Latvijas Radio 100. jubilejas vakarā tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas – gadsimta notikums: Džakomo Pučīni operas "Madama Butterfly" izrāde ar izcilu sastāvu – galvenās lomas atveido Kristīne Opolais, Dmitro Popovs, Zanda Švēde un Jānis Apeinis. Pie LNO orķestra diriģenta pults stājies Mārtiņš Ozoliņš. Šī izrāde ir veltījums Latvijas Radio simtajai jubilejai.

"Madama Butterfly" uzveduma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notika 1925. gada maijā, un šis iestudējums ir uzskatāms par vienu no visvecākajiem joprojām repertuārā esošajiem operuzvedumiem pasaulē.

Tā paša gada 1. novembrī ar operas "Madama Butterfly" tiešraidi darbu sāka Rīgas Radiofons. Šogad, atzīmējot Latvijas Radio simtgadi, šīs operas tiešraide atkal skan Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā!

Čo-Čo-sanas lomā šajā īpašajā vakarā pēc ilga pārtraukuma atgriezusies pasaulslavenā latviešu dziedātāja Kristīne Opolais, kura šo lomu dziedāja arī nesenākajā no iestudējuma atjaunojumiem 2006. gadā, kad muzikālā vadība bija uzticēta Andrim Nelsonam.

Dziedātājas žilbinoši spožajā starptautiskajā karjerā īpaši svarīgas bijušas lomas Džakomo Pučīni operās, un Čo-Čo-sanas tēla interpretācija pasaules zināmākajos opernamos uzskatāma par vienu no dziedātājas vokālās un aktieriskās meistarības virsotnēm.

Kristīnes Opolais skatuves partneri 1. novembra izrādē būs pasaulslavenais ukraiņu tenors Dmitro Popovs (Pinkertons), starptautiski pazīstamais latviešu mecosoprāns, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde (Suzuki) un spožais Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis (Šarpless).

Džakomo Pučīni opera vēsta par japāņu meitenes nelaimīgo mīlestību pret amerikāņu virsnieku. 1925. gada uzvedumu veidoja diriģents Jānis Mediņš kopā ar režisori Sofiju Maslovsku, kā arī dekorāciju un kostīmu mākslinieku Eduardu Vītolu. 21. gadsimtā nesenāko šī iestudējuma atjaunojumu veidoja režisors Vladimirs Okuņs, scenogrāfs Juris Salmanis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.

Starpbrīžos:

* Latvijas Nacionālās operas un baleta padomnieks mākslinieciskajos jautājumos Arturs Maskats sarunā ar Annu Martu Burvi par šo Pučīni operu un tās iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā;

* Par vēsturiskajiem kostīmiem simtgadīgajā iestudējumā Latvijas Radio 1 kolēģei Baibai Kušķei stāsta Latvijas Nacionālās operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kura pēc vēsturiskiem metiem tos atjaunoja jau 2006. gada atjaunojumam;

* Latvijas Nacionālās operas dramaturgs Mikus Čeže stāsta par Latvijas Radiofona pirmsākumiem un 1. novembra notikumiem;

* Dinas Dūdiņas-Kurmiņas saruna ar RTU Radio muzeja vadītāju un seno radio aparātu kolekcionāru Jāni Jansonu, kas pirms desmit gadiem izskanēja ciklā "Mode mainās. Klasika paliek"

* Signes Lagzdiņas saruna ar Kristīni Opolais

Operas saturs

Darbības vieta un laiks: Nagasaki, Japāna, 19.gadsimta beigas

I CĒLIENS

Amerikāņu flotes virsniekam Pinkertonam iepatikusies piecpadsmit gadus vecā geiša Čo-Čo-sana, kuru iesaukuši par Butterfly jeb „taurenīti". Viņš ir nolēmis skaistuli apprecēt. Goro, profesionāls savedējs, rāda viņam meitenes mājiņu dārzā. Viņiem pievienojas ASV konsuls Šarpless, kurš veltīgi mēģina atrunāt draugu no pārsteidzīgajām laulībām. Virsnieks nav pierunājams. „Nevienai puķītei nepaiet garām" - tāda ir viņa dzīves filozofija, un viņš uzsauc tostu par godu amerikānietei, kuru viņš kādudien apprecēs. Bet Čo-Čo-sana patiesi ir iemīlējusi savu nākamo vīru. Pinkertona dēļ viņa ir ar mieru pat pāriet kristīgajā ticībā un saraut attiecības ar savu ģimeni. Imperatora komisāra klātbūtnē sākas laulību ceremonija. To pārtrauc Čo-Čo-sanas tēvoča Bonzas saniknotie kliedzieni: viņš nolād brāļameitu par to, ka tā nodevusi savu senču ticību. Tuvinieku pamesta, meitene rūgti raud. Pinkertons viņu mierina, un jaunlaulātie apliecina viens otram savu mīlestību.

