Džons Eliots Gārdiners, Andrāšs Šifs un Marisa Jansona Festivāla orķestris

Monteverdi kora, Revolucionārā un romantiskā orķestra, kā arī orķestra "Angļu baroka solisti" dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs sers Džons Eliots Gārdiners šodien ir starptautiskās mūzikas dzīves līderis, kuru uzskata par vienu no radošākajiem un dinamiskākajiem mūziķiem pasaulē, un kurš joprojām ir erudītas interpretācijas meistaru priekšpulkā. Dibinādams un vadīdams Monteverdi kori, Revolucionāro un romantisko orķestri, kā arī orķestri "Angļu baroka solisti", viņš kļuva par pašu nozīmīgāko personību senās mūzikas atdzimšanas procesā un par autentisko atskaņojumu tradīcijas pionieri. Regulāri sadarbojoties ar pasaules labākajiem orķestriem, tādiem kā Londonas simfoniskais orķestris, Bavārijas radio simfoniskais orķestris, Karaliskais Concertgebouw orķestris un Berlīnes filharmoniskais orķestris, Gārdinera repertuārs sniedzas no 17. līdz 20. gadsimtam.

Gārdinera repertuāra apjomu atspoguļo viņa milzīgais, visdažādākos apbalvojumus ieguvušais ierakstu katalogs. Gārdinera ieskaņojumi ir izdoti nozīmīgākajās ierakstu kompānijās (toskait Decca, Philips, Erato, 30 albumi – Deutsche Grammophon) – gan ar paša dibinātajiem ansambļiem, gan ar labākajiem orķestriem, tostarp Vīnes filharmoniķiem. Ar Mocarta, Šūmaņa, Berlioza, Elgara un Kurta Veila mūziku turpat līdzās renesanses un baroka komponistiem. Kopš 2005. gada Monteverdi koris un orķestri ir izdevuši albumus viņu pašu ierakstu kompānijā Soli Deo Gloria, kas tika radīta, lai izdotu Gārdinera 2000.gada Baha kantāšu svētceļojuma projekta koncertierakstus. Par to viņš saņēma žurnāla Gramophone  Izcilības balvu 2011 un 2012.gada Diapason d’or balvu. Viņa daudzo albumu panākumu vidū minami gan divi Grammy apbalvojumi, gan neskaitāmās Gramophone balvas – vairāk nekā jebkuram citam mūsdienu mūziķim.

Gārdinera ilggadīgā sadarbība ar Londonas simfonisko orķestri ir rezultējusies daudzu pilnu simfonisko ciklu izdevumos un neskaitāmos koncertierakstos sērijā LSO Live – kā nesenākie minami Mendelszona un Šūmaņa simfoniju ieraksti. 2019.gadā viņš Londonas simfonisko orķestri diriģēja Jozefa Suka simfonijas Azraels  atskaņojumā Bārbikena centrā un Frankfurtes Alte Oper. Vēl 2019./2020. gada koncertsezonā viņš muzicēja ar Karalisko Concertgebouw orķestri (Šūmaņa “Ainas no “Fausta”), Milānas La Scala orķestri (Berlioza “Kristus bērnība”) un Bavārijas Radio simfonisko orķestri (Gustava Holsta un Pērsija Greindžera mūzika). 2019. gada Edinburgas festivāla īpašais notikums bija Gārdinera diriģētais Bernsteina “Vestsaidas stāsts”. Gārdiners, Monteverdi koris un orķestri regulāri uzstājas pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs un festivālos, toskait Zalcburgas, Berlīnes un Lucernas festivālā, Linkolna centrā un BBC Promenādes koncertos, kur Gārdiners kopš debijas 1968.gadā ir uzstājies vairāk nekā 60 reižu, un kur 2019.gadā Berlioza 150-gades jubilejas svinību ietvaros diriģēja operu “Benvenuto Čellīni”. 2017.gadā Gārdiners, Monteverdi koris un orķestri par Monteverdi 450. gadskārtas svinībām saņēma Karaliskās filharmoniskās biedrības Mūzikas balvu, bet Gārdineru Opernwelt Awards balvu pasniegšanas ceremonijā togad sumināja kā Gada diriģentu. Pēdējās sezonās viņi ir koncertējuši Kārnegija zālē, Amsterdamas Concertgebouw, Hamburgas Elbas filharmonijā, Milānas La Scala un Vīnes Musikverein. Svinot Bēthovena 250.gadskārtu, viņi 2020.gada vasarā visu Bēthovena simfoniju ciklu bija plānojuši spēlēt nozīmīgākajās Eiropas koncertzālēs. Džons Eliots Gārdiners ir diriģējis operuzvedumus Vīnes valsts operā, Milānas La Scala, Parīzes Nacionālajā operā un Karaliskajā Koventgārdena operā, kur muzicē kopš debijas 1973.gadā. Iepriekšējā sezonā viņš te iestudēja Mocarta “Figaro kāzas”. Laikā no 1983. – 1988.gadam viņš bija Lionas operas mākslinieciskais vadītājs, kur dibināja tās jauno orķestri.

