Stāsta deju pedagogs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors Edmunds Veizāns.

Kad iepazīts tas, kā mūsdienu dejas stili nonāca dziesmu svētkos, laiks iepazīties ar vienu no populārākajiem mūsdienu dejas stiliem – hiphopu.

Hiphopa kultūras deja sastāv no pieciem vadošajiem hiphopa dejas novirzieniem, bet to vidū ir vēl teju 50 paveidu. Tieši pateicoties lielajai dejas daudzveidībai, tajā savu kustību ritmu un sev atbilstošāko plastiku var atrast ikviens. Taču šīs dejas tendences mainās, un kopš tās pirmsākumiem 1960.-1970. gados (Latvijā tā kļuva aktuāla 1990. gados) līdz šodienai atšķirības var labi pamanīt. Galvenokārt hiphopa dejai raksturīgs tas, ka tie ir deju stili, kas radušies nevis deju zālēs vai klubos, bet uz ielas.

Hiphopa kultūrā ir daudzu tautu un pasaules reģionu dejošanas manieru sakausējums – afrikāņu, latīņamerikāņu, ziemeļamerikāņu un arī Eiropas tautu.

Ja dejošanu uz ielas varētu saukt par autentisko šīs dejas izpausmi, tad Dziesmu svētkos tiek dejots skatuviskais hiphops, caur kustībām atklājot kādu stāstu, sižetu vai tēlu. Taču ir arī sacensību hiphops, kas nu jau iekļauts arī Olimpiskajās spēlēs.