14. septembra vakarā Oslo koncertu apmeklētāji droši vien dalījās vismaz divās nometnēs: jaunāka un spraunāka paaudze svinēja laikmetīgās mūzikas festivāla Ultima Oslo contemporary music festival  atklāšanu, kurp noteikti kopā ar saviem studentiem no Latvijas un Norvēģijas devās šobrīd ziemeļzemē darbīgas dienas vadošais komponists Krists Auznieks, savukārt Norvēģijas Radio koncertzālē muzicēja Norvēģijas Radio orķestris, kas saviem klausītājiem klātienē un tālienē piedāvāja romantisku programmu – Johannesa Brāmsa (1833-1897) Vijolkoncertu Remažorā (1878) un Roberta Šūmaņa (1810-1856) Otro simfoniju Domažorā. Šie abi opusi izskanēja aptuveni sešu desmitu orķestra mūziķu spēlē – bez diriģenta, - šī prakse un nu jau arī plašāka pieredze (tostarp Ž. Sibēliusa simfoniju atskaņojumos!) pēdējo gadu  laikā kolektīvu ieinteresējusi aizvien plašāk, un tā ieintriģējusi pasaulslaveno un balvām bagāto  vācu vijolnieku Kristianu Teclafu (Christian Tetzlaff), kurš līdzās ierastajam solista ampluā Šūmaņa simfonijas interpretācijā vadīja priekšnesumu no koncertmeistara pirmās pults.