Pirmie svētki Atmodas gaisotnē: skan "Nevis slinkojot un pūstot", plīvo Latvijas karogi

Šoreiz virsdiriģents Arvīds Platpers runā par sev visnozīmīgākajiem svētkiem - VI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1989. gadā. Tie par tādiem kļuva gan tāpēc, ka viņš pirmo reizi bija iecelts virsdiriģenta godā, gan, kas jo īpaši svarīgi, tāpēc, ka notika tautas Atmodas gaisotnē.

Kaut arī repertuārs tika izveidots un apstiprināts dažus gadus iepriekš, ņemot vērā politiskos notikumus, noslēguma koncerta režisoram Miervaldim Mozeram izdevās pārliecināt Kultūras ministriju un Izglītības ministriju un panākt, ka tā paša gada janvārī programmā veicamas izmaiņas .

"Apbrīnojami, ka bērni tik īsā laikā spēja iemācīties un no galvas dziedāt tik daudzus jaunus kora darbus!" atceras Arvīds Platpers.

Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju", Jurjānu Andreja "Nevis slinkojot un pūstot", Jāņa Lūsēna "Labvakar, Latvija!", Zigmara Liepiņa "Latvju zeme vaļā stāv", Imanta Kalniņa "Ceļš uz mājām" un - Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava", kopš tā laika - neatņemama Dziesmu svētku repertuāra vērtība. "Bez tam no 29 kora dziesmām 15 bija a cappella," turpina diriģents.

Par emocionālajām trīsām un plīvojošajiem sarkanbaltsarkanajiem Latvijas karogiem Mežaparka Lielajā estrādē šī stāsta turpinājumā...

***

"Man vistuvākie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 1989. gadā 2. jūlijā – pirmo reizi tajos biju virsdiriģents... Protams, tas nav svarīgākais, jo svarīgākais bija, kādā gaisotnē šie svētki notika. Politiskā situācija Latvijā kļuva arvien ekspresīvāka, arvien notikumiem bagātāka, jo sākās tautas Atmodas laiks," atceras Arvīds Platpers un turpina: "Kā zināms, Dziesmu svētku repertuārs tiek veidots daudzus gadus iepriekš, rūpīgi atlasot dziesmas. Protams, padomju laikā tās bija jāapstiprina. Tāpēc ļoti nozīmīgi, ka 6. janvārī režisors, šo svētku noslēguma koncerta veidotājs Miervaldis Mozers pēkšņi teica, ka dažas dziesmas vairs neatbilst tai gaisotnei, kas jau valdīja Latvijā. Tāpēc repertuārs tika mainīts un iestudētas tam laikam drosmīgas dziesmas."

Februārī sākās jauno dziesmu apgūšana – svētki notika jūlijā. "Repertuāram tika piedāvāta Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!", Jurjānu Andreja "Nevis slinkojot un pūstot", Imanta Kalniņa "Ceļš uz mājām", Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" – šīs dziesmas ceļš aizsākās tieši šajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un turpinās līdz pat mūsu dienām kā Dziesmu svētku repertuāra neatņemama sastāvdaļa. Bija arī Jāņa Lūsēna "Labvakar, Latvija!", Zigmara Liepiņa "Latvju zeme vaļā" no rokoperas "Lāčplēsis", kas vairākas reizes bija jāatkārto, jo padomju laika noslēguma kontekstā šai dziesmai bija ļoti dziļš psiholoģiskais zemteksts, ko visi ātri uztvēra.

Apbrīnojami, kā bērni spēja tik īsā laikā un tik emocionāli sagatavot noslēguma koncerta jaunās dziesmas, tās dziedot no galvas! Laika taču bija ļoti, ļoti maz... Pacēlums, kas bija bērnos – tas tiešām bija apbrīnas vērts," atceras Platpera kungs.

