Viena no populārākajām operetēm pasaulē - Franča Lehāra "Jautrā atraitne" - pirmizrādi piedzīvoja Vīnē 1905. gadā. Latvijas Nacionālajā operā tā pirmuzvesta 1933. gadā. Operetes jauniestudējums mūsu opernamā tapa un 22. septembrī pirmizrādi piedzīvoja muzikālā vadītāja un diriģenta Tomasa Rēznera (Thomas Rösner) un režisora Ūves Ērika Laufenberga (Uwe Eric Laufenberg) vadībā. Radošajā komandā strādāja arī diriģents Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Jūliuss Teodors Zemmelmans, kostīmu māksliniece Jesika Karge, horeogrāfe Mirjama Lifka un gaismu mākslinieks Andreass Franks.
Lomās - Inga Šļubovska (Hanna Glavari), Aleksandrs Bešā (Danilo Danilovičs), Guntars Ruņģis (Barons Mirko Zeta), Laura Grecka (Valansjenna), Artjoms Safronovs (Kamijs de Rozijons), Gundars Āboliņš (Ņegušs) un Kalvis Kalniņš (Kaskada).
Izrādes starpbrīdī - saruna ar LNOB valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu, kā arī ieskats muzikologa Mikus Čežes audiovizuālajā lekcijā "Kā iegūt miljonus, saglabājot tīru sirdsapziņu".
Operetes jauniestudējumā tiek dziedāts vāciski, bet runātie dialogi - dažādās valodās.
Saturs
I cēliens
Pontevedro sūtniecības salonā Parīzē tiek svinēta prinča dzimšanas diena, svinībās tiek gaidīta arī jaunā, ļoti turīgā atraitne Hanna Glavari. Pontevedro sūtnis, barons Zeta, ir norūpējies: ja atraitne par nākamo vīru izvēlētos kādu parīzieti, potenciāli maksātnespējīgā Pontevedro vairs negūtu finansiālu labumu no viņai piederošās bagātības, tādēļ barons Zeta plāno izprecināt Hannu sūtniecības sekretāram, grāfam Danilo Danilovičam. Grāfs tikmēr uzdzīvo ar grizetēm restorānā Pie Maksima. Ierodas Hanna, un tūlīt iegūst visu klātesošo kungu uzmanību. Sieviete saprot, ka daudzus interesē tikai nauda, nevis viņa pati.
Noguris no naksnīgajām izklaidēm, svinībās ierodas grāfs Danilo. Ar Hannu viņš ir pazīstams jau sen un reiz grasījies pat precēt, taču sievietes nabadzīgās izcelsmes dēļ pret kāzām iebildis viņa tēvocis. Danilo joprojām mīl Hannu, taču to neizrāda, jo nevēlas radīt aizdomas, ka atraitni iekāro tikai bagātības dēļ.
Barona Zetas jaunā sieva Valansjenna ir pazaudējusi vēdekli, uz kura viņas pielūdzējs Kamijs de Rozijons rakstiski ir atzinies mīlestībā. Vēl jo ļaunāk, šo vēdekli atrod barons. Viņš, par laimi, vēl nezina, ka tas pieder Valansjennai.
Dāmu dejā Hanna par savu partneri izvēlas Danilo, taču viņš atsaka un mēģina šo iespēju par desmit tūkstošiem franku notirgot citiem kungiem. Šādu piedāvājumu neviens nepieņem. Tādā veidā atbrīvojis dāmu no uzmācīgajiem pielūdzējiem, Danilo dejo ar Hannu, kurai sirds dziļumos grāfs joprojām ir ļoti tuvs.
II cēliens
Dienu vēlāk Hanna Glavari rīko svinības ar pontevedriešu dziesmām un dejām. Hanna dzied dziesmu par Vilju – meža jaunavu, kas pametusi huzāru. Hannas sirdī no jauna ir atplaukusi mīlestība pret grāfu Danilo. Tomēr viņš ir noraidošs, un arī aizņemts – grāfs atgaiņā kārtējos Hannas pielūdzējus un mēģina noskaidrot, kam pieder vēdeklis ar mīlestības apliecinājumu. Nejauši vēdeklis atkal nonāk Valansjennas rokās. Viņa paviljonā lūdz Kamiju bildināt Hannu Glavari. Barons Zeta ir slepus abus novērojis un liek atvērt paviljonu, taču Rozijons no tā iznāk ar Hannu, kura, lai glābtu Valensjannas godu, ātri ieņēmusi viņas vietu. Grāfs Danilo vairs nespēj apspiest savu greizsirdību. Kad Hanna paziņo par saderināšanos ar Kamiju de Rozijonu, viņa skaidri redz, ka Danilo viņu joprojām mīl. Grāfs liek saprast, ka atgriežas Pie Maksima.
III cēliens
Hanna ar Ņeguša palīdzību zāli pārvērtusi līdzīgu kabarē Pie Maksima. Danilo saprot, ka Hanna to izdarījusi tikai viņa dēļ. Barons Zeta joprojām ir norūpējies par Hannas miljonu likteni: ja Hanna apprecēs Rozijonu, Pontevedro bankrots būs nenovēršams. Danilo apelē pie Hannas tēvzemes mīlestības. Viņa francūzi precēt negrasās, tāpēc izskaidro Danilo to, kas notika paviljonā. Izdzirdējis stāstīto, Valansjennas vīrs vēlas šķirties un izsaka laulību piedāvājumu Hannai Glavari. Viņa to noraida, paskaidrojot, ka, atkārtoti apprecoties, viņa zaudētu visu mantojumu. Danilo var beidzot atzīties mīlestībā, jo Hanna viņam nu vairs nevar pārmest vēlmi precēties tikai naudas dēļ.
Visiem par lielu pārsteigumu Hanna atklāj, ka jaunu laulību gadījumā bagātība vairs nepiederētu viņai, jo tā pārietu viņas jaunā vīra īpašumā. Arī sūtnis izlīgst ar Valansjennu, jo viņa uz vēdekļa kā atbildi Rozijona mīlas vārdiem uzrakstījusi Es esmu krietna sieva.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Āboliņš un Runģis šajā ziņā tomēr aktierisko pusi turēja godam.
Viesis no Šveices vienīgais bija stilistiski tuvs operetei, pārējie likās kā no akmens izkalti - gan viņu dziedāšana, gan stāja un emocijas. Pietrūka operetei raksturīgā siltuma un elastības.
Elastība ir mūsu solistu šobrīd visvājākā vieta, un tā ir jāmācās no ārzemēs pabijušajiem un tur skolu apguvušajiem kolēģiem. Tādi daži mums ir, tikai ir jāvēlās tie sameklēt un steigšus jāņem konsultācija.
Režisors no Vācijas pirmoreiz uzveda opereti, un to arī varēja just. Glance, grācija, kustība - pietrūka ik uz soļa.
Tērpu ziņā vīrieši-solisti tika saģērbti pārāk vienādi, līdz ar to viņu rakstura trūkums vēl tika pastiprināts ar vizuālo līdzību.
Ir iespēja laboties: apskaņojiet dialogus, nesteidzieties un tos runājot esiet patiesi. Runājiet dialogus tikai tajā valodā, kurā varat justies brīvi un izteikt sevi. Dziedot atcerieties kas jūs esat un jūtiet partnerus. Lai izdodas! Cerēsim, ka Latvijā kādreiz būs labā līmenī opermāksla un akadēmiskā dziedāšana.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter