Saņemam sveicienus no Katalonijas Radio, kas šajā īpašajā Eiroradio Ziemassvētku dienā aicina paviesoties Leidā, kas ir viena no senākajām Katalonijas pilsētām.

Pašvaldībai piederošajā koncertzālē, kur viena no auditorijām nosaukta Enrikes Granadosa vārdā, pulcējušies solisti, vietējais kamerkoris un orķestris Bach Collegium Barcelona diriģenta Pau Horkveras vadībā. Šo koncertu tiešraidē līdzās mums, Latvijas Radio 3, dzird arī klausītāji, kuri uztver Bavārijas Radio, Spānijas Radio, Vācijas Radio Hesenē, Hallē, Ķelnē, kā arī Dānija, Ģrieķijas un Igaunijas Radio.

Šīs stundas laikā mums ir iespēja dzirdēt divas Johana Sebastiana Baha Adventa laika kantātes, kurām pa vidu - Georga Frīdriha Hendeļa Romā komponētais Psalms. Tie visi trīs ir jaunībā tapuši darbi: Hendelim tolaik bijuši tikai 22  gadi, Baham sacerēšanas brīdī - 29 un 31. Un tomēr šajā mūzikā mēs varam sajust gan abu rokrakstu, gan talanta iezīmes.

Kristīgajā kalendārā gads sākas ar Adventes pirmo svētdienu, jo tas ir laiks, kad garīgi sākam gatavoties Ziemassvētku svinēšanai. Dažās luterāņu draudzēs šajā laikā tika ierobežota koncertdzīve, bet ne Veimārā, kur Bahs 1714. gadā kā pilsētas kapelmeistars sacerēja kantāti (BWV 61) Nun komm, der Heiden Heiland  ("Jel nāc, pagānu glābēj"), kuras pirmatskaņojums notika tā paša gada 2. decembrī. Šī kantāte arī ievadīs koncertu.

Tā kā tiešraides hronometrāža ir limitēta, mūziķi atteikušies no pirmā rečitatīva, atstājot pārējās piecas daļas - ievadkori Nun komm, āriju Komm, Jezu, tad seko rečitatīvs ar vēl vienu āriju Offne dich, un noslēgumā - korālis Amen.

Enrikes Granadosa koncertzāles kamerkorim un ansamblim Bach Collegium Barcelona pievienojas arī solisti - soprāns Marija Espada, tenors Žoans Francisks Folka, bass Pau Armengols. Diriģents - Pau Horkvera.

G. F. Hendeļa komponētais Psalms Laudate pueri Dominum tapis laikā, kad komponists četrus gadus uzturējās Itālijā. Kā varam lasīt manuskriptā, tas tapis 1707. gada jūlijā Romā, un teksts balstās uz 122. psalmu "Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā". Tas ir spožs jaunības dienu opuss, izteikti itāliskā manierē veidots soprānam, korim un orķestra ansamblim. Gluži tāpat kā ar iepriekšējo Baha kantāti, arī šajā skaņdarbā ierobežotā laika dēļ mūziķi izņēmuši ārā vienu rečitatīvu, kura trūkumu, iespējams, pat nemanīsiet…

Koncertu, kuru šī gada īpašajā Eiroradio Ziemassvētku dienā noorganizējis Katalonijas Radio mūzikas kanāls, noslēdz vēl viena Baha jaunībā sacerētā kantāte, ar kataloga BWV 147 - Herz und Mund und Tat und Leben jeb "Sirds un mute, darbi un dzīve". Šī bija pēdējā no kantātēm, kuru Bahs rakstīja Veimāras galma kapelai 1717. gada Adventa laikā. Tas bija brīdis, kad pasliktinājās komponista attiecības ar hercogu, un viņš bija spiests atstāt Veimāru, lai dotos uz Kēteni. Tāpēc kantātes pirmatskaņojums notika dažus gadus vēlāk, 1723. gada 2. jūlijā Leipcigā, Svētītās jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkos - laikā, kad Bahs tikko kā bija kļuvis par pilsētas baznīcas jauno kantoru. Tā ir izcila kantāte, kuras noslēgumā skan slavenais kora korālis Jesus Bleibet meine freude jeb "Jēzus ir mans prieks". Arī šeit ierobežotā laika dēļ mūziķi veikuši trīs kupīras, izņemot ārā divus rečitatīvus un vienu korāli.