Atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi, 1. martā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē skan garīgās mūzikas koncerts "Caur gaismu nāk un sudrabs top", kas vienotā svētku programmā klausītājus priecē ar Liepājas skarto komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta jaundarbiem, kā arī mūzikas paraugiem no katedrāles vēsturiskā nošu krājuma. "Klasika" šo koncertu piedāvā tiešraidē.

Liepājas 400 gadu jubileja ir nozīmīgi svētki jebkuram liepājniekam un pilsētas viesim, tādēļ koncerta mākslinieciskā programma veidota, lai radītu svētku prieka un pacilātības sajūtu, akcentējot sakrālā kultūrvēsturiskā mantojuma mijiedarbi ar laikmetīgās mūzikas tradīcijas attīstību dievnamos.

Kā īpašs veltījums pilsētas nozīmīgajai jubilejai koncertā tiek pirmatskaņoti dažādu paaudžu ar Liepāju saistītu komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta — jaundarbi.

Akcentējot gadsimtu sasaukšanos, koncerta programmā iekļauti mūzikas paraugi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskā Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) nošu skapjos saglabātā vērtīgā nošu krājuma – fragmenti no G. H. Homiliusa, H. G. T. Perles, V. A. Mocarta, G. M. Tēlemaņa un J. Ā. Hillera kantātēm.

Programmu atklāj mūzikas paraugi no baroka lielmeistara J. S. Baha daiļrades, bet īpašu noskaņu piešķi lūgšanas – K. Baumaņa “Dievs, svētī Latviju” un L. Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs”.

Koncertā piedalās Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu un meiteņu kori, solisti Laura Bulava, Ieva Sidare un Mārtiņš Zvīgulis, flautists Reinis Lapa, ērģelnieces Līga Dejus, Līga Auguste-Meijere un Ilze Tomsone, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra un RTU Liepājas amatiermākslas kolektīvi, kā arī citi dalībnieki. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Ilze Valce, bet diriģents ir arī Andris Veismanis. Koncerta vadītājs — Orests Silabriedis.

Koncerts norit "Liepāja — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" programmu līnijas "Jaunatklāj vietējo" projekta kopuma "Torņu atgriešanās" ietvaros.

Programma

LELB Liepājas diacēzes bīskapa Hansa Martina Jensona ievadvārdi

BAUMAŅU Kārlis (1835–1905)
Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”

Johans Sebastiāns BAHS (Bach, 1685–1750)
Prelūdija Remažorā BWV 532 (~1710) / Līga Auguste-Meijere (ērģeles)

Johans Sebastiāns BAHS
Korālis Ein feste Burg ist unser Gott (“Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”) no kantātes Ein feste Burg ist unser Gott BWV 80 (1723?) Vilhelma Frīdemaņa BAHA (Bach, 1710–1784) redakcijā, Mārtiņa Lutera teksts, atdzejojis Kristofors Fīrekers / Jauktie kori “INTIS” un “Laiks”, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis

Jānis LŪSĒNS (1959)
“Barokāla uvertīra” pikolo flautai un ērģelēm (2024) PIRMATSKAŅOJUMS / Reinis Lapa (flauta) un Līga Dejus (ērģeles)

Johans Ādams HILLERS (Hiller, 1728–1804)
Duets Erkennet, daß der Herr Gott ist! (“Atzīstiet, ka tas Kungs Dievs ir!”) no 100. psalma “Gavilējiet tam Kungam, visa
pasaule” (“Jauchzet dem Herrn alle Welt”, 1781, LK 157) / Laura Bulava (soprāns), Ieva Dreimane-Sidare (mecosoprāns), Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis

Georgs Mihaels TĒLEMANIS (Telemann, 1748–1831)
Georga Neimarka (Neumark, 1621–1681) korāļa Wer nur den lieben Gott läßt walten (“Kas ļaujas Debess tēva rokās”, 1641) apdare ērģelēm un Frīdriha Gotlība Venta (Wendt, 1798–1846) harmonizējumā ar Karla Heinriha fon Bogacka tekstu “Kur citu pamatu lai rodu” (Roberta Bērziņa tulkojums) / Sieviešu kori “Aija” un “Atbalss”, Ilze Tomsone (ērģeles), diriģente Ilze Valce

