Tiešraidē no Lielās ģildes - pirmais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts 2024. gadā "LNSO, Ešenvalds, Čaikovskis un Dvoržāks". Koncertu vadīja jaunais diriģents Aivis Greters, kura lasījumā izskanēja LNSO šīs sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda simfoniskā fantāzija "Mākoņi" un Antonīna Dvoržāka Sestā simfonija Remažorā op. 60, bet kopā ar jauno vijolnieku Daniilu Bulajevu kā solistu - arī Pētera Čaikovska vienīgais Vijoļkoncerts Remažorā op. 35.

Koncerta starpbrīdī - fragmenti no Intas Zēgneres intervijas ar Aivi Greteru, kā arī sarunas ar komponistu Ēriku Ešenvaldu un vijolnieku Daniilu Bulajevu.

“Mākoņi” (2006) savulaik bija Ērika Ešenvalda (1977) debija, komponējot lielam simfoniskajam orķestrim. Darba iecere radās meistarklasēs pie Stavangeras simfoniskā orķestra Norvēģijā, un šo iespēju papildināt zināšanas par liela simfoniskā orķestra iespējām Ešenvalds ieguva, plūcot laurus starptautiskā konkursā.
Komponists saka:

“Mākoņi — kāds skaistums un brīvība! Kad saules stari tajos iezaigo neizsakāmi daudzveidīgo toņu paleti, mākoņu krāsu spilgtums un telpiskums iegūst tik daudzslāņainu faktūru, ka šis acumirklīgais neizteicamais mani spēcīgi iedvesmo.

Mākoņi nemitīgi ir kustībā — tie pārvēršas, mainās, kļūst citādi, tie iegūst jaunas formas vai vienkārši izkūst debesjumā. Tu it kā redzi, ka tur kaut kas iekšēji mainās, bet — nevari fiksēt momentu, kad un kas īsti notiek. Mākoņu dziļuma
intensitāte virmot virmo, mākoņi pārslīd man pāri un aizpeld. Liekas, ka tajos ir daļa mūžības un visa tā skaistā, kas man asociējas ar romantismu un impresijām. Dažreiz, kad esmu pļavā, domāju — varbūt pirms 100 gadiem šajā pašā pļavā mans vecvectēvs ganīja govis, varbūt pirms tūkstoš gadiem kāds šeit stāvēja un vēroja, cik skaisti ir mākoņi... Protams, arī tie veidojas
un pazūd, bet mākoņu nepārtrauktais ritums ir mūžīgs. Man gan ironiski pārmeta — nu, ko tu par mākoņiem?! Debisī uzrakstījis “Mākoņus”, Jānim Ivanovam ir “Gubu mākoņi”... Es teicu — bet vai tad man virs galvas nav mākoņu? Es arī gribu rakstīt par mākoņiem!”
“Mākoņi” ir Ērika Ešenvalda veltījums dažus gadus pirms darba tapšanas traģiski mirušā brāļa Oskara piemiņai.

Aivis Greters starptautiskajos medijos plaši tiek slavēts kā viens no aizraujošākajiem Baltijas atklājumiem. Aivis ir jau vairakkārt ticies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, tā vairāk ir bijusi epizodiska sadarbība, bet šovakar ir pirmā viņu kopīgā pilnskanīgā programma. Aivis Greters pagājušajā sezonā tika iecelts par diriģenta asistentu vienlaikus divās vietās – Gēteborgas operā un Parīzes orķestrī. Šajā sezonā Gēteborgas operā viņš diriģē plašu repertuāru, tostarp "Nabuko", "Klīstošo holandieti" un "Tosku". Šajā sezonā diriģentam gaidāmas arī vairākas debijas ar Norvēģijas Radio simfonisko orķestri un Berlīnes Vācu simfonisko orķestri. Savu muzikālo karjeru Greters sāka 2018. gadā kā jauniešu kora "Kamēr…" mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Viņa vadībā koris ieguva Tolosas koru konkursa Grand Prix 2018. gadā, Eiropas koru konkursa Grand Prix 2019. gadā un kļuva par pirmo kori pasaulē, kas uzvaru šajā konkursā ieguvis trīs reizes. Viņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaunais mākslinieks 2020".