Aiz loga februāris – tas nozīmē, ka mūsu Radio ļaudīm otrie svētki. Ar pirmajiem, protams, jāsaprot mūsu Radio dzimšanas diena novembrī, bet februāris ir mēnesis, kad radio svētkus atzīmē krietni plašāk.

13. februārī tiek atzīmēta Pasaules radio diena. Tas gan notiek tikai kopš 2012. gada, bet šis datums izvēlēts tāpēc, ka 1946. gada 13. februārī tika nodibināts Apvienoto Nāciju radio. Kādu laiku atpakaļ mūsu platuma grādos Radio diena gan tika svinēta 7. maijā par godu krievu fiziķa Aleksandra Popova 1895. gadā veiktajai pirmā radiouztvērēja demonstrācijai. Rietumu pasaulē tolaik pastāvēja uzskats, ka radio tomēr izgudroja itālis Guljelmo Markoni.

Nav jau svarīgi, kas, kur, kad un kā – galvenais, ka mums ir radio! Un dziesma "Radio", ar ko sākam raidījumu, ir patiess veltījums šim brīnišķīgajam izgudrojumam. 11. februārī Rīgā, džeza mājā "M/Darbnīca", norisinājās leģendārās grupas "ODIS" jaunās vinila plates prezentācija. Desmit 1987. un 1988. gadā ierakstītās dziesmas, kas līdz šim vienkopus nav bijušas publicētas un tagad iznāk "Jersika Records" apgādā. Gadu desmitiem gaidīts pasākums. No vecajiem ierakstiem kārtējo reizi maksimālu labskanību palīdzēja iegūt skaņu režisors Mārtiņš Krastiņš.

Ja grupas "ODIS" mūzika tādā vai citādā veidā mums tomēr iesēdusies atmiņā jau gadus četrdesmit, tad februārī plašāks klausītāju loks varēja pirmo reizi iepazīties ar to, ko un kā spēlē mūsu pašu lieliskais saksofonists Artūrs Sebris, kurš noslīpējis debijas albumu "Nora". Artūrs mūzikā nav nekāds iesācējs: pabeigta – pie tam ar izcilību! – Mūzikas akadēmijas maģistrantūra džeza mūzikas katedrā, spēlējis kopā ar rindu mūsu pazīstamāko orķestru, varbūt pateicoties tam 2019. gadā ieguvis balvu kā labākais pūšamo instrumentu solists starptautiskajā bigbendu festivālā Amsterdamā, bet pie mums saņēmis Nika Gothema balvu par spilgtu radošo darbību. Artūra sniegumā klausāmies kompozīciju "Tevi ieaijāt".

Runājot par debijas albumiem. Arī mums labi pazīstamais bundzinieks Billijs Kobems, kurš tik daudzas reizes viesojies Latvijā, debijas solo albumu laida klajā 1973. gadā, kad viņam jau bija apritējuši gandrīz 30 gadi. Pirms tam viņš bija spēlējis gan pie Horasa Silvera, ierakstījies kopā ar Mailsu Deivisu un Džordžu Bensonu, izplosījies Mahavishnu Orchestra mūziķu rindās un kur tik vēl nē. Noteikti viens no pirmajiem ietekmīgākajiem džezroka un fusion stila mūziķiem. Bet albuma Spectrum panākumi 1973. gadā bija pārsteigums gan viņam pašam, gan arī skaņu ierakstu kompānijai. Tas nebūt nebija ieraksts, kas tika slīpēts nežēlīgi ilgi – viss tika ierakstīts divās, trijās dienās dzīvā veidā, praktiski ar pirmo piegājienu. Billboard džeza albumu sarakstā – 1. vieta un Billijs pats pāris gadus tika atzīts par labāko bundzinieku. Līdzko šīs mūzikas ieraksti parādījās pie mums, arī mūsu mūziķi, kuram nu kā izdevās, metās atskaņot tēmas no šī albuma. Bet arī Billijam pašam jau pāri astoņdesmit, bet bez kāda skaņdarba no šī albuma viņu no skatuves nelaiž projām vēl šodien… No viņa pūra skan kompozīcija Red Baron.

Pieskaroties debijas albumiem – cik daudziem mūziķiem pirmie mēģinājumi ir vainagojušies ar: "Hmmm, vispār jau var arī tā, bet…" Tajā pašā laikā daudzi albumu pirmizdevumi palīdzēja definēt jaunus žanrus, iedvesmot paaudzes un izpildītājiem pašiem izveidot ikoniskas karjeras. Kaut vai Elviss Preslijs – 1956. gadā viņš paveica vairāk, nekā cits būtu iespējis visas dzīves laikā – laida klajā pirmo albumu, pirmo filmu, debitēja nacionālajā televīzijā, ierakstīja grāvējus, kurus atskaņo vēl šodien, sadarbojās ar dažiem no sava laika talantīgākajiem mūziķiem un nenogurstoši devās koncerttūrēs. Arī iegādājās pirmo māju Memfisā. Klausāmies Blue Suede Shoes.