Gotfrīds Augusts HOMILIUSS (Homilius, 1714–1785)
Koris Du unser Zuversicht und Stärke (“Tu mūsu paļāvība un spēks”) no kantātes Du unser Zuversicht und Stärke LK 79 / Jauktie kori “INTIS” un “Laiks”, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis 

Korālis “Debess gaismas avots vaļā” (Heinriha Alberti melodija “Augstais Dievs, kam slava dota”, 1642, Eduarda Pavasara teksts) / Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu un meiteņu kori, diriģents Andris Kontauts

Heinrihs Taugots Gotlobs PERLE (Perle, 1755–1831)
Ārija Singt neue Gesänge dem Herrn (“Dziedat tam Kungam jaunas dziesmas”) no 98. psalma (1782–1783?, LK 127) / Laura Bulava (soprāns), Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis 

Nilss Vilhelms GĀDE (Gade, 1817–1890)
Korāļa Wie schön leuchtet der Morgenstern (“Cik spoži atspīd Auseklis”) priekšspēle un korālis “Es un mans nams, mēs
solāmies” (Filipa Nikolaī (Nicolai) melodija Wie schön leuchtet der Morgenstern 1597/1599, Frīdriha Gotlība Venta korāļa
harmonizējums vLK 15) 

Volfgangs Amadejs MOCARTS (Mozart, 1756–1791)
Kantātes “Brīvmūrnieka prieks” KV 471 (Die Maurerfreude, 1785) Liepājai pielāgotā versija Die Christenfreude (“Kristiešu prieks” LK 115) / Mārtiņš Zvīgulis (tenors), koru “INTIS” un “Laiks” vīru grupa, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis

Andris KONTAUTS (1974)
“Caur gaismu nāk un sudrabs top”, Olafa Gūtmaņa dzeja, Svēto rakstu teksts (2024) PIRMATSKAŅOJUMS / Sieviešu un vīru kori, Ilze Tomsone (ērģeles), Normunds Kalniņš (sintezators), Emīls Sudmalis (sintezators), Marija Rebčinska (basģitāra), Miks Akots (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Zujs (trompete), Matīss Skarēvičs (timpāni), Eduards Bethers (sitaminstrumenti), Gabriels Golubs (zvans), diriģenti Ilze Valce un Andris Kontauts

Ēriks EŠENVALDS (1977)
“Liepājai”, Janas Egles dzeja, psalmi 28:7, 31:4, 96:12 (2025)
I. “Rīta saule”
II. “Dieva eņģelis”
III. “Lūgšana augšup ceļas”
PIRMATSKAŅOJUMS
Laura Bulava (soprāns), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), kopkoris, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis

Lūcija GARŪTA (1902–1977)
“Mūsu Tēvs debesīs” no kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” / Kopkoris, Ilze Tomsone (ērģeļu priekšspēle), diriģente Ilze Valce

Bīskaps Hanss Martins Jensons un konfesiju vadītāji — svētības došana

***

Johans Sebastiāns BAHS. “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”
Mūsu Dievs ir varens cietoksnis,
laba aizsardzība un ierocis,
Viņš palīdz mums atbrīvoties no visām bēdām,
kas mūs tagad ir skārušas.
Senais ļaunais ienaidnieks
tagad ir nopietns,
liels spēks un daudz viltības
ir viņa nežēlīgās bruņas.
Uz zemes nav neviena līdzvērtīga.
Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils,
Kur bēdās varam tverties,
Augsts palīgs, kas mūs nepievils,
Pie kā mēs varam ķerties!
Visļaunais ienaidnieks, kam grēku darīt prieks,
Tas gādā nakt’ un dien’ uz ļaunu viltu vien,
Kas var no viņa glābties!

