Raidījumu sākam ar to, kas šķiet īsti piemērots ilgi gaidītās vasaras ievadam. Tā ir mūzika, kuras autors ir puisis no Itālijas – Džovanni Rota Rinaldi, kurš visai pasaulei pazīstams vienkārši kā Nino Rota.

Tas pats, kurš radījis neaizmirstamas melodijas ap pusotra simta filmām – arī tādām, kuras radījuši tādi režisori kā Lukīno Viskonti, Franko Dzefirelli un Frensiss Fords Kopola. Bet vispirms viņš bija Frederiko Fellīni „galma komponists”. Kā reiz intervijā izteicās Fellīni – starp mums valdīja absolūta saskaņa. Lai radītu mūziku, viņam pat nevajadzēja redzēt kadrus no manām filmām – Rota dzīvoja kaut kādā savā iekšējā pasaulē un realitāte tajā nevarēja iekļūt… Pilnīgai ainai līdzīgi rīkojās arī kinostudijas un pirka no komponista melodijas, tās nenoklausoties… Skan Nino Rotas mūzika no kinofilmas Amarcord.  

Bet vasaras mūzika nevar nesākties ar lietu un pērkonu! Grupa The Doors ar dziesmu Riders On The Storm. Pēdējais skaņdarbs, ko viņi ierakstīja pilnā sastāvā – četratā ar Džimu Morisonu. Morisons vēl pieredzēja šī singla iznākšanu 1971. gada jūnijā. Tas stāsts par grupas sastāvu četratā arī attiecas tikai uz koncertiem, kur basa partiju izpildīja taustiņu vīrs Rejs Manzareks – skaņuplašu ierakstiem parasti tika pieaicināts īsts basa ģitāras spēlētājs, kurš uz sava instrumenta dublēja Reja spēli uz Fender Rhodes. Bet dziesma skaitās viena no izcilākajām The Doors atstātajā mantojumā un kādi tikai tai epiteti netiek piemēroti – tā esot pat priekšvēstnesis "gotiskajam rokam"…

Šovasar kārtīgā turnejā dodas mūsu leģendārā rokgrupa "Zodiaks". Jānis Lūsēns atkal kāps uz skatuves kopā ar Maiju Lūsēnu, Zigfrīdu Muktupāvelu un Aivaru Gudro un vēl bariņu pieaicinātu mūziķu. Kā izteicies pats Jānis Lūsēns: "Dziesmas izskanēs savādāk, taču nemainīsies to vēstījums." Repertuārs – viss tautā iemīļotais, un droši, ka skanēs arī dziesma, kuras nosaukums aizdomīgi sasaucas ar to, kuru dzied Dziesmu svētku izskaņā, tikai šajā gadījumā vārdu autors ir nevis latviešu tauta, bet Guntars Račs, un arī skaņas virknējis Jānis Lūsēns pats. Skan Jāņa Lūsēna dziesma "Pūt, vējiņi!"

Kad Džordžam Gēršvinam jautāja par viņa pūliņiem pie operas "Porgijs un Besa" radīšanas, viņš sita dūri pie krūtīm un zvērēja pie pravieša bārdas, ka neesot izmantojis nevienu iepriekš sacerētu spiričuelu. Kopš šīs operas parādīšanās uz skatuves 1935. gadā daudzas tās melodijas tiek interpretētas visdažādākajos veidos, bet īpašu uzmanību baudījusi dziesma Summertime jeb "Vasaras laiks". Un kaut kā neviļus šķiet, ka dažas notis un gājieni ir ļoti, ļoti līdzīgi populārajam spiričuelam Sometmes I Feel Like A Motherless Child, kas, starp citu, skan oriģinālā skatuves uzveduma finālā… Bet šādas pārdomas nekādā mērā netraucēja Ellai Ficdžerldai un Luisam Armstrongam 1958. gadā veikt lielisku šīs operas mūzikas ierakstu. 

