Francijas Radio filharmoniskā orķestra jaunās sezonas atklāšanas koncerta tiešraidē no Francijas Radio koncertzāles Parīzē pie diriģenta pults bija orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2015. gada - Miko Franks, kura darba līgums atjaunots jau pa otram lāgam, ļaujot orķestrantiem somu maestro iedvesmojošo žestu baudīt vismaz līdz 2025. gadam.

Viņiem pievienojās soliste Asmika Grigorjana, kura koncerta pieteikumā nodēvēta ne tikai par dziedātāju, bet arī izcilu dramatisko aktrisi, pat traģiķi, kas kā dzīva lāpa izgaismošot Riharda Štrausa “Četras pēdējās dziesmas” (1949) – pēdējo atblāzmu no zudušā romantisma laikmeta.

Koncertā bija arī pirmatskaņojums – jaunā un starptautiski atzītā franču komponista Benžamēna Ataīra (1989) Stabat mater, ko viņam lūdza komponēt Francijas Radio bērnu koris, kuru arī dzirdēsim koncertā, un kuru iedvesmojis ne tikai 13. gadsimtā tapušais kristiešu dziedājums Stabat Mater, bet arī Salvadora Dalī glezna “Krustā sišana”, kurā Jēzus itin kā levitē virs zemes pie milzīgu kubu veidota krusta, bez jelkādām krustā sišanas vai citu mocību pēdām uz ķermeņa.

Koncertā skanēja arī Pētera Čaikovska Sestā “Patētiskā” simfonija. Tās atskaņojums aizsāk kādu visas jaunās sezonas garumā iecerētu projektu – ne tikai pilnīgi visu Žana Sibēliusa simfoniju (ieskaitot “Kullervo”) atskaņojumu ciklu, bet arī to  tapšanas laika – no 1892. līdz 1924.gadam – muzikālās panorāmas atspoguļojumu. Čaikovska Sestā ir tapusi 1893. gadā.