Elbas filharmonijas Ziemeļvācijas Radio orķestris un vokālais ansamblis kopā ar diriģentu Robinu Tičati veselu divstundi velta izcilajam austriešu komponistam Antonam Brukneram, kuru šogad pieminam 200 gadu jubilejā.

Koncerta pirmajā daļā skanēs Bruknera dziļi garīgās motetes Locus iste un Ecce sacerdos magnus. Pēc sakrālās pirmās daļas un starpbrīža, svētkus noslēgs komponista monumentālā un, iespējams, populārākā Septītā simfonija Mibemolmažorā, atspoguļojot komponista vīziju par plašām, kosmiskām skaņu ainavām un dziļu emocionālo bagātību.

Antons Brukners bija arī aizrautīgs ērģelnieks. Pie ērģelēm sēdējis un spēlējis daudz un bijis visai iecienīts klausītāju vidū savu izcilo improvizācijas prasmju dēļ. 

Komponista mīlestība pret šo instrumentu dziļi ietekmēja viņa simfonisko rakstību. Viņa orķestra mūzika ir monumentāla, garīgi dziļa – šīs īpašības vistiešākajā veidā saistāmas ar to svētuma un apbrīnas sajūtu, ko Brukners piedzīvoja regulāri muzicējot baznīcā.

Un patiesi, nekas tik labi neraksturo Bruknera dziļāko būtību gan kā komponistam, gan vienkārši cilvēkam, kā sacītais laikā, kad mūziķis jo īpaši bija pievērsies sakrālās mūzikas radīšanai:

“Es neesmu komponists. Esmu vienkāršs Dieva kalps, kuram dots uzdevums komponēt mūziku Viņa godam.”