Tiešraidē no Palau de la Música Catalana Barselonā - "Elizejas lauku orķestris" un diriģents Filips Herevēge ar Ludviga van Bēthovena simfonijām!

Šis koncerts ir daļa no plašākas koncertsērijas, kurā Filips Herevēge kopā ar savu 1991. gadā izveidoto "Elizejas lauku orķestri" sniedz monogrāfiskus koncertus, kas veltīti Ludviga van Bēthovena simfoniskajai un vokālsimfoniskajai mūzikai. 2022. /2023. gada sezonā Herevēge iestudēja Missa solemnis un Trešo simfoniju, pērnsezon – Domažormesu, Ceturto un Septīto simfoniju. Vēl plānoti divi koncerti un četras simfonijas. Šovakar divas vislabāk zināmās un populārākās – Piektā un Sestā. 26. februārī Herevēge diriģēs Otro un Astoto, blakus liekot Ceturto klavierkoncertu.

Maestro Herevēge pazīstams kā vēsturiski informētā atskaņojuma praktiķis, kura lasījumus raksturo filigrāns balanss starp izpētē, avotu studijās balstītiem lēmumiem un muzikālu ekspresiju.

Vienā monumentālā koncertprogrammā savulaik Vīnē 1808. gada 22. decembrī  pirmatskaņojumu piedzīvoja Sestā un Piektā simfonija, tobrīd ar apvērstu numerāciju. Vispirms izskanēja Sestā (pirmatskaņojumā kā Piektā), un tādā secībā tās dzirdēsim arīdzan šovakar.

Par Sesto Bēthovens teicis: “Tā drīzāk ir jūtu izpausme, nekā gleznojums.” Visupirms šī simfonija ir mūzika un tikai mūzika. Tomēr pēc šaubām un sākotnēji remdenās uzņemšanas Bēthovens katrai no piecām simfonijas daļām pievienoja programmatiskus apakšvirsrakstus:

I. Allegro ma non troppo ("Priecīgu jūtu mošanās, nonākot laukos")

II. Andante molto mosso ("Aina pie strauta")

III. Allegro ("Jautra zemnieku sanākšana"),

IV. Allegro ("Pērkona negaiss"),

V. Allegretto ("Gana dziesma. priecīgas pateicības jūtas pēc negaisa")