Ausekļa dzejoļa „Uz skolu” muzikālās versijas. Stāsta Jānis Erenštreits

Par Ausekļa dzejoļa „Uz skolu” muzikālajām versijām stāsta IV – X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs, XI un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģents Jānis Erenštreits.

Ir 1873. gads, Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā. Šajos svētkos ir Baumaņu Kārlis, kuram jau pilns portfelis ar jaunām dziesmām. No Pēterburgas viņš atbraucis ar lielu ziņkāri, ko tad latvieši būs iekļāvuši no viņa dziesmām. Mēs zinām, ka Rīgas Latviešu biedrības namā skanēja viņa lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”, vēlāk tā kļuva par mūsu valsts himnu.

Nozīmīga lappuse ir tā, ka dziesmusvētkos Baumaņu Kārlis satiek Krogzemju Miķeli - dzejnieku Ausekli.

Viņš ir ieradies dziesmusvētkos kā Lielvārdes vīru kora dziedātājs un ir iekšā visā tajā burzmā. Vienlaicīgi šajos svētkos iznāk arī Ausekļa dzejas krājums “Dzeijas”. Acīmredzot kādā brīdī šīs personības satikās. Viņu uzskati bija samērā līdzīgi. Abiem rūp mūsu tautas vēsture, mūsu pašapziņa, un katrs gribēja dot savu cienīgu ieguldījumu, lai latvietis apzinātos, ka tas nav negadījums, ka latvieši pastāv. Baumaņu Kārlis viņu ņem savā paspārnē uz Pēterburgu, un 1874. gadā viņš arī tupr pārceļas. Te Baumaņu Kārlis ir piemeklējis arī darbu, bet galvenokārt viņš grib ar viņu sadarboties kā ar dzejnieku. Dzejā izteiktas domas spārnoja, un viņš to neatlika uz mēnešiem, bet uzreiz ķērās pie darba. Spontāni viņam radās gan kanoni, gan mazākas un lielākas apdares. Viņš bija ļoti ražīgs. Iespējams, ka Auseklis būtu uzrakstījis vēl par kādu dzejoli vairāk, bet viņš uzņēmās sagatavot “Paidagoģisko gada grāmatu”. Tā bija pirmā pedagoģiskā grāmata, ko viņš uzņēmās sakārtot.

Šajā krājumā goda vietā bija viņa dzejolis “Uz skolu”. Baumaņu Kārlis to pamana, un viņam top himniska rakstura dziesma.

Viņi abi rokrakstā sagatavo dziesmu krājumu trijās daļās “Dziesmu vītols”. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija to diezgan pavirši apskata un noliek plauktā, sīkāki paskaidrojumi neparādās. “Dziesmu vītols” ir sastādīts un skaidri salasāmā rokrakstā uzrakstīts jau 1877. gadā. Šķita, ka visu karu un revolūciju laikos rokraksts vienkārši būtu gājis bojā, bet dižais bibliogrāfs Jānis Misiņš to atrada. To var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu rokrakstu nodaļā. Tur ir daudz skaistu faktu un atziņu. Baumaņu Kārlim patika asas, spontānas lietas. Kopā ar Kasparu Ādamsonu izvēlējāmies, mūsuprāt, raksturīgākās dziesmas, un nu šis izlases krājums ir pieejams jebkuram, kurš grib iepazīties ar Baumaņu Kārļa veikumu un apskatīt arī viņa rakstīto Ausekli.

Tajā laikā Pēterburgā ir mūsu spilgtāko personību zieds, arī Jurjānu Andrejs bija visā procesā iekšā.

Iespējams, ka Jurjānu Andrejs kādā reizē bija noklausījies Baumaņu Kārļa nospēlēto Ausekļa dzejoli “Uz skolu”, un 1890. gadā savā dziesmu krājumā, kas veltīts latviešu tautas skolām, pats bija ielicis arī savu versiju. Jurjānu Andrejs bija pamanījis latviešu tautasdziesmu “Dziedāj’ tautu tīrumā”, šo skaisto, vijīgo melodiju, un izmantojis to, lai izveidotu trīsbalsīgu apdari skolas korim. Pēc septiņiem gadiem, 1897. gadā, parādās Jāzepa Vītola dziesmu krājums “Garīgas un laicīgas dziesmas, izvēlētas no vairāk tautas skolotājiem”. Acīmredzot, ja ne viņš pats tieši no Ausekļa bija dabūjis vai iepazinis Jurjāna apdari, tad viņam šī dziesma bija piesūtīta. Vītols arī radīja perfektu trīsbalsīgu apdari dziesmai “Uz skolu”, kurā izmantota “Dziedāj’ tautu tīrumā”. Kad 1919. gadā viņš izdod "200 latviešu tautasdziesmas" ar klavieru pavadījumu, redzam, ka šī “Dziedāj’ tautu tīrumā” te ir tajā pašā Famažorā, pavadījumā ir astotdaļnošu kustība, kas pasvītro, ka dziesma ir ļoti sirsnīgi, uz legato jāizdzzied.

Tālākā vēsture ir ar diezgan lielu atstarpi. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta bērnu kori vadīja Jānis Milzarājs, kurš iedvesmojošu izglītību guvis, dziedot pie Jāzepa Vītola Pēterburgas korī, kad Vītols ar šo kori godalgoti atgriezās no dziesmusvētkiem Latvijā. Jānis Milzarājs ar savu kori 1939. gada 30. aprīlī Valsts konservatorijas zālē  pirmatskaņo Jāzepa Vītola apdari “Uz skolu” ar Ausekļa dzeju. Tālāk atkal ir liels pārtraukums, tā parādās padomju laikos Oļģerta Grāvīša sakārtotajā izdevumā “Vītola kora dziesmas”,  kas iznāca 1961. gadā. Tad atkal liels pārtraukums, līdz 1972. gadā Trešajos Skolu jaunatnes dziesmu svētkos to dzied 5.-9. klašu kori un zēnu kori. Kā pirmais to diriģēja Leonīds Vīgners, pēc tam Septītajos Valmieras Skolu jaunatnes dziesmu svētkos apvienoto kori diriģēja Sigvards Kļava, un man bija iespēja to nodiriģēt 2003. gadā zēnu koru 7. salidojumā Cēsīs. Šķiet, ka pēdējo reizi tā ir skanējusi 2005. gadā Devītajos Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, un ļoti jauki nodiriģēja, jauki atsaucās kopkoris Eduarda Grāvīša vadībā.

Līdzīgi kā lielajiem koriem ir Pētera Barisona dziesmusvētkiem veltītā dziesma “Dziesmai šodien liela diena”, kāpēc mēs esam palaiduši garām Ausekļa dzeju Vītola apdarē “Uz skolu”? Pēdējais laiks laboties!

Izrādās, ka Edgars Šubrovskis un Sniedze Prauliņa to ir pārtvērtuši jaunās, mūsdienīgās skaņās latviešu kinofilmas “Vecāku sapulce” vajadzībām. Manuprāt, te ir kas tāds, par ko mēs varētu vienoties un iet līdzi laikam - viņi paklausīja manam lūgumam, un jau ir izveidojuši trīsbalsīgu versiju. Domāju, ka ir jāizskata jautājums, vai tā varētu iederēties nākamajos skolu jaunatnes dziesmu svētkos.