Tiešraidē no Ziemeļvācijas Radio koncertzāles Hanoverē - Ziemeļvācijas Radio filharmoniskais orķestris Jērga Vidmaņa vadībā! Tā bija tikšanās gan ar Ludviga van Bēthovena mūziku – skanēja gan labi zināmā Septītā simfonija, gan galīgi nezināmais agrīnais un tā arī nekad nepabeigtais vijoļkoncerts Domažorā, kuru spēlēja Jērga Vidmaņa māsa Karolīna Vidmane.
Programmā iekļauti arī Jērga Vidmaņa paša opusi – Etīdes un "Nāves deja", jo viņš nu ir kļuvis par Ziemeļvācijas Radio simfoniskā orķestra pirmo viesdiriģentu. Līdzīgs statuss šim daudzpusīgajam mūziķim nākamgad būs arī Valsts kamerorķestrī Sinfonietta Rīga.


Jērgs Vidmanis savu muzikālo aizrautību pauž trīs profesiju Intensitāte: kā komponists, kā klarnetists un kā diriģents. Viņa darbu ikvienā no tām raksturo vislielākā rūpība, koncentrēšanās, centība un nevaldāms entuziasms.


Sadarbība ar Ziemeļvācijas Radio filharmonisko orķestri ir ne tikai svarīga, tā ir kļuvusi par īstu sirdslietu, un pirmās tikšanās ar orķestri viņš atceras, sakot: "Mēs vienkārši iemīlējāmies viens otrā.” Nākamajos trīs gados orķestra galvenā viesdiriģenta statusā viņš vēlas orķestra programmās mūsdienu mūziku, tai skaitā arī savu paša mūziku, savienot ar pagātnes izcilākajiem darbiem jaunā un aizraujošā veidā.

Šīvakara koncertam dots nosaukums: “Atklāt Bēthovenu ar Vidmani” – un atklājums mūs gaidīs jau pašā sākumā,

jo skanēja savulaik 20 gadus vecā Bēthovena sacerētā, bet nepabeigtā vijoļkoncerta Domažorā fragments. Bēthovena agrīnā vijoļkoncerta mūziku Jērgs Vidmanis sola atskaņot ar lielu mīlestību, ļaujot sajust jaunā Bēthovena patstāvīgos meklējumus harmonijas ziņā pilnīgi citās, sarežģītākās zonās, kas ievērojami atšķiras no, piemēram, Mocarta.
Koncertu noslēgs Bēthovena Septītā simfonija, kas sarakstīta 20 gadus vēlāk, un ko Jērgs Vidmanis raksturo kā “ļoti fascinējošu darbu”, pie kura komponists strādājis ilgu laiku un detalizēti. Īpaši diriģents piemin Simfonijas noslēdzošo daļu Allegro con brio (“ar uguni”), kurā

Bēthovens atsolūti brīvi ļaujas ritmu virpulim, kas viņa laikā bija absolūta novitāte un pat nepieļaujama novitāte, un klausītājos raisīja maniakāla furora cienīgas izjūtas

Diriģents saka, ka arī viņa etīdes ir savā ziņā līdzīgs perpetuum mobile, kas nepiekāpīgi, maniakāli dzen uz priekšu, un viņš tās raksturo kā nepārtraukto mūziku.
Interesanti, ka komponējot etīdes vijolei, viņu iedvesmoja jau agrā bērnibā dzirdētie, māsas spēlētie vingrinājumi, no kuriem ik etīdē izmantots kāds motīvs, ne tikai kāpinot to līdz maksimālai tehniskai virtuozitātei, bet arī ieviešot neierastākus skaņveides paņēmienus, piemēram, liekot solistam dziedāt.
Vēl koncertā pirmatskaņojumu Vācijā piedzīvos Jērga Vidmaņa opuss Danse macabre jeb "Nāves deja". Autors par to saka:

"Danse macabre ir viens no maniem nozīmīgākajiem orķestra skaņdarbiem. Katrai orķestra grupai un katram atsevišķam mūziķim tiek izvirzītas visaugstākās prasības, viņiem jāparada viss, uz ko viņi ir spējīgi.

Tajā varam dzirdēt, piemēram, korāļveidīgas epizodes, tādas kā iedomātas arhaiskas tautas dejas, arī valsi, bet šajās tomēr arī tik baisajās dejās mūsu partneri ir mirušie. Tas viss mūs var biedēt, bet arī radīt saviļņojošu spriedzi. Gan jau ka arī jūs zināt to patīkamo sajūtu, kad pēc pārdzīvotām šausmām dzimst jauna veida skaistums. Man gribējās, lai šī Nāves deja, pat ja tā ir biedējoša, tomēr sagādā prieku orķestrim un skatītājiem".

Jērgs Vidmanis ir viens no aizraujošākajiem un daudzpusīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Arī 2023./2024. gada sezonā tas ir visā pasaulē tiks gaidīts gan kā klarnetists, gan diriģents un komponists, cita starpā. kā rezidences komponists ar Berlīnes filharmonisko orķestri un Stokholmas Karalisko filharmonisko orķestri, un arī kā Ziemeļvācijas Radio filharmoniskā orķestra pirmais viesdiriģents, Zalcburgas Mozarteum orķestra viesdiriģents, Vācijas Radio filharmonijas radošais partneris, un mūsu pašu Sinfonietta Rīga galvenais viesdiriģents, Minhenes kamerorķestra asociētais diriģents un Frankfurtes Vecās operas programmas “Mākslinieks fokusā” dalībnieks..

Kā komponists Vidmans, kurš studējis pie Hansa Vernera Hences un Volfganga Rīma, ir saņēmis daudzas balvas, pavisam nesen arī Hanzas brīvpilsētas Hamburgas balvu un Bavārijas galvaspilsētas Minhenes mūzikas balvu.

Vidmanis kopš 2017. gada strādā Berlīnes Barenboima-Saida akadēmijas kompozīcijas katedrā, bet pirms tam viņš bija Freiburgas Mūzikas universitātes klarnetes un kompozīcijas profesors.

Arī Karolīnas Vidmanes mākslinieciskā darbība ir ļoti daudzveidīga. Viņa muzicē gan solo, gan kameransambļos, arī uz vēsturiskiem instrumentiem, vadot senās mūzikas atskaņojumus. Viņa ieguva “Gada mūziķa” titulu Klasiskās mūzikas balvas 2013 konkursā. Viņa ir uzstājusies kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem, tostarp "Berlīnes filharmoniķiem", Parīzes orķestri, Gewandhaus orķestri, Philharmonia orķestri un Losandželosas filharmonisko orķestri. 2016. gadā tika izdots viņas ieskaņotais Mendelszona vijoļkoncertu ieraksts. 2017. gadā viņai tika piešķirta Bavārijas Valsts mūzikas balva. Karolīna Vidmane dzimusi – tāpat kā viņas brālis Jērgs – Minhenē. Viņa ir mācījusies gan Ķelnē, gan Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolā. Tagad viņa pati māca vijoļspēli Leipcigas Fēliksa Mendelszna Mūzikas un teātra universitātē. Karolīna Vidmane spēlē 1782. gadā tapušu Gvadanjīni vijoli.