Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim 25. novembra notika gaidīta atkaltikšanās ar franču maestro Žanu Klodu Kazadesī, kurai liecinieki bijām tiešraidē no Lielās ģildes. Programmā: Sezāra Franka “Nolādētais mednieks”, Anrī Ditijē Pirmā simfonija un Morisa Ravela "Dafnīds un Hloja" (otrā svīta).

(Soliste šajā koncertā bija franču soprāns ar doktores grādu kvantu fizikā Karena Vūra, bet, respektējot dziedātājas lūgumu, vokālo ciklu "Šeherezade", kas izskanēja šī koncerta otrās daļas sākumā, ierakstā neiekļaujam.)

Koncerta starpbrīdī - sarunas ar diriģentu Žanu Klodu Kazadesī, LNSO diriģentu Jāni Stafecki un "Audi" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāju Latvijā un Lietuvā Kristapu Menniku.

Pēc vairāk nekā 40 gadiem paša izveidotā Lilles Nacionālā orķestra vadībā ŽANS KLODS KAZADESĪ joprojām
vairākas reizes sezonā viesojas Lillē, vada Lilles Piano(s) Festival un turpina starptautisko karjeru.

Kā Pjēra Bulēza orķestra diriģēšanas skolas pārstāvis, Kazadesī aizrautīgi interesējas par laikmetīgo mūziku un
kopš 2001. gada vada asociāciju Musique Nouvelle en Liberté.
Maestro diskogrāfijā ir vairāk nekā 30 kritikas un klausītāju augstu novērtētu ierakstu ar Lilles Nacionālo orķestri. Atzinīgi novērtēts arī jaunākie ieskaņojumi – Riharda Štrausa “Varoņa dzīve”, Mālera Otrā simfonija un “Dziesma
par zemi”, kā arī Ditijē mūzikas tvarts. Maestro Kazadesī kopā ar leģendāro Pjēru Dervo izveidoja Orchestre des Pays de la Loire, karjeras sākumposmā vadīja Parīzes Šatlē teātri un bija diriģents Parīzes operā un Parīzes Komiskajā operā. Būdams operdiriģēšanas meistars, Kazadesī vadījis nozīmīgus iestudējumus arī Eksanprovansas festivālā, Oranžā, Triestā, Montekarlo, Flandrijas operā un Lilles operā.
Žans Klods Kazadesī sarakstījis divas grāmatas – “Īsākais ceļš no sirds uz sirdi” (1997) un “Dzīves partitūra” (2012).
Maestro arī iecelts par Goda leģiona ordeņa komandieri, Nacionālā Nopelnu ordeņa lielvirsnieku, Mākslu un
humanitāro zinātņu komandieri, Oranžas-Naso ordeņa komandieri, Beļģijas Leopolda ordeņa virsnieku, Akadēmiskā Palmas Zara ordeņa kavalieri. 2004. gadā Francijas Victoires de la Musique balvas žūrija piešķīra viņam goda titulu.

KARENA VŪRA ir eklektiska māksliniece, kuras balss skaistums un niansētās interpretācijas ir izpelnījušās
augstu atzinību. Dziedātāja tiek aicināta uzstāties uz prestižākajām skatuvēm visā pasaulē: Amsterdamas operā, Ženēvā, Hamburgā, Parīzes Komiskajā operā, Lozannā, Nicā, Parīzes filharmonijā, Helsinkos, Porto, Stokholmā, Lisabonā, Singapūrā, Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Romas Santa Cecilia, Tokijas NHK un daudz kur citur.
Vūra muzicējusi ar daudziem izciliem diriģentiem, kuru skaitā ir arī Džons Eliots Gārdiners, Alēns Altinoglu, Luijs
Langrē u. d. c., kā arī sadarbojusies ar tādiem pazīstamiem režisoriem kā Roberts Kārsens, Stefans Braunšveigs,
Ludoviks Lagārds, Benžamins Lazārs un Kšištofs Varļikovskis.
Karenas Vūras plašajā skatuves pieredzē Francijā un citviet pasaulē ietilpst tādas lomas kā Grāfiene (“Figaro kāzas”), Blānša de Laforsa (“Karmelīšu dialogi”), Viņa (“Cilvēka balss”), Melizande (“Peleass un Melizande”), Pamina (“Burvju flauta”), donna Elvīra (“Dons Žuans”), Mizete (“Bohēma”), Vensneta (“Mireija”), Mikaēla (“Karmena”), Violeta (“Traviata”) un Fiordilidži (“Cosi fan tutte”) u. c.
Karena Vūra ir ļoti iecienīta interprete mūsdienu komponistu vidū. Viņas repertuārā ir Kaija Sāriaho, Paskāls Disapēns, Gijoms Konesons, Pēters Etvēšs, Filips Fenelons, Matiss Ničke un Čaja Černovina (opera “Bezgalīgā tagadne” – 2017. gadā iestudējums ieguvis žurnāla Opernwelt balvu). Vūra ir arī aktīva kamermūziķe.

Vūra ieguvusi izglītību Cīrihes Opéra Studio un turpinājusi studijas Parīzes konservatorijā augstākā līmeņa
programmā. Absolvējusi arī fizikas studiju programmu Makgila Universitātē Kanādā un ieguvusi teorētiskās fizikas maģistra diplomu Parīzes universitātē ENS/Paris-Ulm.