21. oktobra vakarā ilgu jo ilgu stāvovāciju pavadībā Latvijas Nacionālajā operā izskanēja mūsu pasaulslavenā soprāna Marinas Rebekas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Mikēles Gambas (Michele Gamba, Itālija) koncerts, kas iekļāvās ciklā "Draugi – Andrejam Žagaram". Programmā skanēja Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni opermūzika.

Koncerta noslēgumā Marinu Rebeku ar svinīgu uzrunu sveica Francijas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs (Manuel Lafont Rapnouil), uzrunas noslēgumā paziņojot kādu ļoti skaistu un godpilnu vēsti...

"Būt Francijas vēstniekam Rīgā nozīmē arī iespēju uz brīdi kopā ar jums būtu šīs brīnišķīgās operas skatuves. Bet varat būt droša – es nedziedāšu, jo esmu šeit cita iemesla dēļ.

Jūs bieži esat teikusi, ka Francijā jums patīk daudzas lietas, un es ticu, ka manas valsts publika jums to atlīdzina. Tāpēc bija tikai loģiski, ka tieši jūsu dzimtajā Latvijā, Rīgā, jums tiktu pasniegts Francijas Republikas ordenis mākslā un literatūrā. 

Publika un kritiķi cildina jūs par skaisto balss tembru, izcilo muzikalitāti, perfekto tehniku un aktrises talantu. Šovakar ikviens no jums varēja to novērtēt jūsu meistarīgajā koncertā un izprast, kāpēc jūs šobrīd esat viens no ievērojamākajiem soprāniem. 

Jūs esat izglītojusies Latvijā, pēc tam Itālijā, lielu daļu sava talanta esat veltījusi belkanto tradīcijai un 19. gadsimta itāļu repertuāram. Bet jūsu repertuārā savu vietu atradušas arī franču operas, un es jums par to pateicos.

Jūsu starptautiskā karjera spoži sākās 2009. gadā Zalcburgā, kur jūs dziedājāt Rosīni. Kopš tā laika tā jūs aizvedusi plašajā pasaulē no Ņujorkas līdz Milānai, no Londonas līdz Vīnei, no Romas līdz Berlīnei, no Tokijas līdz Madridei un, protams, no Parīzes līdz Rīgai.

Francijas publika jums veltījusi ovācijas, jo īpaši par lomu, kas kļuvusi par jūsu vizītkarti – tā ir Violeta Verdi operā "Traviata". Kopš jūsu pirmās uzstāšanās Francijā 2009. gadā, kad Nansī dziedājāt Elektras lomu Mocarta operā "Idomenejs", bieži esat atgriezusies Francijā. Par lielu prieku Verdi, Bellīni un Doniceti cienītājiem Parīzē, Eksanprovansā, Bordo un Tulūzā.

Šī gada aprīlī jūs uzstājāties Bastīlijas operā ar jaunu lomu, kuru visi vienprātīgi atzina par īpaši izcilu. Jūs atveidojāt Elizabeti Valuā operā "Dons Karloss", dziedot šo lomu tās oriģinālajā – franču versijā.

Kā jau minēju, jūsu repertuārā ir arī nozīmīgākās franču repertuāra lomas, piemēram, Margarita Guno operā "Fausts" un Džuljeta Guno operā "Romeo un Džuljeta", Leila Bizē operā "Pērļu zvejnieki", galvenā loma Masnē operā "Taīda" un Mikaēla Bizē operā "Karmena". Bet man šķiet, ka jūs nekad neesat dziedājusi šīs lomas uz Francijas skatuvēm!

Jūs kādā intervijā esat teikusi, ka jums ļoti patīk franču opera, jo tajā teksts brīnišķīgi sasaucas ar mūziku; ka jums patīk franču valoda, virtuve, kultūra, mūzika un publika. Tātad - esam kolēģi, jo tas padara jūs par franču kultūras vēstnieci ārzemēs, jo īpaši šeit -  Latvijā.

Man arī jāpiemin tas, ka esat izveidojis savu ierakstu kompāniju "Prima Classic", kas pārstāv arī citus māksliniekus un citus mūzikas žanrus. Šajā apgādā esat izdevusi divus albumus: viens - "Elle" ("Viņa) veltīts franču operas soprānu repertuāram, sākot no Karmenas līdz Džuljetai, ieskaitot Taīdu, un otru albumu "Voyage" jeb ""Ceļojums" ar komponistu Anrī Diparka, Morisa Ravēla, Kamila Sensānsa, Šarla Marijas Vidora, Gabriela Forē, Šarla Guno un komponistu sieviešu – Cecile Chaminade, Marie Jaell un Pauline Viardot – sacerētajām ārijām.

Jūsu ieraksti ir guvuši kritiķu atzinību un saņēmuši daudzas nominācijas un apbalvojumus, tostarp Francijā. Šovakar, apbalvojot jūs, atkal tiek godināts jūsu talants, kas ļauj divās minūtēs izveidot veselu pasauli vai ļaut mums to izdzīvot stundām ilgi.

Man personīgi ir ļoti tuva doma, ko es izlasīju kādā no jūsu intervijām, kurā jūs teicāt, ka bieži vien soprāni izrādes beigās ir gandrīz kā miruši, bet jūs ar savu dziedājumu vēlaties izteikt to daļu no viņu gara, kas ļaus tiem dzīvot tālāk skatītāju sirdīs.

Taču šajos grūtajos laikos ir arī jāatceras, kāpēc māksla un kultūra ir tik svarīgas un kāpēc tās stiprina attiecības starp mūsu abām valstīm. 

Mūzika un dziedāšana ir Latvijas kultūras sirds un tas, kas uztur šo kultūru dzīvi visā sabiedrībā. Un Francijā, kā jūs zināt, kultūrai un kultūras daudzveidībai, apmaiņai, ko nodrošina māksla, ir īpaša vieta. Es zinu arī, ka piešķirat lielu nozīmi tradīciju nodošanai, un šovakar mēs vēlamies godināt arī šo attieksmi.

Tāpēc Francijas kultūras ministres vārdā un man piešķirto pilnvaru ietvaros, Marina Rebeka, es ieceļu jūs Francijas Nacionālā Mākslas un literatūras ordeņa kavalieres kārtā!"