Tiešraidē no Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" "Klasikā" skan Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncerts, kurā soliste ir pianiste Lauma Skride, bet pie diriģenta pults – LSO mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma.

Tiešraidi vada Orests Silabriedis, starpbrīdī piedāvājot sarunu ar LSO pārstāvi Dzintaru Hmieļevski un diviem zinātniekiem, kas piedalījušies pētījumā par kultūras paradumiem, pieejamību un attīstību Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgas novadā: Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Līgu Vinogradovu un Valmieras augstskolas profesoru un vadošo pētnieku Andri Kleperu.

I daļa

Ēriks Ešenvalds (1977) – "Mākoņi"

Klāra Šūmane (1819-1896) – Koncerts klavierēm un orķestrim

     I.   Allegro maestoso
     II.  Romanze: Andante non troppo con grazia
     III. Finale: Allegro non troppo – Allegro molto

II daļa

Pēteris Vasks (1946) – Trešā simfonija

     I.   Andante
     II.  Moderato
     III. Adagio
     IV.  Allegro
     V.   Adagio
     VI. Andante

Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas noslēgumā skan Ērika Ešenvalda intīmais un atmosfēriskais skaņdarbs "Mākoņi", Pētera Vaska monumentālā un dziļi personiskā Trešā simfonija, kā arī romantiskās klaviermūzikas šedevrs – Klāras Šūmanes 15 gadu vecumā sarakstītais Klavierkoncerts.

Klāras Šūmanes Koncerts klavierēm un orķestrim ir pārsteidzoši nobriedis un virtuozs skaņdarbs, ņemot vērā, ka komponiste to sāka rakstīt vien 13 gadu vecumā un pabeidza neilgi pirms savas 16. dzimšanas dienas. Tas ir ne tikai tehniski izaicinošs, bet arī dziļi emocionāls, atklājot jaunās mākslinieces spēju apvienot spožu virtuozitāti ar smalku muzikālo izteiksmi.

Būdama viena no ievērojamākajām 19. gadsimta pianistēm, Klāra Šūmane koncertu radīja savam klavierspēles stilam. Koncertu caurvij sarežģīti pārlēcieni un plaši akordi, kas izceļ instrumenta plašās iespējas runāt visās mūzikas valodās – no liriska maiguma līdz majestātiskam triumfam.

Šūmanes Klavierkoncerts ir viens no skaistākajiem klavierkoncertiem visā klasiskās mūzikas vēsturē, un šī darba melodisko bagātību un dziļo emocionalitāti varēsim novērtēt virtuozās pianistes Laumas Skrides interpretācijā.

Ēriks Ešenvalds savos darbos vienmēr meklē dziļumu un gaismu. "Mākoņi" – tēlains skaņu audekls, kurā atspoguļojas debesu bezgalība. Simfoniskajā fantāzijā "Mākoņi" mūzika kļūst par debesīm, kas vēro pasauli no augšas. Skaņdarbs tapis 2006. gadā komponista brāļa Oskara piemiņai.

Pētera Vaska Trešā simfonija tapusi pēc Tamperes Simfoniskā orķestra aicinājuma un pirmatskaņota 2005. gadā Tamperē. Vasks tajā vēlējies atklāt gan Dieva radītās pasaules krāšņumu, gan cilvēces un savas tautas likteni.

Simfonijā Vaska mūzikai raksturīgais tēlu loks uzplaukst ne tikai stīgu instrumentu tembros, bet arī pūšaminstrumentu solo un citu instrumentu krāsās. Savukārt kontrabasa soloepizodes liek atcerēties Pētera Vaska kontrabasista pagātni.

Tā ir monumentāla un personiska kompozīcija, kas atspoguļo gan dramatiskus, gan cerības pilnus brīžus. Simfonija ir kā meditācija par cilvēka un dabas attiecībām – par gaismu, kas spēj izlauzties cauri tumsai.