Viņš arī atzīmē, ka kopumā noslēguma koncertā dziedāja 12 000 dziedātāju. "Pirmo reizi kā viesi svētku noslēguma koncertā piedalījās arī skolu kori no Francijas un Bulgārijas – tas bija jauninājums. No 29 dziesmām 15 dziesmas bija a cappella. Un mani ļoti pārsteidza, ka arī krievu plūsmas kori dziedāja latviešu tautas dziesmu... Līdz pat šai dienai mēs bērnus vairs nešķirojam – mums visi skolēni ir kā viens. Un šī tradīcija aizsākās tieši 1989. gadā."

Svētku noslēguma koncertā kopkora priekšā stāvēja izcilas personības: Leonīds Vīgners, Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Jānis Brants, Pauls Kvelde, Jānis Erenštreits, Jānis Sprancmanis, Gido Kokars un arī pats Arvīds Platpers, kuram šie bija pirmie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki kā virsdiriģentam.

"Tas bija kas tāds, ko atceroties, vēl tagad skudriņas skrien pa muguru...

Noslēgumā skanēja Jurjānu Andreja rakstītā "Nevis slinkojot un pūstot", ko diriģēja Leonīds Vīgners. Tā bija pēdējā dziesma, ar kuru beidzās svētku noslēguma koncerts. Un ļoti interesanti bija, ka šai dziesmai ir trīs panti, bet visi dziedāja četrus un atkārtoja šo dziesmu vēlreiz. Kad televīzijā rādīja šī koncerta ierakstu un publiku, bija patīkami atcerēties, kāds bija emocionālais vilnis visos skatītājos, kad viņi dziedāja līdzi šo dziesmu skolēniem: Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli. Uzdziedāsim, uzdziedāsim Augstu laimi Latvijai! Tajā laikā TĀS tik bija emocijas...

Un to visu vēl papildināja torņos uzvilktie Latvijas valsts karogi. Un pa vidu visu laiku darbībā – arī trešais karogs. Atcerēsimies, ka tad vēl bija padomju laiki un mēs vēl nebijām brīvi."

Nedaudz statistikas:

* VI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts notika Mežaparka Lielajā estrādē 1989. gada 1. un 2. jūlijā.

* VI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1989. gadā kopumā piedalījās 20 000 dalībnieku. Šajos svētkos tika izpildīta PSRS laikos aizliegtā Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!" un pirmo reizi svētku vēsturē notika apvienoto skolu pūtēju orķestru koncerts (virsdiriģenti – Hermanis Eglītis un Gunārs Ordelovskis).

* Koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners, Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Jānis Brants, Jānis Erenštreits, Pauls Kvelde, Gido Kokars, Jānis Sprancmanis un Arvīds Platpers.

* 6. janvārī Mākslinieciskās padomes sēdē tika mainīts svētku noslēguma koncerta dziesmu repertuārs, kas, pēc koncerta režisora Miervalda Mozera domām, vairs neatbilda tā laika garam. No jauna tika piedāvātas šādas dziesmas: "Dievs, svētī Latviju!" (Baumaņu Kārlis), "Nevis slinkojot un pūstot" (Jurjānu Andrejs), "Ceļš uz mājām" (Imants Kalniņš), "Saule, Pērkons, Daugava" (Mārtiņš Brauns), "Labvakar, Latvija!" (Jānis Lūsēns), "Sauc brāļus dziesma kopā" (Raimonds Pauls) un "Latvju zeme vaļā stāv" (Zigmars Liepiņš).

* Noslēguma koncerta dalībnieki: 78 5.-8. klašu kori (4203 dalībnieki), 64 zēnu kori (2272 dalībnieki), 39 5.-10. klašu kori no skolām ar krievu mācībvalodu (2183 dalībnieki), 71 9.-11. klašu jauktais koris, arodvidusskolu, lauksaimniecisko skolu un tehnikumu kori (3884 dalībnieki). Kopā: 12 542 dziedātāji. Vēl arī 39 vispārizglītojošo skolu un ārpusskolas iestāžu pūtēju orķestri (897 dalībnieki). Kā viesi noslēguma koncertā piedalījās skolēnu kori no Francijas un Bulgārijas.