1970. gadā toreiz nevienam nepazīstamā britu grupa Mungo Jerry ierakstīja studijā pirmo dziesmu, kurai bija lemts kļūt par vienu no populārākajām dziesmām, kura veltītas vasarai. Starp citu, nosaukums Mungo Jerry nāk no tiem pašiem kaķu stāstiem, kuros iedvesmu smēlās Endrū Loids Vebers saviem "Kaķiem". Dziesmas In The Summertime panākumus lielā mērā sekmēja grupas uzstāšanās Holivudas mūzikas festivālā Stafordšīrā, tieši divas nedēļas pirms singla iznākšanas. Festivāla dalībnieku vārdi bija vairāk nekā iedvesmojoši: Black Sabbath, Traffic, Jose Feliciano un pirmo reizi Anglijā – Grateful Dead. Mungo Jerry kāpa uz skatuves tūlīt pēc Grateful Dead un sākās tas, ko tūlīt nodēvēja par mangomāniju, gluži tāpat kā pirms nepilniem desmit gadiem cilvēki iepazina vārdu "bītlomānija"…

Labi ir tur, kur mūsu nav, šajā gadījumā – labi tur, kur mūžīgā vasara, lai arī, iespējams, kāds slēpošanas entuziasts mums iebildīs... Un mūžīgā vasara noteikti ir sambas dzimtenē. Šoreiz gan piedāvāju paklausīties, kā kompozīciju Summer Samba, kas nāk tieši no Brazīlijas, aukstā 1966. gada decembra dienā studijā Ņujorkā iztēlojās ērģelnieks Džeks Makdafs ar domubiedriem.

Ne velti vārds "vasara" īpaši skaisti skan portugāļu valodā, kurā runā gan Brazīlijā, gan arī pašā Portugālē. Kompozīciju Estate 2008. gadā ierakstīja pianiste un arī dziedātāja Elaina Eliasa Ņujorkā, bet tas nemazina mūzikas pievilcību: ne velti piedalīties tika uzaicināti vīri, kas šajā mūzikas laukā "apēduši" pat vairākus "suņus": ģitārists Oskars Kastro Nīvess un bundzinieks Paulo Braga… Un kur tad mutes ermoņiku dižākais burvis Tūts Tīlemans, kam pa spēkam pilnīgi viss! Ak, jā – un uz basa "nejauši" trāpījās Marks Džonsons – "amatu apvienošanas" kārtībā arī Elainas Eliasas vīrs… Bet ne jau tāpēc viņš tika pieaicināts – Marks tiešām ir izcils mūziķis…

Cik pravietisks bija karikatūras autors, kurš kādreiz attēloja "Bītlus": viņi aiz sevis velk sērkociņu kastīti, uz kuras rakstīts The Rolling Stones. 1969. gadā The Rolling Stones albumā parādījās dziesma You Can’t Always jeb "Tu vienmēr nevari dabūt, ko gribi" ar galvu reibinošu hronometrāžu. Miks Džegers izteicās: "Man patika, ko Bītli izdarīja ar Hey Jude. Orķestra piedalīšanās ierakstā nebija mērķis kaut ko notušēt – tas bija lielisks papildinājums. Mēs varam darīt ko līdzīgu nākamajā albumā." Un tā arī notika – tikai The Rolling Stones ierakstam piesaistīja Londonas Baha kori. Un taču vajadzēja pārsist Hey Jude ieraksta garumu par 16 sekundēm… Izdevuma Rolling Stones 500 ievērojamāko dziesmu sarakstā šis garadarbs ierindots simtajā rindiņā no augšas…

Jau 70 gadi ar astīti pagājuši, kopš uz ekrāniem iznāca Čārlija Čaplina filma "Rampas ugunis" – vienīgā filma, ko viņš veidojis pēc literāra darba, kam autors bijis viņš pats – stāsts Footlights tika atrasts ilgu laiku Šveicē glabātajā Čaplina ģimenes arhīvā. Droši, ka šo kino darbu mūsdienu trakajā pasaulē skatās tikai īsti kinomākslas fanātiķi, bet Čaplina paša sacerētā mūzika šai filmai ik pa brīdim atrod kārtējo savu izpildītāju. Hulio Iglesiass šo melodiju iedziedāja spāņu valodā 1978. Skan Limelight.

Lai viss neliktos tik skaisti – dažādībai kaut kas no stila, kas tiek raksturots kā drūmā pirmskara Berlīnes pievilcība vai maģija ar nelielu mežonīgas pankmūzikas piesitienu. Tā, protams, ir britu grupa The Tiger Lillies jeb "Tīģerlilijas". Šajā vakarā skan šī trio Thousand Violins.

Izskaņai – kaut kas pavisam mierīgs: amerikāņu dziedātāja Daiena Rīvza un komponista Freda Kūtsa – arīdzan amerikāņa  – meistardarbs You Go To My Head, šodien jau klasisks džeza un arī populārās mūzikas standarts, kas ir pusotru reizi vecāks par dziedātāju – ar to jāsaprot dziesmas sarakstīšanas laiks… Ieraksts pats gan klasikas mērogiem gluži svaigs – no šī gadu tūkstoša sākuma.