertino Praga, bet 14 gadu vecumā kā viens no jaunākajiem audzēkņiem iestādes vēsturē uzsācis studijas Parīzes konservatorijā. Pirms muzicēšanas Parīzes orķestra rindās Vensāns Likā bijis flautu grupas mūziķis gan Tulūzas Orchestre National du Capitole, gan Berlīnes Filharmonijas orķestrī. Likā ir flautas spēles docents Parīzes konservatorijā un profesors Parīzes Reģionālajā konservatorijā.

Intas Zēgneres tikšanās ar flautistu Vensānu Dikā 2020. gada Lieldienu laikā,