Johans Ādams HILLERS
“Atzīstiet, ka tas Kungs Dievs ir”
Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs,
Viņš mūs ir darījis — un ne mēs paši —
par Savu tautu un Savas ganības avīm.

Korālis “Kur citu pamatu lai rodu”
Kur citu pamatu lai rodu, kā svēto Kristus ticību?
Kas cits lai padomu man dotu un īsto ceļu rādītu?
Lauzts, satriekts rūpēs, sirdsēstos es Tēva klēpī paslēpjos.
Es Pestītāja roku tvēris un Viņam cieši pieglaužos,
Viņš pats man savu sirdi vēris un galā savu mieru dos.
Nav dvēslei cita pamata, Viņš mana manta vienīgā!
Es Jēzus sirdī māju daru, ar Viņu esmu taisnots, šķīsts,
Ja tik pie Viņa palikt varu, tad patvērums man drošs un īsts.
Es Viņa gaismā ietērpies, man soda rīkste garām ies.
Liec, Jēzu, palikt man pie tevis un paliec Tu pie manis ar’,
Lai dzīvis gars, ko pats Tu devis, man īsto ceļu rādīt var,
Lai modri, svēti glabāju es savu īsto pamatu.

Gotfrīds Augusts HOMILIUSS
“Tu mūsu paļāvība un spēks”
Dievs, Tu esi mūsu pārliecība un spēks, dari mums zināmu
savu palīdzību,
ja mums tas ir vajadzīgs, kad grūtības mūs nopietni apdraud,
jūtīgi draudošs, kad mēs esam trūkumā.
Ak, skaties, kā no tūkstoš vietām bālā nāve šausmīgi aicina,
šeit krājas nelaimes viļņi, vājais cerību kuģis nogrimst.
Atcerieties savu roku darbus, ar mums noslēgtajai derībai.
Korālis “Debess gaismas avots vaļā”
Debess gaismas avots vaļā atvērts svētā Bībelē;
Un pie tā ir katram daļa, tikai Rakstos jāmeklē.
Svētība tam sirdī plūst, kurš to lasīt nepiekūst.
Lai krīt mūsu sirdīs dziļi debess sēkla svētākā!
Kopsim, audzēsim to mīļi, lai briest vārpas briedumā.
Tad būs mūsu sirds un prāts Debess tēvam dāvināts.

Heinrihs Taugots Gotlobs PERLE
“Dziedat tam Kungam jaunas dziesmas”
Dziedat tam Kungam jaunas dziesmas, jūs, viņa apžēlotie
kalpi, jo mūsu Dievs dara brīnumus!
Viņam palīdzējusi gūt uzvaru Viņa labā roka, Viņa svētais
elkonis.
Viņš atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam,
visi zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno
valdīšanu.
Dziedāt Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis
brīnumus!

Korālis “Es un mans nams, mēs solāmies”
Es un mans nams, mēs solāmies Tev, savam Dievam,
nodoties ar dvēseli un miesu,
Tev visur sekot ticībā un mīlestībā dedzīgā, tā mantot bērna
tiesu.
Dievs Tēvs, še mēs, Tava saime: mūsu laime Tavās rokās,
Tavā priekšā ceļi lokās.
Ar saviem vārdiem spirdzini, ar savu Garu dzirdini mums
dvēseles arvienu!
Kad esi mūsu patvērums, tad ļaunums nevar piekļūt mums,
top tumša nakts par dienu.
Gaišums, spožums, dod, ka varam Tavam staram atvērt sevi,
Tu, kas pats mums gaismu devi!
Lai mūsu nams ir miera nams, kur Dieva miers ir atrodams
pat likteņstundā grūtā!
Dod mīlestībā satikties un lēnprātībā paciesties, kaut Dievs
ar krustu sūta!
Dievs Kungs, dod mums ticēt, cerēt, lieti derēt priekos, bēdās,
Jēzu, staigāt Tavās pēdās!

