Eiroradio tiešraidē no Lucernas Kultūras un kongresu nama "Klasikā" skan Lucernas festivāla atklāšanas koncerts. Lielajā, skanīgajā koncertzālē uzstājas Lucernas Festivāla orķestris sava galvenā diriģenta Rikardo Šaijī vadībā.

Klātienē šo koncertu klausās 1000 klausītāji, kuriem ir īpaši paveicies būt koncertzālē un kopā ar mūziķiem piedzīvot šo vakaru. Tomēr arī klausītāji mājās var izbaudīt kaut daļu no šīs īpašās dzīvās atmosfēras. Tiešraide skan ne tikai Lucernā, bet arī Ženēvā, Vācijā (Minhenē), Romā, Nīderlandē (Amsterdamā), Latvijā, Serbijā un Rumānijā.

Lucernas festivāla orķestris un tā galvenais diriģents Rikardo Šaijī šim nozīmīgajam notikumam izvēlējies Volfganga Amadeja Mocarta un Franča Šūberta darbu programmu: Mocarta uvertīru operai "Dons Žuans" un vienu no pēdējām simfonijām - 40. simfoniju solminorā. Abi ir nopietni un tumsnēji darbi, un tiem pretstatu zīmē Franča Šūberta gaišā, starojošā Sestā simfonija Domažorā.

Šogad festivāla devīze ir "Traks", un, lai gan tēma jau tika noskaidrota pirms pandēmijas, tā ļoti labi saskan ar šī brīža situāciju - trako laiku, kad visiem jābūt distancētiem, jāsēž koncertā ar maskām un arī tiešraidi jāvada maskā," uzsver Lucernas tiešraides vadītāja Eva Oertle.

"Traks" vispirms ir tas, kas izgājis ārpus vispārējās normas. Bet "traks" nozīmē arī iziešanu no normāla stāvokļa, kas patiesībā ir priekšnoteikums jebkuram radošajam procesam, priekšnoteikums mākslas radīšanai. Māksla, kas pārkāpusi normālas sabiedriskās dzīves robežas, uzdrīkstas nokļūt galējībās, pārkāpj un paplašina standartu robežas.

Un šajā ziņā šī koncerta komponisti, protams, ir traki vai drīzāk ģeniāli, viņi abi jau no agras bērnības komponējuši neparastas lietas: Mocarts bija tikai astoņus gadus vecs, rakstot savas pirmās simfonijas, bet Šūberts - sešpadsmit gadus vecs; abi savos darbos pārkāpa ierastās muzikālās robežas, ieviesa kompozīcijās jaunas un drosmīgas lietas, kas savam laikam bija netradicionālas...