Šogad aprit 20 gadi kopš mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa rosinātā pirmā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta, kas tradicionāli notika Lielajā ģildē. 2025. gadā lielkoncerts atgriežas vietā, kur sācies - Latvijas Nacionālās operas ēkā, kur uz skatuves vakara gaitā bija četri mūsu profesionālie orķestri - Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis Greters.

Lielkoncertu atklāja Liepājas Simfoniskais orķestris ar Artura Maskata tango “Augusta zvaigznes”, kas pirmatskaņojumu  koncertzālē “Lielais dzintars” piedzīvoja aizvadītā gada nogalē, papildināts ar Artūra Nīgaļa horeogrāfiju un deju. Pirmoreiz Rīgā izskanēja Liepājā pirmatskaņotā Andra Dzenīša Otrā simfonija “Silts vējš”, kas 2022. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu kā gada jaundarbs.

Jāņa Petraškeviča Vijoļkoncertu  “vārdi ar izzudušiem burtiem” ar vijolnieces Magdalēnas Gekas solo pirmatskaņoja Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Mārtiņš Ozoliņš un Latvijas Nacionālās operas orķestris ar Tango no mūzikas kinofilmai “Šīs bīstamās balkona durvis” godināja pērn mūžībā aizsaukto Romualdu Kalsonu un piedāvāja II daļu no Arvīda Žilinska 1945. gadā komponētā Koncerta klavierēm un orķestrim, kurā solists bija komponista un pianista mazmazdēls Matīss Žilinskis.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis Greters pirmatskaņoja Aleksandra Avrameca jaundarbu “Ausma”, Mārtiņa Circeņa klarnetes solo izskanēja Pētera Plakida 1993. gadā tapušajā meistardarbā  “Vēl viena Vēbera opera” un Emīla Dārziņa “Melanholiskajā valsī”.

Koncertu vadīja Orests Silabriedis, tiešraidi - Rūta Paula, starpbrīdī piedāvājot sarunas ar koncerta dalībniekiem un komponistiem, kā arī mūzikas vēsturnieku Arnoldu Klotiņu.

Koncerta programmā:

I

Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma:
Arturs Maskats Tango "Augusta zvaigznes"
Andris Dzenītis Otrā simfonija "Silts vējš"

Magdalēna Geka (vijole), Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē:
Jānis Petraškevičs Koncerts vijolei un orķestrim “vārdi ar izzudušiem burtiem” (pirmatskaņojums)

II

Matīss Žilinskis (klavieres), Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš:
Romualds Kalsons Tango no mūzikas kinofilmai "Šīs bīstamās balkona durvis"
Arvīds Žilinskis Koncerta klavierēm un orķestrim II daļa

Mārtiņš Circenis (klarnete), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis Greters:
Aleksandrs Avramecs "Ausma" simfoniskajam orķestrim (pirmatskaņojums)
Pēteris Plakidis "Vēl viena Vēbera opera" klarnetei un simfoniskajam orķestrim
Emīls Dārziņš "Melanholiskais valsis"

Jānis Petraškevičs par savu jaundarbu: “Viendaļīgais Vijoļkoncerts salīdzināms ar ceļojumu caur divām telpām. Katrā no tām kā izlūks pa priekšu dodas solo vijole ar izvērstu solo epizodi jeb kadenci. Abas telpas nav pretmeti, bet drīzāk viena otru papildina – pirmā ir minējums, bet otrā – apgalvojums. Skaņdarbam viscaur izvijas Franča Šūberta dziesmas “Leijerkastnieks” (no cikla “Ziemas ceļojums”) atbalsis – šur tur pavīd gan raksturīgās melodiskās intonācijas, gan pavadījuma tukšā kvinta – Šūberta kompozīcijas nospiedumi, kas muzikāli simbolizē vientulību un vienatni. Kopējā atmosfēra ir melanholiska (partitūrā bieži figurē apzīmējums dolente), ko izceļ angļu raga līnija.

Skaņdarba solo partija komponēta, domājot tieši par Magdalēnas Gekas spēles kvalitātēm – spilgto temperamentu, emocionalitāti un bagātīgo tembrālo paleti.”

Aleksandrs Avramecs par jaundarbu “Ausma”: “Mani fascinē gaismas un spožuma jēdziens mūzikā, un simfoniskā orķestra bezgalīgā krāsu palete man ļāva beidzot tam īsti pievērsties. Izgaismošanas un satumšanas attēlojums visos mūzikas aspektos ir šī skaņdarba pamatā. Apdomājot darbu, es uzreiz sapratu, ka nevēlos skaņdarbā attēlot vienu pakāpenisku saullēktu – galu galā, mūsu planēta ir apaļa, kas nozīmē, ka kaut kur vienmēr saule lec un kaut kur vienmēr iestājas tumsa. Tādēļ arī viena vai vairākas mūzikas šķautnes un īpašības nepārtraukti izgaismojas, kamēr citas satumst.

Skaņdarbu ietekmēja arī poētika, ko sevī ietver saullēkts: jauna diena un tās potenciāls un neparedzamība, mūžīgi procesi un pēkšņi pavērsieni, atmiņas un pārvērtības.

Visbeidzot, mani ļoti interesē vārdu vēsture un izcelsme. Vārdu “ausma” darināja Rainis, bet tā pamatā ir sena indoeiropiešu sakne, starp kuras pēctečiem ir arī angļu east, latīņu Aurora un grieķu Ēos (rītausmas dieviete). Valodnieki uzskata, ka Raiņa izmantotā sakne, “aus-”, tā arī skanēja baltu pirmvalodā, kurā runāja cilvēki, kuri šeit apmetās pirms aptuveni trim tūkstošiem gadu. Grūti iedomāties piemērotāku vārdu skaņdarbam latviešu simfoniskās mūzikas svētkos.”