Akordeoniste Ksenija Sidorova: Esmu gatava jebkurai situācijai

Šovakar pulksten 21.30 tiešraidē no Karaliskā Alberta zāles Londonā baudīsim festivāla "BBC Promenāde" noslēguma koncertu, kurā līdz ar tenoru Stjuartu Skeltonu, kori BBC Singers un BBC simfonisko orķestri uzstāsies arī mūsu akordeoniste Ksenija Sidorova, turklāt viņa būs pirmā akordeoniste "BBC Promenādes" vēsturē, kura uz skatuves kāps solistes ampluā!

Pie diriģenta pults stāsies harismātiskais maestro Sakari Oramo, bet programmā iekļauta Gitijas Razazas, Malkolma Ārnolda, Semjuela Bārbera, Astora Pjacollas, Gustava Mālera, Frederika Dīliusa un Riharda Vāgnera mūzika.

Jau šobrīd Londonā atrodas Signe Lagzdiņa, kura šo koncertu baudīs klātienē - starpbrīdī uzzināsim viņas iespaidus par Karaiskajā Alberta zālē valdošo atmosfēru. Bet vakar mēģinājumu starplaikā Signe uzrunāja Kseniju Sidorovu... Sarunā -  gan par gaidāmo koncertu - BBC Proms Last Night, par Ksenijas aizņemto un koncertiem blīvo septembri, turpmākajiem plāniem, idejām un sapņiem, kā arī par menedžmentu un tā nomaiņu.

Signe Lagzdiņa: Tev ar BBC Proms ir labas attiecības. Pagājušogad, kad nekas nenotika, tev bija BBC Proms Royal Albert Hall istabas koncerts – spēlēji no savām mājām. Un tagad tu saki, ka ikreiz, kad esi Karaliskajā Alberta zālē, spēlē Pjacollas mūziku.

Ksenija Sidorova: Jā, arī šoreiz tā būs, jo Pjacollam ir simtgade – visā pasaulē mēs, mūziķi, to svinam, un šeit to darīsim ļoti labā kompānijā – ar BBC simfonisko orķestri un maestro Sakari Oramo. Protams, atskaņosim arī citus skaņdarbus, bet viss būs ap tango tematu. Šogad koncerta rīkotāji tā izdomāja, un arī man tas patika, jo mans jaunākais albums, kas klajā nāca februārī, ir pilns ar Pjacollas mūziku. Lai gan tur ir arī citi komponisti – Franks Andželis, piemēram. Es biju mierā ar viņu piedāvāto tēmu.

Tātad repertuāru piedāvāja BBC Proms. Vai vari aktīvajā koncertdzīvē neiesvaidītajam klausītājam pastāstīt, kā tu saproti, kas ir BBC Proms Last Night?

Tas ir tāds kā galā koncerts, kur satiekas orķestri, solisti, diriģenti – un vienkārši svin to visu. Protams, koncerta noskaņa ir krāšņa.

Man vakar teica – vai saproti, ka būsi pirmā akordeoniste šī festivāla vēsturē, kas uzstāsies šādā koncertā? Saku - jā, pavisam "nedaudz" ir uz maniem pleciem. (smejas)

Šim koncertam ir 126 gadu vēsture, akordeonistu tajos nav bijis, tāpēc man ir liela privilēģija būt šeit – ļoti jauki mani šeit pieņēma orķestris un diriģents, menedžments - visi, kas ir apkārt, turklāt esmu atgriezusies Londonā: uz šejieni atbraucu 2004. vai 2005. gadā – toreiz ģimenē, kurā dzīvoju, ieslēdzu televīziju, un bija tieši šis koncerts – skatījos un nevarēju iedomāties, ka reiz es tajā uzstāšos...

Esmu dzirdējusi, ka šajā koncertā publika ir daudz brīvāka, nekā citos koncertos.

Esmu akordeoniste un uzstājusies uz dažādām skatuvēm – tāpēc esmu gatava jebkurai situācijai.

Vairāk un plašāk - ierakstā!