Raidījumā "Tāda mūzika" - Džona Rasela un Džino Robēra improvizāciju pirmatskaņojumi un ieskats gaidāmajā Brocmana albumā.

Avangarda mūzikai veltītā raidījuma "Tāda mūzika" piecpadsmitajā izlaidumā programma pilnībā sastāv no mūzikas, kuru tiktāl nav bijis iespējams dzirdēt nekur citur. 

Jaunu mūziku īpaši šim raidījumam ierakstījuši britu brīvās improvizācijas mūziķi Džons Rasels (John Russell, ģitāra) un Džīno Robērs (Gino Robair, perkusija, elektronika), kā arī Latvijā dzīvojošais britu ģitārists Lī Čepmens (Lee Chapman). 

Bet raidījuma sākumā - ekskluzīva iespēja pirmo reizi dzirdēt skaņdarbu no nākammēnes gaidāmā vācu saksofonista Pētera Brocmana (Peter Brötzmann) ieraksta Tongue in a Bell, kas ieskaņots sadarbībā ar īru pianistu Polu Dž. Smitu (Paul G. Smyth). 

Džons Rasels (1954) ir brīvās improvizācijas pioniera Dereka Beilija skolnieks, un kopš Beilija nāves ir uzskatāms par vadošo britu brīvās improvizācijas ģitāristu. Rasels ir arī īpaši vitāla figūra Londonas brīvās improvizācijas koncertu pasaulē, jo kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitatiem gadiem vada koncertsēriju Mopomoso - visilgstošāko brīvās improvizācijas pasākumu sēriju Lielbritānija. Kritiķis Pīters Urpets par Raselu rakstījis sekojoši: "Brīvajā improvizācijā spējai klausīties citos ir jātiek uzskatītai par obligātu kvalifikāciju, un Rasels tajā ir uzskatāms par nepārspētu virtuozu, pateicoties kam arī ir spējis uzturēt lojālu klausītāju pulku Eiropā un Japānā."

Rasels piekritis šim raidījumam ierakstīt jaunu mūziku par spīti grūtiem laikiem - mūziķim ir ticis diagnosticēts vēzis, un viņš šobrīd apmeklē ķīmijterapiju. 

Džino Robērs (1963) ir Kalifornijā dzīvojošs perkusionists un komponists, kas citu starpā bieži sadarbojas ar dziedātāju Tomu Veitsu, komponistu un Makārtura granta laureātu Entoniju Brekstonu, kā arī britu saksofonistu Džonu Bučeru. Medija AllaboutJazz kritiķis Džons Eilzss ierosina Bučera un Robēra duetu ievietot tajā pašā avangarda saksofonistu un bundzinieku duetu kanonā, kurā atrodas Džons Koltreins un Rašids Ali, piebilstot, ka Bučers un Robērs šo formātu pārdefinē 21. gadsimtam. Čigākas eksperimentālās mūzikas kritķis Bils Meijers  savukārt Robēru ir nodēvējis par par izcili daudzpusīgu improvizētāju un komponistu. 

Robērs šim raidījumam ir ierakstījis 20 minūtes jaunas mūzikas, un lūdza sevi pieteikt kā projektu Gino Robair and Unpopular Electronics.

Šajā ierakstā viņš spēlē perkusiju un elektroniku. Katrs no viņa iesūtītajiem sešiem skaņdarbiem ir pilnībā improvizēts, taču ar iepriekš noteiktu ilgumu attiecīgi pirmajiem sešiem Fibonači skaitļu virknes cipariem.

Vācu saksofonistu Pēteru Brocmanu (1941) kritiķi un jaunāku paaudžu mūziķi bieži dēvē par vienu no Eiropas brīvās improvizācijas tēviem – daži pat izvirza minējumu, ka viņš bijis viens no pirmajiem šīs mūzikas spēlētājiem kontinentā. Kritiķis Kriss Kelsijs viņu nodēvējis par frīdžeza ikonu, bet kādreizējais ASV prezidents Bils Klintons savulaik negaidīti atzinies, ka Brocmans ir viens no viņa iecienītākajiem saksofonistiem. 

Pols Dž. Smits (1976) ir īru pianists, mākslinieks, dizainers un izdevniecības Wekertoft vadītājs. Žurnāls The Wire raksturo viņu kā ievērojami apdāvinātu improvizētāju, savukārt medijs The New York City Jazz Record nosaucis Smitu par īstu atklāsmi, bet viņa pieeju instrumentam – par īpaši oriģinālu.

Lī Čepmens ir latvijā dzīvojošs mūziķis, kas sākotnēji sevi pieteica kā, plaši izsakoties, elektroniskās un ambientās mūzikas autors, taču pēdējo gadu laikā pastiprināti pievērsies brīvajai improvizācijai kā elektiskās ģitāras spēlētājs. Viņa ievērojamākie projekti šajā periodā ir trio MVTE un duets ar čellisti Sarmu Gabrēnu.