II CĒLIENS

Pēc kāzām pagājuši trīs gadi. Pinkertons drīz pēc laulībām aizbraucis no Japānas, un Čo-Čo-sana pacietīgi gaida viņa atgriešanos. Vīra un radinieku pamesta, viņa dzīvo kopā ar kalponi Suzuki un mazo dēlu, par kura esamību Pinkertons pat nenojauš. Čo-Čo-sana cieš trūkumu, bet cerības viņu neatstāj. Viņa tic, ka Pinkertons atgriezīsies kā solījis. Ierodas Šarpless, kas saņēmis vēstuli no Pinkertona, kurā virsnieks lūdz sagatavot Čo-Čo-sanu smagam triecienam: viņš ir apprecējis amerikānieti. Taču Šarplesam neizdodas līdz galam nolasīt vēstuli, jo, padzirdējusi, ka vīrs ir sveiks un vesels un drīz ieradīsies Nagasaki, Čo-Čo-sana viņu pārtrauc ar skaļām gavilēm. Ienāk Goro kopā ar princi Jamadori, kuram Goro grib izprecināt Čo-Čo-sanu. Saņēmuši laipnu atteikumu, viņi aiziet. Šarpless iesaka Čo-Čo-sanai pieņemt Jamadori priekšlikumu. Viņš nolasa līdz galam Pinkertona vēstuli, bet jaunās sievietes ticība nav iedragājama. Viņa apgalvo, ka, ieraugot savu dēlu, Pinkertons atgriezīsies pie viņas. Dziļi aizkustināts Šarpless aiziet, apsolījis pastāstīt Pinkertonam par dēlu. Atskan lielgabala šāviens, vēstot, ka ostā ienāk amerikāņu kuģis, ar kuru jāierodas Pinkertonam. Priecīgi satraukta, Čo-Čo-sana uzvelk savu kāzu tērpu un izrotā mājiņu ar ziediem. Pēc laika Suzuki un Čo-Čo-sanas dēls aizmieg, bet viņa, gaidot vīru, lūkojas kuģa ugunīs.

III CĒLIENS

Ir pagājusi nakts, bet Čo-Čo-sana joprojām gaida. Nogurusi viņa novēršas no loga un, aijādama bērnu, aizmieg. Suzuki redz nākam Pinkertonu Šarplesa pavadībā, kopā ar viņiem ir kāda sveša dāma. Šarpless atklāj Suzuki patiesību: tā ir Pinkertona sieva Keita. Uzzinājis, ka viņam ir dēls, Pinkertons atnācis, lai viņu paņemtu sev līdzi. Izdzirdējusi balsis, Čo-Čo-sana izskrien no istabas. Ieraudzījusi Keitu, viņa beidzot saprot notikušo. Satriekta līdz sirds dziļumiem, Čo-Čo-sana uzklausa bērna tēva lēmumu. Viņa piekrīt atdot zēnu, taču tikai tad, ja Pinkertons pats atnāks viņam pakaļ. Čo-Čo-sana aizsūta Suzuki prom. Viņa nespēj pārdzīvot savu cerību sabrukumu un, maigi atvadījusies no dēla, noduras. Kad Pinkertons ienāk, saucot viņas vārdu, Čo-Čo-sana mirst.

***

Avoti vēsta par 1925. gada 1. novembra notikumu secību: pulksten 19.20 izskanējusi satiksmes ministra Jāņa Pauļuka runa, pulksten 19.25 - himna "Dievs, svētī Latviju" Teodora Reitera kora dziedājumā, bet pulksten 19.30 sekojusi pieslēgšanās Latvijas Nacionālajai operai, kur risinājusies Pučīni operas "Madama Butterfly" izrāde. Pulksten 22.15 opera noslēgusies.

Laikrakstā "Jaunākās ziņas" 1935. gada 30. oktobrī: "Neliela istaba Rīgas galvenā pasta namā. Istabas grīdu sedz lēta grīdas sega, bet sienas un griestus – mīksts, biezs un arī lēts audums. Nevienas skaņas no ārpasaules. Gaiss istabā sastindzis, kluss un noslēpumains. Kaut kas te notiks! Eiropas kalendāri rāda 1925 gada 1. Novembri. Plkst. 7. Vakarā istabā ienāk sirms kungs – satiksmes ministrs J. Pauļuks. Viņš pamet skatu uz pretējo sienu. Tur stiklots logs. Aiz stāv noslēpumains cilvēks. Paiet dažas uztraucošas sekundes. Cilvēks aiz loga māj ar galvu un ministrs sāk runāt. Tas ir Rīgas Radiofona oficiālais dzimšanas brīdis. Tā ir pirmā apsveikšanas runa pie jaunā tehnikas brīnumbērna šūpuļa. Elpu aizturot to sadzird Latvijas pirmie radioticīgie. 331 likumīgs abonents un varbūt arī jau daži… radiozaķi. Dažas minūtes vēlāk brīnumbērna balss kļūst skaļāka: neredzami elektrības viļņi nes operas Madame mūziku un dziesmas – pirmo radio pieslēgumu no Nacionālās operas. Pirmā pārraide ilga 2h 55 min."