Tiešraidē no Francijas Radio Auditorium zālē Parīzē - Francijas Nacionālais orķestra un tā galvenā diriģenta Kristiana Mačelaru koncerts Francijas Radio Auditorium zālē Parīzē.

Koncerta programmā: Fēliksa Mendelszona Koncerts vijolei un orķestrim miminorā op. 64 ar Jūlijas Fišeres solo, Žorža Bizē Pirmā simfonija Domažorā un Otorīno Respīgi simfoniskā poēma "Romas pīnijas".

Mendelszons un Vijolkoncerts

Fēliksa Mendelszona Vijolkoncerts radās dziļā sadraudzībā un sadarbībā ar izcilo vijolnieku Ferdinandu Dāvidu. Abi iepazinās 15 gadu vecumā Vācijā un uzturēja ciešas attiecības visu mūžu.

Bizē un Pirmā simfonija

Bizē savu pirmo simfoniju sāka komponēt 1855. gada oktobrī un pabeidza tā paša gada novembra beigās - tātad četrdaļīgā simfonija tapa aptuveni mēneša laikā. Savas dzīves laikā viņš to necentās publicēt vai atskaņot. Pētnieki pieļauj, ka jaunais Bizē domājis, ka idejas, kas ieliktas paša simfonijā, ir aizņēmies no sava mentora Šarla Guno. Tas jaunajam komponistam nelikās godīgi, tāpēc simfoniju viņš slēpa. Un drīz vien arī par to aizmirsa. Pirmo simfoniju muzikologs Žans Šantuāns vārda vistiešākajā nozīmē "uzraka" 1933. gadā, 80 gadus pēc simfonijas pabeigšanas un teju 60 gadus pēc komponista nāves, veikdams Bizē darbu daiļrades pārskatu Parīzes konservatorijas arhīvā. Divus gadus vēlāk, 1935. gadā, Bizē simfonija piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Bāzelē ar diriģentu Fēliksu Veingartneru.

Respīgi un "Romas pīnijas"

Respīgi par savu darbu reiz rakstījis: "Gadsimtu vecie koki, kas tik raksturīgi Romas ainavai, ik dienu kļūst par lieciniekiem svarīgiem notikumiem romiešu dzīvēs". Šie komponista minētie "notikumi" sevī ietver kā rotaļīgas bērnu klaigas, tā arī bērnu baiļu pilnos kliedzienus, kad Romai tuvojas Cēzara armija. Skaņdarbā skan arī lakstīgalas balss - kā neizbēgamais liktenis un vienlaikus arī cerība.