27. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts Rīgas Domā veltīts šīgada lieljubilāram – austriešu komponistam Antonam Brukneram (1824-1896) .

Par Brukneru ir saglabājies daudz viņa laikabiedru atmiņu, jā, arī anekdošu, jo viņš bijis pateicīgs to mērķis ar savu savādību, labticību un bērnišķīgo naivumu. Viņa draugi Brukneru portretējuši šādi: neliela auguma, drukns, skūtu galvu un Romas imperatora profilu. Viņš ģērbies melnos, veclaicīgos uzvalkos ar biksēm, kas šķitušas mazliet par īsu, un vesti. No tās kakla izgriezuma spraukusies ārā plata krekla apkakle, bet no kabatas nokarājās liels kabatlakats. Un to visu papildinājusi hūte ar platām malām, uz kurām viņš, dodoties pastaigās, pat mēdzis pierakstīt prātā iešāvušās muzikālās idejas. Brukners bijis vienkāršs cilvēks ar bērnišķīgi nevainīgu smaidu.

Labsirdīgs, paļāvīgs, aizrautīgs un ļoti reliģiozs. Taču dāmu gaumē viņš nebija, kāpēc komponistam tā arī neizdevās apprecēties.  Viņš ievērojis visus precību priekšrakstus un etiķeti, taču aplidojis savas iecerētās tik neveikli, ka…vienmēr saņēmis atteikumu.

Tomēr ar laiku viņš iemācījis samierināties ar šiem atteikumiem, un, kad kāds par Brukneru vēlējies pazoboties, jautājot, kad tad Meistars beidzot precēsies, teicis:  „Es taču komponēju Ceturto simfoniju, man nav laika!” 

Taču Bruknera mūzika – tas ir pavisam cits universs. Sava mūža norietā Vāgners teicis, ka viņš zinot tikai vienu komponistu, kurš tuvinās Bēthovenam, un tas ir Brukners!

Kā intervijā uzsvēra VAK „Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais: „Bruknera mūzika ir ārkārtīgi skaista un reliģioza. Viņš audzis izteiktā katolicisma ietekmē, un viņa ticības dziļums jūtams katrā viņa mūzikas  porā.”

Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā "Brukneram – 200" Rīgas Domā izskanēja Antona Bruknera Trešā Mesa faminorā korim, orķestrim un solistiem un 150. psalms soprānam, korim un orķestrim.

Atskaņojumā piedalās: Lina Dabrauskaite (soprāns, Lietuva), Emilia Rukavina (mecosoprāns, Horvātija), Bernhards Berhtolds (tenors, Austrija), Daeho Kims (basbaritons, Korejas Republika), Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais.

„Šī ir mana pirmā tikšanās ar Brukneru kā komponistu”, teic Lina Dabrauskaite, piebilsot, ka viņa šajā mūzikā jūtoties ērti, tā ir skaista, līksma un perfekti piemērota  šī izcilā festivāla noslēgumam. 

„Tāds pacilātība, saules pielieta diena, šī absolūti brīnišķīgā Doma katedrāle un esmu laimīga uz vienas skatuves būt kopā ar saviem lieliskajiem kolēģiem  un kopā elpot Bruknera mūzikā."

"Man jāteic, ka līdz šim man bija pilnīgi citāds priekšstats par Bruknera mūziku, ko šovakar atskaņošu pirmoreiz", atklāj Emilia Rukavina. "Bet Maestro Māris Sirmais manā domāšanā izdarīja lielu apvērsumu, lai šo mūziku es saprastu labāk, un arī man tas ir ļoti liels prieks uzstāties kopā ar šiem četriem fantastiskajiem kolēģiem.  Šejienes daba un Bruknera mūzika. Kad tas viss satiekas, ir skaisti."

Jautāts, kā Daeho Kims varētu raksturot Bruknera mūziku, viņš saka, ka arī viņam šī ir pirmā satikšanās ar Bruknera mūziku: "Tā ir tik pārsteidzoši skaista, sevišķi Benediktus daļa. Es ļoti vēlētos, kaut man būtu iespējams šo mūziku atskaņot vēl daudzkur citur."

No Antona Bruknera dzimtenes Austrijas nāk Bernhards Berhtolds, kurš atzīts, ka austrieši Bruknera mūziku joprojām ļoti mīl:

"Pagājušonedēļ, pirmo reizi mūžā es biju aizbraucis uz Svētā Floriana baznīcu netālu no Lincas, kur Brukners, mazs zēns būdams, dziedāja baznīcas korī un kur atdusas viņa pīšļi.

Tas atstāja uz mani tik dziļu iespaidu! Īsu brīdi pirms šīvakara koncerta būt Bruknera piemiņas vietā. Man Antona Bruknera mūzika nozīmē ko līdzīgu Baham, kaut arī mūzikas stils ir pilnīgi atšķirīgs, un arī laikmets ir cits. Bet tas, kā Brukners pauž mūzikā garīgumu, dievišķo  šeit, uz zemes, ir ļoti līdzīgi kā Baham. Un man Brukners un viņa mūzika nozīmē ļoti daudz….”