LSM ziņās: Baiba Šteina par dejas mantojumu: Ja nekopsim saknes, līdz galotnītei netiksim

"Veidojot programmas, ir rūpīgi jāpiestrādā pie vēsturiskā mantojuma apzināšanas. Šai tradīcijai ir jābūt un tā ir jāturpina," uzsver leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina.

"Ja tu par cilvēku nerunā, tu viņu vienkārši aizmirsti. Bet ja tu runā, tikai nosaucot vārdu, piemēram: "Bija tāda Lasmanīte – deju vecmāmuļa, un bija tāds Sūna…", tas maz ko dod. Par to var pārliecināties tad, kad tiek izsludināti dažādi deju reitingi, un nezin kāpēc tajos parādās tikai vieni vārdi – to vārdi, kas pašlaik ir "pie šprices", jo cilvēki zina tikai viņu dejas," uzskata Šteinas kundze. "Tāpēc rūpīgi ir jāpiestrādā, veidojot šīs programmas.

Ar runāšanu nekas nenotiks. Vislielākā loma ir pašiem deju pedagogiem, lai iepazītu un iepazīstinātu ar klasiķu radītām dejām.

Vajadzētu apskatīt visas deju svētku programmas, apskatīt, kas bijis labs un starplaikā starp svētkiem šīs dejas iepazīt, apzināt un mācīt. Tās tikai nosaukt vien - tas neko nedod. Tikai tā mēs iepazīsim, ja mācīsim, rādīsim, stāstīsim," ir pārliecināta Baiba Šteina.

Viņa atceras: "Harijs Sūna bija mans deju skolotājs "Dancī", tāpat Uldis Žagata bija mans skolotājs. Kad tika sacerētas slavenās dejas "Vecpilsētas polka" un "Ludzas kadriļa", es biju šī ansambļa sastāvā."

Horeogrāfe uzsver: "Dejas vēsture ir jākopj. Kā veidot šo atcerēšanos svētkos? Varētu veidot vienu bloku no pagātnes mantojuma. Dejas koka vēsture sākas no saknēm, un, ja mēs nekopsim saknes, tad līdz galotnītei mēs netiksim."