No 3. līdz 7. jūlijam no plkst. 17.05 līdz 18.00 "Klasika" ar dažādu viesu piedalīšanos savus klausītājus tiešraidē uzrunās no Sabiedrisko mediju Svētku studijas Esplanādē. 

Svētku studiju atklājot, "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone visupirms uz sarunu aicinājusi kolēģi Lieni Jakovļevu, kura atklāj iespaidus par vakar notikušo Dziesmu svētku gājienu.

Liene, kura līdz ar LTV kolēģiem piedalījusies gājiena vadīšanā desmit stundu garumā, neslēpj: "Tas bija milzīgs piedzīvojums! Arī ļoti liela koncentrēšanās, lai saskatītu, kas nāk, lai pamanītu, ko nepalaist garām, lai vējā sapinušos karogus un salijušās zīmes prastu nolasīt un visiem vēl priecīgi uzsaukt.

Bet tā enerģētika, kas nāca no visiem dalībniekiem par spīti lietum no paša agra rīta līdz pašam vakaram, bija ļoti liela. Tas bija neaizmirstams piedzīvojums visam mūžam!" 

Gājiena noskaņas bija itin kā turpinājums Koru kariem iepriekšējā dienā. "Koru karos biju iedomājusies būt tikai pirmo posmu, kad vadīju tiešraidi no vienpadsmitiem līdz diviem, tad piepalīdzēt kolēģiem un doties mājās, lai varētu agri celties un doties uz gājienu. Bet paliku līdz pašām beigām – sajutos tik ļoti ierauta tajā procesā, tik ļoti gribēju piedzīvot to dzīvo sajūtu, ka nolēmu – nē, gulēšu mazāk!" smej Liene.

Bet Dina Dūdiņa-Kurmiņa uz interviju aicinājusi diriģentu Andri Veismani, kurš stāsta par vīru, sieviešu un senioru "Koru kariem", kas sestdien risinājās Rīgas Latviešu biedrības namā.

Andris Veismanis: "Prieks, ka pēc pandēmijas vīri atgriezušies ierindā, jo vīru koris ir svarīga lieta jau no svētku pirmsākumiem – atcerēsimies, ka pirmajos svētkos bija gandrīz tikai vīru kori! Vēlētos, lai daudz vairāk būtu jaunu vīru, kas nāk klāt, bet tas ir sarežģīti šajā ekonomiskajā situācijā, kad vīri aizņemti, savas ģimenes uzturot. Bet jūtu, ka tas ir iespējams, un jaunie diriģenti veidos jaunus kolektīvus un mēģinās "iekabināt" vecajiem, panākumus jau guvušajiem.

Es vēlētos arī, lai diriģenti neieslīgst tādā paštīksmē un darītu līdzīgi kā Uldis Kokars, kurš Andrim Sējānam pasūtījis efektīgu, Jaunzēlandes regbija komandas cienīgu darbu, sākot savu spēli un baidot ne tikai publiku, bet cenšoties ietekmēt arī komisiju… Tādā veidā arī vajag darboties – ar pārsteigumiem!

Kopumā vīru kori atveseļojas un ir laba sajūta, bet atmosfēra te bija nokaitēta – viens otru mēģināja pārspēt un publika ļoti atbalstīja savus kolektīvus..."

Andra Veismaņa prognozes, ka īpaši spēcīgi vīru kori ir no Latgales, piepildījušās: Lielo balvu vīru koru grupā ieguva koris "Graidi" no Rēzeknes.

Tikām Liene Jakovļeva "Koru karus" aizvadījusi Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur sacentās jauktie kori: uzklausām gan Lienes iespaidus par tiem, gan interviju ar žūrijas locekli Kristu Auderi.

Liene Jakovļeva: "Dziesma, kas visu cauru dienu skanēja kā obligātā dziesma, bija Pētera Vaska "Savā zemē". Tā bija ļoti lieliska izvēle… Jo tas it kā ir neizbēgami – trīsdesmit trīs reizes klausoties, tu jau prognozē, ka kādā brīdī tā apniks. Bet neapnika! Jo katram korim interpretācija tomēr bija atšķirīga. Nevienu mirkli nebija garlaicīgi! Arī izvēles dziesmu klāsts bija dažāds, burtiski tikai dažas atkārtojās."

Diriģents Jēkabs Ozoliņš intervijā atzina, ka šis ir labs formāts – pēc divām dziesmām var noteikti līmeni. "Var, jo katrs bija atradis ko tādu, kā sevi parādīt un izrādīt," uzsver Liene. 

Žūrijas pārstāve Krista Audere: "Jūtos kā latviešu pirti izgājusi, kur tevi ir vētījuši, svētījuši, situši, glaudījuši, un tu esi tik pilns no visa kā, bet beigās tas ciparu jūklītis datoram jāatrisina… Bet skaidrs, ka tas ir lielākais gods, ko var piedzīvot – trīsdesmit trīs reizes klausīties Pētera Vaska "Savā tautā". Šovakar varētu paņemt pauzi, bet rīt atkal varētu šo brīnišķīgo skaņdarbu klausīties!"

Vaicāta, vai tas, ko nākot uz Koru kariem, gaidījusi, sakritis ar to, kas tajos piedzīvots realitātē, un kāda ir sajūta pēc sarežģītajiem gadiem, šaubām un bažām, ka latviešu kormūzika varētu arī nepastāvēt, Krista Audere saka tā: "Man nekad nav bijis šaubu, ka tas viss varētu nepastāvēt! Varbūt šeit uz vietas Latvijā tas bija vairāk izteikti. Bet

tikko esi aizbraucis projām, liekas, ka viss, kas Latvijā notiek, ir dziesma. Šodiena tam ir apliecinājums – kad redzi cilvēku sejas, liekas – varam vēl simt gadus vēl karstāk Lielajā aulā dziedāt vēl garākas obligātās dziesmas. Esmu laimes pilna par to, cik mēs esam bagāti un gribam būt bagāti."

Bet Ieva Zeidmane plašāk vēsta par Tautas lietišķās mākslas izstādi "Mēs". Audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi – no laivas līdz saktai, no sagšām līdz maučiem –, kopumā vairāk nekā trīs tūkstoši darbu, ko radījuši 1300 autori – tas viss līdz 30. jūlijam skatāms plašā angārā Sporta ielā 2. Tautas lietišķās mākslas izstādi "Mēs" iekārtojusi darba grupa: Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns un Dace Pudāne, bet šoreiz, izstaigājot izstādi, mūsu gide ir Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. 

Visbeidzot, Liene Jakovļeva ieskicē gaidāmos svētku notikumus.

Bet Svētku studijas īpašā viešņa ir vokālā grupa "Skonai" no Rēzeknes!