Tāpat ar pirmajiem ierakstiem 1957. gadā veicās arī Litl Ričardam un Badijam Holijam. Šinī gadā debijas albumu laida klajā Rejs Čārlzs, piedāvājot plašākai klausītāju auditorijai iepazīties, kāda tad ir Rhythm And Blues mūzika, kas sakņojas gospeļos un kā skan balss, kas veidos visu nākamo soul  mūziku… Lai skan dziesma Hallelujah, I Love You So.

1963. gads, protams, ir "Bītlu" gads. Grupas debijas albums Please Please Me iezīmēja viņu fantsastiskā mūzikas ceļojuma sākumu un pirmos britu invāzijas aizmetņus. Jau šajā albumā iemūžināta viņu aizrautīgā enerģija un fascinējošā harisma, kas Liverpūles kvartetu padarīja par pasaules mēroga ikonām. No tā klausāmies dziesmu I Saw Her Standing There.

1963. gadā iznāca arī albums, kas joprojām tiek uzskatīts par labāko debiju džezā. Tas ir brazīliešu leģendas Antonio Karlosa Žobima ieraksts The Composer Of Desafinado Plays. 12 melodijas, kas praktiski visas šodien ieskaitītas standartu kārtā. Žobims pats šeit spēlē gan ģitāru, gan klavieres. Ieraksts notika Ņujorkā un te nu sākās cīņa ar producentiem. Antonio – kādas klavieres? Tu taču nāc no Brazīlijas, tāpēc nevajag maitāt iespaidu, tev jāspēlē ģitāra un tādā garā. Arī uz skaņuplates apvāka Žobims redzams ar ģitāru plecā… No viņa ieskaņojumiem baudām kompozīciju Chega de Saudade.

Jauks 1966. gadā izdevās debijas veikums Frenkam Zapam. Albumu Freak Out nevarēja ievietot kādā noteiktā kategorijā – it kā rokmūzika, bet arī kaut kas no avangarda un satīras. tad vēl Zappas graujošie teksti. Tas viss aši vien nodrošināja viņam statusi, kā vienam no ietekmīgākajiem 20-tā gadsimta māksliniekiem… Lūk, dziesma Go Cry On Somebodys Else’s Shoulder.

Nevar neminēt Džimija Hendriksa 1967. gada debijas albumu Are You Experienced. Tas kārtīgi pamainīja līdzšinējo rokmūzikas ainavu, apvienojot psihodēlijas un blūza elementus ar viņa virtuozo ģitārspēli. Tādas dziesmas kā Purple Haze un Hey Joe visā krāšņumā demonstrēja viņa nepārspējamo talantu un arī citiem paplašināja muzikālās robežas.

1967. bija arī grupas The Doors gads. Debijas albums ar tādu pašu nosaukumu. Džima Morisona poētiskie vārdi un Reja Manzareka valdzinošās ērģeļu melodijas. Dziesmas, piemēram, Break on Through (To the Other Side) un Light My Fire iemūžināja grupas noslēpumainību un muzikālo meistarību.

Un tad Leonarda Koena pirmais albums ar gaužām vienkāršu nosaukumu – Songs Of  Leonard Cohen. Arīdzan lieliska dzeja, kas saplūst ar pavisam vienkāršu folkmūziku un minimāls producēšanas darbs, bet gala rezultātā – balss, kas paliek atmiņā uz mūžiem. Starp citu – Koena pirmais albums Eiropā bija populārāks nekā Amerikā… No viņa lai skan So Long Marianne.

Grēks būtu neminēt arī dižā saksofonista Džona Koltreina pirmo solo albumu Blue Train, kas iznāca pašā 1958. gada sākumā. Jau tur jūtami agrīnie viņa spēles stila elementi, ar kuriem vēlāk viņš kļuva tik ievērojams. Kāds mūzikas apskatnieks atzīmēja – Koltreins varbūt ir ierakstījis arī nozīmīgākus albumus, taču neviens no tiem nav bijis tik efektīvs kā šis. Arī šis albums Billboard aptaujā toreiz ierindojās pirmajā vietā. No tā skan kompozīcija I’m Old Fashioned.

Kā pēdējā – bezrūpīgā dziesmiņa Evil Ways no grupas Santana 1969. gada debijas albuma, kas, apvienojot latīņu ritmus, valdzinošu ģitāras spēli un žanru saplūšanu ieviesa jaunas krāsas vispārējā rokmūzikas ainavā, kur šāda veida skanējums vēl bija retums. Droši, ka albuma panākumus krietni veicināja Santana uzstāšanās Vudstokas festivālā tikai sešas dienas pirms tā parādīšanās veikalu plauktos.