Tiešraidē no Rīgas Sv. Pētera baznīcas - 26. Starptautiskā Garīgās mūziks festivāla noslēguma koncerts "Pirmatskaņojumi. Ligeti 100", ar kuru tika svinēta izcilā ungāru komponista Ģerģa Ligeti 100. gadskārta, kā arī pirmatskaņoti virkne jaundarbu. Valsts akadēmisko kori "Latvija" diriģēja tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, tiešraidi vadīja Rūta Paula. Pēc koncerta - sarunas ar komponistiem Jēkabu Nīmani un Renātu Nikolaju Cvečkovski, kā arī diriģentu Māri Sirmo.

Ģerģa Ligeti motete Lux aeterna (“Mūžīgā gaisma”, 1966) – viens no pazīstamākajiem skaņdarža darbiem, kurā mūžīgās gaismas klātbūtni autors vēlējies uzzīmēt tā, “it kā mūzika jau šķistu sākusies, vēl pirms mēs to sadzirdam.”” Motete Lux aeterna komponēta sešpadsmit balsīm pēc Štutgartes Schola Cantorum pasūtinājuma.

Renāts Nikolajs Cvečkovskis kompozīcijā Mama (“Māte”) pievēršas pareizticībā nozīmīgajai Dievadzemdētājas aizmigšanas svētku dienai, ko Latvijas Pareizticīgā baznīca svin 28. augustā, godinot Dievmāti: "Skaņdarba pamatā izmantots šo svētku dievkalpojuma kanoniskais teksts jeb lūgšanas. Parasti, kad rakstu garīgo mūziku ar tekstu, ir pasūtījums uz konkrētu datumu, es skatos, kādi šajā datumā ir svētki, lai ar savu mūziku nosvinētu šos svētkus ne tikai liturģiski, bet arī muzikāli. Manā skaņdarbā dzirdēsiet arī pareizticīgās baznīcas dievkalpojuma notiņas, bet tajā pašā laikā, tas viss vainagojas manā rokrakstā. Ceru, ka viss izskanēs organiski, pareizajā laikā un vietā un cilvēki spēs to uzņemt savā sirdī un dvēselē."

Teksta pamatā ir šo svētku kondaks В молитвах неусыпающую Богородицу (“Lūgšanās nerimstošo Dievadzemdētāju”) baznīcslāvu valodā.

Aleksandrs Avramecs par darbu Ex Infinito: Teksta pamatam izmantoju fragmentu no seno romiešu dzejnieka un losofa Lukrēcija darba De Rerum Natura (“Par lietu dabu”) angļu atdzejojumā, ko darinājis dzejnieks Viljams Elerijs Leonards . Skaņdarba nosaukums Ex Infinito ņemts no teksta. Balstoties uz Lukrēcija domām par laika, kustības un rašanās bezgalību,

skaņdarbā tiek pētīti šķietami nebeidzami un cikliski harmonijas un tembra procesi, plaši izmantojot balss iespējas, lai veidotu skaņas telpu, kurā muzikālais materiāls turpina rasties un ietekmēt sevi.”

Slovēņu komponists Matejs Kastelics (1994) mesu Lux Et Origo (“Gaisma un avots”) pabeidzis šajā gadā, pēc diriģenta Māra Sirmā ierosinājuma. Cikla daļa Credo, kurā izmantots Antionio Lotti darba Crucifixus citāts, tika uzrakstīta jau 2018. gadā un tā runā par personīgās ticības apliecināšanu un introspekciju kā reliģijas un ticības pamatu. Pārējās mesas daļas, kurās autors izmantojis tradicionālu liturģijas tekstu, tika uzrakstītas šogad.

“Ja kāds vēlas kam ticēt – Dievam, reliģijai, godājamai sabiedrībai, cilvēkam vai pat mīlestībai, tad viņam vispirms jānotic pašam sev. Šādi, manuprāt, mums jāuztver jebkura reliģija.

Tas ir iemesls turpināt novērot paša domas un jūtas, padziļināt prātu, lai es spētu pasauli skaidri saskatīt no savas unikālās perspektīvas. Es ticu Dievam; tas jau ir manī, lai es spētu izpaust vislabāko sevis versiju. [..] Varbūt kādu dienu mēs sasniegsim vienu un vienīgo svēto savienību – vienu Dievu – vergu atdzimšanu, akli lūgdamies zem reliģiju krustiem. Es ticu. Tevī, mūsos, manī. Amen.”

Jēkabs Nīmanis opusā Hymni Misericordia (“Līdzjūtības himnas”) pievēršas sakrālajām garīgajām himnām, kuru teksti saliedē cilvēkus kopīgām vērtībām: "Es lietoju sakrālos latīņu himnu tekstus, kas runā par līdzjūtības tēmu. Himnas saliedē cilvēkus kopīgām vērtībām, jūtot viens otra – kopienas, tautas, cilvēces – atbalstu. Manuprāt, šī tēma nudien būtu gan aktuāla, gan arī emocionāli man tuva. Dažas no himnām pat esmu mēģinājis komponēt vai piedalījies to aranžijās un ierakstos. Par estētiku runājot, man ir svarīgi runāt laikmetīgā, bet ne pārlieku atsvešinātā valodā."