Par 1989. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un svētku nozīmītēm stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku ekspozīcijas vadītāja Edīte Putniņa.

Svētku nozīmīšu veidošanas tradīcija ir ļoti sena - jau 1922. un 1928. gadā jaunatnes svētki izdeva īpašas svētku nozīmītes. Muzejam lielu dāvanu ir dāvinājis kolekcionārs Roberts Kulpe, apkopojot apjomīgu nozīmīšu kolekciju. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijā atrodas visu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nozīmītes, sākot no 1967. gada. Roberts Kulpe ir atzīmējis un fiksējis, ka

pirmajos Padomju Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos 1960. gadā nozīmīte netika izveidota.

Interesanti ir pavērot 1984. gada un 1989. gada svētku nozīmītes - tie ir piektie un sestie svētki pēc skaita. Krāsu fons - tā būtu ne tik būtiska atšķirība, bet mēs redzam, ka 1984. gada nozīmītē bērniem ap kaklu ir pionieru kaklauti, tad ir tāda zvaigzne lejā, tie bija Latvijas PSR svētki, savukārt 1989. gada nozīmītē bērni ir it kā tie paši, bet viņiem nav ap kaklu pionieru lakatiņu, nav šīs zvaigznes, taču cipars “6” jau ir ietverts auseklīša zīmē. Lai gan formāli tie vēl saucās Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, atmodas process jau bija sācies, un uz nozīmītes mēs vairs neredzam Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku nosaukumu. Te paliek tikai Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Muzejā ir arī nozīmīte auseklīša formā, un tādas tika izgatavotas svētku laureātiem.

Redzams arī Latvijas PSR Tautas izglītības ministrijas izgatavots vimpelis - Latvijas Skolu jaunatnes sesto dziesmu un deju svētku laureāts, pirmās pakāpes laureāts. Vimpelis ir izgatavots no lina auduma bārkstiņām un, līdzīgi kā Līgo karogs, ar šķērskoku, un arī šeit ir izšūti auseklīši.

Acīmredzot svētku pacilājums svētku rīkotājiem ir bijis tik liels, ka ir nolemts izgatavot lakatiņus - diezgan liela izmēra lakatiņus kvadrāta formā, ko apsiet ap kaklu, kur vienā stūrī ir arī nozīmītes atveids ar diviem rokās sadevušamies bērniem un daudzu diriģentu un deju virsvadītāju paraksti.

Pirmais šāds lakatiņš uz Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju atceļoja no Leonīda Vīgnera ģimenes, kur arī ir brīnišķīgais Leonīda Vīgnera paraksts ieraugāms. Mēs redzam Jāņa Erenštreita, Jāņa Branta, Jāņa Dūmiņa, Baibas Šteinas un daudzu citu svētku virsdiriģentu un rīkotāju parakstus. Tāds lakatiņš tika izsniegts katram dalībniekam.

Mēs šodien daudz runājam par īpašajiem 1989. gada svētkiem, un tos mēs vislabāk varam ieraudzīt fotogrāfa Aivara Liepiņa nodotajā mantojumā.

Viņš ir iemūžinājis ļoti daudzus svētkus, un muzeja jaunieguvumu krājumā mēs to ar prieku pieņemam. Tur mēs redzam gan sarkanbaltsarkanos karogus, kas jau ieņem savu vietu svētkos, gan lakatiņus bērniem ap kaklu. Tās ir skaistas liecības, ko mēs varam baudīt.

Liela kolekcijas daļa ir dažādu veidu dokumenti, sākot ar sapulču protokoliem, programmiņām un svētku katalogiem. Ja šodien lielo akcentu vēršam uz 1989. gada svētkiem, tad mēs redzam šo unikālo situāciju, kad

pusgadu pirms svētkiem virsdiriģenti nolēma veikt šo drosmīgo soli un mainīt repertuāru.

Viens no muzeja jaunieguvumiem ir 1988. gadā izdots dziesmu krājums 5.-8. klašu koriem, kas ir tieši mērķēts uz sekojošā gada svētkiem. Mēs skaidri un gaiši redzam, ka repertuārā, protams, ir gan PSRS valsts himna paredzēta, gan Latvijas PSR valsts himna, gan dziesma par Ļeņinu, un tās tiek ņemtas ārā no repertuāra. Tā vietā mūsu diriģenti nolemj iekļaut, protams, mūsu himnu “Dievs, svētī Latviju!”, “Nevis slinkojot un pūstot”, un virsdiriģents - Leonīds Vīgners. Ļoti simboliski un ļoti būtiski mums visiem.