Tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas - Riharda Štrausa opera "Sieviete bez ēnas", kuras pirmizrāde 1919. gada 10. oktobrī notika Vīnes Valsts operā, kad komponists bija arī šī opernama direktors un mākslinieciskais vadītājs.

Lomās - Elza van den Hēvere (Imperatore), Lise Lindstrema (Audumu krāsotāja sieva), Mihaels Folle (Audumu krāsotājs), RaselsTomass (Imperators), Metropoles operas kori un orķestri vada diriģents Janniks Nezē-Segēns.

Libreta autors ir rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs Hugo fon Hofmanstāls, kurš ideju rakstīt šo operu piedāvāja Štrausam jau 1911. gadā. Liela darba daļa tikusi komponēta Pirmā pasaules kara laikā. Opera vēsta par fiziskās un garīgās pasaules cīņu, kā arī mūžam aktuālo cilvēku mīlestību.

Operas centrā ir divi pāri, kuriem nav bērnu: kādu dienvidaustrumu salu imperators un imperatore, audumu krāsotājs Baraks un viņa sieva.

Imperators ir cilvēks, savukārt viņa dzīvesbiedre ir pārdabiska būtne, dieva Keikobada meita. Imperatores māte nomira dzemdībās, un meiteni kādā tālā salā audzināja aukle, cenšoties viņu pasargāt no kontaktiem ar cilvēkiem. Pēc laulībām ar imperatoru fejai nav izdevies kļūt par cilvēku: viņai nav ēnas, tas nozīmē, ka viņa nevar kļūt par māti. Imperatorei ir steidzami jāiegūst ēna, citādi viņas vīrs pārvērtīsies par akmeni un viņai pašai būs jāatgriežas sava tēva Keikobada garu valstībā.  

Kopā ar aukli imperatore dodas ēnas meklējumos pie parastiem, nabadzīgiem cilvēkiem – krāsotāja Baraka un viņa jaunās, nelaimīgās sievas. Ja imperatore iegūs Baraka sievas ēnu, viņa laupīs sievietei iespēju dzemdēt bērnus. Baraka sieva ir gatava slēgt darījumu ar imperatori un aukli, kuras sola zeltu, greznus tērpus, mājas un mūžīgo jaunību, kā arī uzdāvina spoguli, lai viņa varētu tajā ieraudzīt sevi.  

Tomēr imperatore saprot, ka Baraks mīl sievu, un nespēj sagraut citas ģimenes laimi, lai glābtu savu vīru un sevi. Tajā brīdī notiek brīnums – un imperatores pozitīvā enerģija ļauj viņai pārvērsties par cilvēku un iegūt ēnu.