Turpinām pusdienot ar Mocartu! Eiroradio tiešraidē no Zalcburgas Mozarteum Lielās zāles baudām obojistes Izabellas Untereras, fagotista Alvaro Kanalesa Alvēra, klarnetista Bernharda Mitmesera, mežradznieka Paula Piceka un pianista Maksima Jemeļjaņičeva (viņš arī atskaņojuma vadītājs) saspēli ar Zalcburgas Mozarteum orķestri Volfganga Amadeja Mocarta mūzikā: skan "Nakts serenāde" (Serenata notturna) Remažorā KV 239, Klavieru kvintets Mibemolmažorā KV 452 un 38. simfonija Remažorā KV 504 ("Prāgas").

Komponisti savu individualitāti un patstāvību sāka gūt vien 18. gadsimta beigās, saraujot saites ar tiem, kas tos padarīja atkarīgus no baznīcas un aristokrātijas gan iztikas, gan profesionālā statusa ziņā. Tāpat arī Mocarts spēra visai dramatisku soli personīgās brīvības iegūšanā, kad 1781. gadā sacēlās pret savu visai naidīgo darba devēju — Zalcburgas arhibīskapu — un devās ceļā pēc slavas un bagātības, ko cerēja atrast Vīnē. Savas dzīves pēdējā desmitgadē viņš Austrijas galvaspilsētā patiešām ieguva zināmu slavu, taču ļoti maz bagātības... 

Taču pirms drosmes uzkrāšanas šim Vīnes piedzīvojumam viņš bija atkarīgs no baznīcas darba, koncertu piedāvājumiem un pasūtījumiem no bagātiem augstākās klases mākslas patroniem.

Mūzika, kas tika radīta pēc pasūtījuma konkrētiem publiskiem vai privātiem notikumiem tolaik komponistiem nodrošināja pamatiztiku, un Mocarts, tāpat kā viņa kolēģi, darīja visu iespējamo, lai iepriecinātu savus pasūtītājus ar bezrūpīgiem, gaišiem, elegantiem un izklaidējošiem darbiem. 1776. gadā Mocarts radīja vismaz divus "ballīšu" skaņdarbus. Lielākais un slavenākais no tiem ir "Hafnera serenāde", kas tika komponēta īpašam notikumam — bagāta tiesneša meitas kāzām.

Taču par "Nakts serenādi", kas skan koncerta ievadā, nav zināms tik daudz kā par citiem darbiem. Ja šis darbs tika uzrakstīts pēc pasūtījuma, tad tā pasūtītājs nav zināms, un, ja tas bija paredzēts kādam notikumam, tas tas līdz šim nav atklāts... Taču, ņemot vērā, ka nav ticams, ka Mocarts šo serenādi būtu sacerējis tikai aiz gara laika, mēs varam pieņemt, ka tā bija paredzēta kādai ballītei vai citam notikumam...