Volfgangs Amadejs MOCARTS
Kantātes “Brīvmūrnieka prieks” Liepājai pielāgotā versija
“Kristiešu prieks”
Skatieties, kā daba pamazām atklāj savu seju pētnieka
skatienam;
kā tā piepilda viņa prātu ar augstu gudrību un piepilda viņa
sirdi ar tikumu:
tie ir svētki kristieša acīm, patiess, karsts kristieša prieks.
Raugiet, kā Tiesa un Žēlsirdība savus bērnus tagad tev,
tēvzeme, pretim vērš, un teiciet:
Pieņem par sevišķa darba algu šo pilsoņu kroni no mūsu
rokām.
Šī ir uzticības gaviļu diena, šis ir mīlestības triumfs.
Dziediet slavas dziesmas un gavilējiet jūs, kristieši! Dziediet!
Patiesība spodra ir zemei atkal atdota, nu atvērti mums
vissaldākie ceļi uz dzīvi! Aleluja!
Dziediet! Miers, Kurzeme, ir tevim atkal atdots, nu atvērti tev
ceļi uz laimīgu dzīvi. Sveika, Kurzeme!

Andris KONTAUTS
“Caur gaismu nāk un sudrabs top”, Olafa Gūtmaņa dzeja un
Svēto Rakstu teksts
Ak, svētītā gaisma, Trīsvienība, izgaismo mūsu sirdis.
Caur gaismu nāk un sudrabs top
Tik vienas gaismas mūžībai!
Es lūdzos tev un gaismai tai mūžīgai.
Kad atkal saule spoži spīd
Un iedziedāties putnā — laiks
Tik spilgtas gaismas piepildīts,
Kur tu vēl slēpies, dvēselīt.

Ēriks EŠENVALDS
“Liepājai”, Janas Egles dzeja un psalmu teksti

I daļa “Rīta saule”
Rīta saule izkāpj no ezera,
Rietā gurusi jūrā krīt.
Miglas tīmekļi veļas no jūras
Palsos kamolos pilsētu tin.
Jūras vējš pretī ceļas, patiess un ass,
Miglas pelēkos tīmekļus plēš.
Vidū rītam un vakaram pilsēta,
Vidū kanāli, bruģis un tirgus.
Vidū ļaudis tiekas un atvadās.
Pāri visam – dievnamu torņi.
Salti tīmekļi veļas no jūras
Cauri neredz dievnamu torņus.
Četru gadsimtu pēdas zem bruģa,
Miglas taure kā mūžības atbalss.

II daļa “Dieva eņģelis”
Dieva eņģelis
Laidās pār ezeru.
Bērns priecīgi
Iesaucās — spāre!
Dieva eņģelis
Nosēdās ziedā, —
Bērns tauriņu
Pirkstgaliem skāra.
Jūras viļņos
Eņģelis šūpojās.
Mana sirds līksma dziesmām,
Līksmo zeme un debesis!
Dieva eņģelis
laidās pār ezeru.
Bērns priecīgi
Iesaucās — saules zaķēns!
Dieva eņģelis
Nosēdās ziedā, —
Bērns tauriņu
Pirkstgaliem skāra.
Jūras viļņos
Eņģelis šūpojās.
Jūra krāc un viļņojas,
Līksmo zeme un debess!

III daļa “Lūgšana augšup ceļas”
Lūdzošas akmens rokas
Iestiepjas jūrā.
Matos liepziedu elpa
Dvēselē zied.
Sadotās rokās
Lūgšana ceļas.
Dvēsele dziesmai spēku
Debesīs smeļas.
Kodušies kāpās,
Viļņi pie krasta turas.
Mūzas un pilsēta dziedošā
Liedagā tiekas.
Rīta saule izkāpj no ezera,
Rietā gurusi jūrā krīt.
Miglas tīmekļi veļas no jūras,
Palsos kamolos pilsētu tin.