Tiešraidē no Rīgas Kongresu  nama - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts kopā ar igauņu maestro, Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galveno diriģentu Olari Eltsu, kurš no 2001. līdz 2005. gadam bija LNSO līderis. 

Vakara centrā - LNSO rezidējošā komponista Pētera Vaska Pirmais čellkoncerts, kas pirmatskaņots 1994. gadā Berlīnē un veltīts lietuviešu čellistam Dāvidam Geringam. Šovakar solists - izcilais latviešu `mūziķis Kristaps Bergs.

Līdzās Pētera Vaska meistardarbam - Somijas mūzikas milzis Žans Sibēliuss un viņa Piektā simfonija, kā arī divi 1990. gadā Sibēliusa 125. dzimšanas dienas godināšanai radīti darbi - igauņa Erki Svena Tīra opuss “Saknes meklējot” (Searching for Roots) un skotu komponistes Teas Masgreivas “Burvja dziesma” (Song of the Enchanter). 

KONCERTA PROGRAMMĀ:


ERKI SVENS TĪRS (Erkki-Sven Tüür, 1959) “Saknes meklējot” (veltījums Sibēliusam) (1990)

PĒTERIS VASKS (1946) Pirmais koncerts čellam un orķestrim (1994)
I. Cantus I
II. Toccata I
III. Monologhi
IV. Toccata II
V. Cantus II


TEA MASGREIVA (Thea Musgrave, 1928) “Burvja dziesma” (1990)

ŽANS SIBĒLIUSS (Jean Sibelius, 1865–1957) Piektā simfonija Mibemolmažorā (1915–1919)

I. Tempo molto moderato, quasi allegretto – Allegro moderato (ma poco a poco stretto) – Vivace molto – Presto – Più presto
II. Andante mosso, quasi allegretto – Poco a poco stretto – Tranquillo – Poco a poco stretto – Ritenuto al tempo
III. Allegro molto – Misterioso – Un pochettino largamente – Largamente assai – Un pochettino stretto
 

Pēteris Vasks par Koncertu čellam: “Koncertu sacerot, daudz domāju par padomju impērijā pavadītām ciešanu un pazemojumu desmitgadēm. Par personības pretīmstāvēšanu trulai, brutālai varai. Par spēka avotiem, kuri palīdzēja izturēt. Par to, kā attīrīties un dzīvot tālāk. To visu vēlējos skaņās stāstīt savā partitūrā. Koncerts – autobiogrāfisks sacerējums. Partitūrā esmu izmantojis pašcitātus, tajā var saklausīt atskaņas, mājienus uz manām agrāk radītām kompozīcijām, formveides principiem. Tas varētu būt kāda mana daiļrades perioda rezumējošs sacerējums.
Koncertam ir piecas daļas, tās atskaņojamas bez pārtraukuma.

Kompozīcijas kopīgā virzība no pirmās daļas skaistuma un harmonijas pasaules caur vidējo daļu dramatiskajai spriedzei uz jaunu, sāpēs dzimušu un tāpēc jo stipru mīlestību piektajā daļā.

Pirmā daļa iesākas ar klusinātu orķestra ievadu. Uz stīgu fona skan vienkārša kvartas apjoma melodija flautu zemajā reģistrā. Tad atskan čella kantilēna. Pēc orķestra epizodes čella dziedājums kļūst ekspresīvāks, pakāpeniskā attīstībā aizejot līdz kulminācijai. Pirmā daļa izskan klusumā.
Otrajā daļā pēkšņi notiek rakstura maiņa. Daļa veidota, izmantojot divus muzikālos tēlus – sešpadsmitdaļās veidotu agresīvu čella kustību un orķesta tutti. Orķestra epizodēs izmantoju pašcitātu no klavieru trio Episodi e canto perpetuo, kā arī Dmitrija Šostakoviča stilistikai tuvu skaņu tēlu. Trešajā daļā čella rečitatīvs mijas ar orķestra tutti epizodēm.

Personības un varas cīņas augstspriegums. Divas ekspresijas pilnas kadences. Šīs daļas emocionālā virsotne ir čella rečitatīvs uz stīgu tremolo fona.

Ceturtajā daļā vēlreiz atgriežas otrās daļas atmosfēra. Šoreiz mērķtiecīgāk un lakoniskāk. Skan Cadenza II un tad čells pazūd visu iznīcinošā orķestra tutti. Piektajā daļā atkal skan koncerta ievadošā tēma, tikai šoreiz siltajos stīgu instrumentu tembros. Seko plašs, izvērsts čella dziedājums – ideālisma, ticības un mīlestības pilns vēstījums. Mana alternatīva, harmonijas iespējamība. Čella dziedājums aizved līdz himniskai orķestra kulminācijai. Koncerts izskan iekšējās gaismas pilnā noskaņā – klusumā, bezgalībā, mūžībā.”