Tiešraidē no LU Lielās aulas - Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga atkaltikšanās ar orķestra māksliniecisko partneri, klarnetistu un diriģentu Jērgu Vidmani. Šai reizei - divi Volfgangi, kuru dzīves bijušas saistītas ar Vīni, - Volfgangs Amadejs Mocarts un Ērihs Volfgangs Korngolds.

Santa Bušs par šī koncerta programmu: "Laikā, kad tapa Ēriha Volfganga Korngloda Serenāde, no kara plosītās Austrijas uz Kaliforniju aizbēgušais komponists jau bija iemantojis slavu kā izcils Holivudas filmmūzikas lielmeistars. Vidmanis šo brīnumskaisto stīginstrumentiem rakstīto kompozīciju raksturo kā mirguļojošas maģijas ieskautu komponista mīlestības apliecinājumu sievai. Līdztekus liktā Mocarta Serenāde savukārt tapusi tālaika Austrijā strauju popularitāti iemantojušajam  Harmoniemusik  jeb pūšaminstrumentu ansamblim, kura sastāvā šovakar iekļausies arī Vidmaņa klarnete. Ar pārliecību, ka atskaņot nepārspētā ģēnija mūziku katram mūziķim ir ne vien sarežģītākais izaicinājums, bet arī gandarījošākā laime, programmas kulminācijā likta Lincas vārdu nesošā Jērga dievinātā Mocarta 36. simfonija, kuru nesenās laulības laimes spārnotais austriešu skaņradis esot radījis rekordātrā četru dienu laikā."

Tiešraidi vadīs Anete Ašmane-Vilsone, kura sarunā ar diriģentu vaicāja, kādi būtu viņa ceļa vārdi klausītājiem, kas ieradīsies uz koncertu vai klausīsies to tiešraidē. Jērgs Vidmanis: Esiet zinātkāri. Arī par Mocartu, pat ja domājat, ka pazīstat Mocartu vai šos skaņdarbus, ko mēs spēlējam. Cerams, ka varēsim tos skaistā veidā atklāt no jauna. Bet jāsaka, es neesmu tas, kas vēlas kaut ko pastāstīt Rīgas publikai – dariet to vai dariet to... Es esmu ļoti pateicīgs.

Katru reizi, ierodoties jūsu brīnišķīgajā zemē, ierodoties šajā brīnišķīgajā pilsētā, jūtu, ka ir dziļa mīlestība un zināšanas par mūziku. Es to pa īstam jūtu.

Mēs, mūziķi, to jūtam. Mēs jūtam, ja publika vienkārši atnāk un klausās, bet īsti neklausās. Mēs to jūtam caur klusumu. Cik klusa ir publika. Varbūt kļūdos, bet katru reizi, kad šeit ierodos, es jūtu gaidas – labi, mēs atnācām uz tavu koncertu, paskatīsimies. Es to jūtu Rīgā, jo jums ir lieliska kultūra, lieliska muzikālā kultūra, šeit ir daudz labu orķestru. Tāpēc pamatoti ir lielas cerības. Un to nesaku, tāpēc, ka šī ir publiska saruna. Es jau jūtos šeit nedaudz kā mājās, kad esmu savā viesnīcā un pastaigājos pa Vecrīgu. Un te ir liela nopietnība pret mūziku. Tas nav tā – ai, mūzika, kaut kas viegls. Nē, tas šeit ir kaut kas ļoti nopietns.

Un Mocartā ir tāda jautrība un prieks, taču jautrība Mocarta mūzikā ir ļoti nopietna lieta. Arī visnopietnākajām lietām dzīvē jārada prieks, vai ne?

Tāpēc nē, es tiešām negribu publikai stāstīt, kā viņiem vajadzētu domāt par šo koncertu. Tā man, katru reizi šeit esot, ir dāvana, ka viņi mūs klausās un klusē, un aplausos mēs jūtam, ka klausītāji mums atdod tik, tik daudz. Tāpēc man ir prieks un es jūtos patiesi privileģēts regulāri uzstāties Rīgā."

Koncerta starpbrīdi - saruna ar Sinfonietta Rīga koncertmeistari Magdalēnu Geku un izpilddirektoru Gintu Ozoliņu.

Programmā:

Volfgangs Amadejs MOCARTS (1756-1791) Serenāde dominorā KV 388

Allegro

Andante

Minuetto in Canone

Allegro

Ērihs Volfgangs KORNGOLDS (1897-1957) Serenāde stīgu orķestrim Sibemolmažorā op. 39

Allegro moderato, semplice

Intermezzo

Lento religioso

Finale

 

II

Volfgangs Amadejs MOCARTS 36. simfonija Domažorā KV 425 (“Lincas”)

Adagio –Allegro spiritoso

Andante

Menuetto

Presto