Gārdinera grāmatu “Mūzika debesu pilī: Johana Sebastiana Baha portrets” 2013.gada oktobrī izdeva Alens Leins, un tā saņēma Prix des Muses (Zingeres-Poliņakas) balvu. No 2014. līdz 2017.gadam Gārdiners kļuva par pašu pirmo Leipcigas Baha Arhīva prezidentu. Daudzo viņa darbam veltīto atzinību vidū jāmin tas, ka viņš ir Goda doktors Karaliskajā Mūzikas koledžā, Jaunanglijas mūzikas konservatorijā, Lionas, Kremonas universitātēs, Kembridžas Sv.Andreja un Karaļa koledžā (kurā arī viņš pats mācījās), Londonas un Britu akadēmijā, viņš ir arī Karaliskās Mūzikas akadēmijas Goda biedrs (2008.gadā akadēmija viņam piešķīra prestižo Baha balvu). 2014./15.gadā viņš kļuva par Hārvarda universitātes Kristofera Volfa fonda Goda vieszinātnieku, bet 2016.gadā saņēma Concertgebouw balvu. 2011.gadā Gārdiners kļuva par Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieri, bet 2005.gadā ieguva Vācijas Federatīvās republikas Nopelnu ordeni. Apvienotajā karalistē viņš 1990.gadā ieguva Britu impērijas komandiera titulu, bet 1998.gadā tika iekļauts Karalienes dzimšanas dienas goda apbalvojumu sarakstā un iecelts bruņinieku kārtā – par kalpošanu mūzikai.

„Mūsdienu klavierspēles titānu vidū Andrāšs Šifs ir Zen meistars. Viņš ir vienlaikus pilnīgi atslābinājies un absolūti modrs; kopā ņemtas, šīs īpašības summējas nesatricināmā koncentrētībā. Viņš ir nenogurdināms un šķietami nemaldīgs, un viņa spēle ir kristālskaidra.” (San Jose Mercury)

Andrāšs Šifs ir dzimis 1953. gadā Budapeštā, Ungārijā. Klavierspēli apguvis Ferenca Lista akadēmijā pie Pāla Koduša, Ģērģa Kurtāga un Ferenca Radoša, kā arī Londonā pie Džordža Malkolma. Pianists daudz sadarbojies ar pasaules vadošajiem orķestriem un diriģentiem, bet šobrīd galvenokārt sniedz solo koncertus, vada atskaņojumus kā solists un diriģē.

Laikā kopš 2004. gada sers Andrāšs Šifs vairāk nekā divdesmit pilsētās ir atskaņojis visu Ludviga van Bēthovena klaviersonāšu ciklu, tostarp Cīrihē, kur to ierakstīja kompānija ECM. Tās paspārnē tapuši arī augstu vērtētie Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa un Leoša Janāčeka mūzikas albumi, kā arī Johana Sebastiana Baha Partitu, “Goldberga variāciju” un “Labi temperētā klavesīna” ieraksti.

Pēdējā laikā sera Andrāša Šifa Baha interpretācijas kļuvušas par festivāla BBC Proms ikgadēju kulmināciju. Viņš regulāri uzstājas arī Verbjē, Zalcburgas un Bādenbādenes festivālos, muzicē Londonas Vigmora zālē, Vīnes Musikverein un Parīzes Filharmonijā, dodas koncerttūrēs pa Ziemeļameriku un Āziju. Andrāšs Šifs ir arī Vičencas Teatro Olimpico festivāla mākslinieciskais vadītājs.

Vičenca ir arī  kamerorķestra Cappella Andrea Barca mājvieta. Šajā 1999. gadā Andrāša Šifa dibinātajā orķestrī muzicē starptautiski atzīti solisti, kamermūziķi un draugi. Kopā ar šo orķestri Andrāšs Šifs ir uzstājies Ņujorkas Kārnegija zālē, Lucernas festivālā un Zalcburgas Mozartwoche. Tuvākajā laikā viņiem plānota Āzijas koncerttūre un Baha klavierkoncertu tūre Eiropā.

Sers Andrāšs Šifs cieši sadarbojas arī ar Eiropas kamerorķestri, Budapeštas festivāla orķestri un Apgaismības laikmeta orķestri. 2018. gadā viņš piekrita  kļūt par Apgaismības laikmeta orķestra pastāvīgo viesmākslinieku, jo šī sadarbība ļauj muzicēt uz senajiem taustiņinstrumentiem, kas pianistam ir īpaši tuvi.

Pianists turpina atbalstīt jaunos talantus, galvenokārt piedāvājot iespēju jauniem un daudzsološiem mūziķiem uzstāties viņa iedibinātajā koncertciklā “Būvējot tiltus”. Andrāšs Šifs ir arī pasniedzējs Barenboima – Saīda un Kronbergas akadēmijās, regulāri lasa lekcijas un vada meistarklases. 2017. gadā izdevniecība Bärenreiter and Henschel laida klajā grāmatu “Mūzika sākas klusumā”, kurā apkopotas Andrāša Šifa esejas un sarunas ar Mārtinu Meijeru.

Starp daudzajiem sera Andrāša Šifa apbalvojumiem minami Starptautiskā Mozarteum fonda zelta medaļa (2012), Vācijas Lielais Nopelnu krusts ar zvaigzni (2012), Karaliskās Filharmoniskās biedrības zelta medaļa (2013), Bruņinieka tituls par kalpošanu mūzikai (2014), kā arī Karaliskās Mūzikas koledžas doktora grāds (2018).