Iveta Apkalna (ērģeles), Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma 145. sezonas atklāšanas koncertā, kura programmā - Jēkaba Jančevska Ērģeļsimfonijas pirmatskaņojums un Hektora Berlioza “Fantastiskā simfonija: epizode mākslinieka dzīvē… piecās daļās” - franču komponista 1830. gadā sarakstītā programmatiskā simfonija.

Iveta Apkalna šajā koncertā pirmo reizi spēlēja uz Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunajām digitālajām ērģeļēm "Ahlborn Praeludium V", kas iegādātas par godu koncertzāles desmitgadei, pateicoties ziedotāju atbalstam.

Par savu Pirmo simfoniju Jēkabs Jančevskis stāsta: Šī simfonija ir auglis tam, ko esmu lasījis un pētījis pēdējo trīs, četru gadu laikā. Simfonijas kodols balstās uz man ārkārtīgi tuvām Džeimsa Holisa grāmatām, jo īpaši "Saturna ēnā". Džeimss Holiss ir joprojām praktizējošs psihoterapeits, Junga analītiķis. Viņa galvenais devums mūsdienu cilvēkam, kurš ir tāds garīgi krietni apmaldījies, tostarp es, sarežģītās, zinātniski komplicētās lietas pasniegt ļoti vienkāršā, saprotamā valodā. "Saturna ēnā" ar apakšnosaukumu "Vīriešu ievainojumu dziedināšana" man ļoti norezonēja. Par šādām tēmām mēs runājam maz, un nesaprotu, kāpēc, bet ceru, ka sabiedrība, kļūstot garīgi veselāka, par šīm tēmām runās atklātāk, tostarp paši vīrieši. Tur ir daudz būtisku lietu, kas mūs psiholoģiski veido tādus, kādi esam, kā veidojas pasaule, kurā dzīvojam. Ļoti iesaku šo grāmatiņu izlasīt visiem, ne tikai vīriešiem.

Simfonijai ir četras daļas, un katra daļa ir viens no četriem pīlāriem vai četriem lieliem jautājumiem, kurus pats sev uzdodu, kas pēc būtības ir meklējams šajā grāmatā. Lielais izaicinājums no tehnoloģiskā viedokļa, protams, bija ērģeles un orķestris. Būtībā - divi orķestri. Tas nav ērģeļkoncerts, tā ir simfonija, bet ar milzīgu, nozīmīgu lomu ērģelēm un ar izcilu solistu. Bija ļoti izaicinoši sabalansēt šos uzdevumus. Būs izdevies vai nē, to jau klausītāji vērtēs.