Tiešraidē no Vīnes - ikgadējais lielais muzikālais notikums - "Vasaras nakts koncerts Šēnbrunnas pils dārzos" (Summer Night Concert Schoenbrunn, 2022), dāvājot mums divkāršas prieka un lepnuma emocijas: pirmoreiz kopā ar "Vīnes filharmoniķiem" šajā brīvdabas gaisotnē muzicēja diriģents Andris Nelsons un krāšņajā programmā (Bēthovena, Sensānsa, Rosīni, Smetanas, Enesku, Dvoržāka u. c. komponistu skaņdarbi), izskanēs arī Artura Maskata starptautisku popularitāti guvušais „Tango”. Arī solistam - izcilajam franču čellistam Gotjē Kapisonam (Latvijā viesojies 2017. gadā kopā ar Ķelnes Radio SO) šī bija debija notikumā, kas piesaistīja vairāk nekā 80 valstu klausītājus un skatītājus, pateicoties sadarbībai ar Austrijas sabiedrisko raidorganizāciju ORF.

Pēc vairāku gadu pandēmijas ietekmētajiem koncerta norises apstākļiem, šovasar klausītāji varēja pulcēties kuplā un pilnā skaitā, kā tas bijis jau kopš šīs tradīcijas aizsākuma 2004. gadā, pie diriģenta pults turpmāk aicinot tādas personības, kā Zubins Meta, Daniels Bārenboims, Lorins Māzels, Kristofs Ešenbahs, Gustavo Dudamels un citi.

Lūkojot senākā pagātnē, "Vīnes filharmoniķu" (Vienna Philharmonic) pirmais koncerts Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849) vadībā datēts ar 1842. gada 28. martu, turpmākajos gados lielākos nopelnus repertuāra paplašināšanā un meistarības kaldināšanā attiecinot uz Hansu Rihteru (1843-1916), arī Gustavu Māleru (1860-1911); spilgtas lappuses orķestra vēsturē ierakstījuši Fēlikss Veingartners (1863-1942), Rihards Štrauss (1864-1949) un Arturo Toskanīni (1867-1957), orķestra saglabāšanā sarežģītajā II Pasaules kara periodā nopelni pienākas Vilhelmam Furtvengleram (1886-1954). Pēckara periodā orķestra darbībā lielu ieguldījumu snieguši trīs goda diriģenti – Karls Bēms (1894-1981), Herberts fon Karajans (1908-1989) un Leonards Bernsteins (1918-1990). Mūsu lieliskajam diriģentam Andrim Nelsonam (1978), šobrīd Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus galvenajam diriģentam, jau bijusi lieliska sadarbība ar "Vīnes filharmoniķiem" gan 2020. Gada Jaungada koncertā, tā turpināsies arī šā gada Zalcburgas festivālā, kopīgi veikta virkne ierakstu – gan atzīmējot L. van Bēthovena 250. gadskārtu 2019. gadā, gan D. Šostakoviča mūzikas cikls, kas novērtēts ar četrām Grammy balvām.

Šēnbrunnas pils un parka vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, 16. gadsimtā tie bijuši Imperatora Maksimiliana II īpašumi, kur varēts ieraudzīt arī eksotiskus augus un putnus, bet, kā vēstī leģenda, nosaukumu  šai vietai piešķīris Imperators Matiass, kurš medību laikā atklājis brīnišķīgu avotu (schoener Brunnen). Pēc Osmaņu impērijas nodarītajiem postījumiem 17. gadsimtā, atjaunot bijušo godību tika aicināts Romā meistarību kaldinājušais arhitekts Bernards Fišers fon Erlahs (von Erlach, 1656-1723). Visā greznībā Šēnbrunnas pils uzplaukusi Marijas Terēzes (1717 – 1780) valdīšanas laikā, kad tika izveidots parka ansamblis ar iespaidīgo kolonādi Gloriette, kas 1994/95 gados restaurēta.

Koncerta programmā:

L. van Bēthovens Uvertīra "Leonora" nr. 3
M. Lisenko Valsis "Atvadas"
A. Maskats "Tango"
K. Sensānss Pirmais koncerts čellam un orķestrim laminorā op. 33
M. Skoriks "Melodija"
Dž. Rosīni Uvertīra operai "Žagata - zagle"
Dž. Enesku Pirmā rumāņu rapsodija Lamažorā op. 11/1
B. Smetana Uvertīra operai "Pārdotā līgava"
A. Dvoržāks "Slāvu deja" miminorā op. 72 nr. 2
J. Štrauss Valsis "Vīnes asinis" op. 354