Iesākumā tradicionāli kaut kas no taustiņinstrumentu mūzikas vēstures. Tas ir neliels fragments no angļu mūziķa Rika Veikmana 1973. gada hrestomātiskā albuma par karaļa Henrija VIII sešām sievām.

Šis Veikmana radošajā biogrāfijā skaitījās otrais solo veikums. Ne velti par viņa darba spējām klīda leģendas – jau karjeras sākumā viņš katru nedēļu ņēma dalību kādos 15 līdz 18 ierakstos, lai ko un kam vajadzētu nospēlēt, viss bija gatavs ar pirmo piegājienu.  Nupat – maijā – viņš atzīmēja 75. dzimšanas dienu, bet solo albumu skaits ir pieaudzis: tagad to ir apmēram ap simtiņu… Un kur tad vēl pārējie dažādu grupu sastāvos… Veikmana biogrāfijas ievadvārdos kolēģis Eltons Džons atzīmēja, ka plate par Henrija sešām sievām ir viena no viņa iemīļotākajām. Šī grāmatiņa noteikti ir saistoša lasāmviela – ko tik tur nevar izlasīt: piemēram, kad Veikmans kopā ar pirmo pastāvīgo grupu The Strawbs 1970. gadā spēlēja Parīzē leģendārajā naktsklubā Rock’n’roll Circus, klavieru solo laikā pamanījās nolidināt no skatuves pašu Salvadoru Dalī, kuram tur bija paredzēts uznāciens. "Es taču viņu nepazinu," vēlāk taisnojās mūziķis – sak', kaut kāds stulbs, vecs muļķis lien uz skatuves vicinādams spieķi… Tas viss šodien ir aizmirsts – 2021. gadā Riks Veikmans pelnīti kļuva par Britu impērijas ordeņa kavalieri… Skan viņa Anna Boleyn.

Savulaik Britu impērijas ordeni saņēma arī Greiems Nešs, kaut mūzika ir tikai daļa no viņa hobijiem. Nešs ir aizrautīgs fotogrāfiju kolekcionārs un arī pats nopietni uzņem nekustīgās bildes. Pirmos slavas mirkļus izbaudīja britu grupas The Hollies sastāvā, bet vēlāk kļuva par amerikāņu muzikālās apvienības Crosby, Stills, Nash & Young dalībnieku. Tā bija viena no pirmajām, tā saucamajām supergrupām, kas radās 60. gadu beigās un atstāja paliekošus pēdu nospiedumus ne tikai mūzikā, bet kultūrā vispār. Mūziķu vokālās partijas iegājušas vēsturē ar sarežģītiem, samezglotiem harmoniskajiem risinājumiem, viņi paši – ar mūždien – maigi izsakoties – nervozām savstarpējām attiecībām un pat politiskām aktivitātēm. Vienīgā grupa, kuras visi dalībnieki uzņemti rokenrola slavas zālē divas reizes. Skan Guinnevere.

Skotu dziesminiekam Donovanam gan neviens ordeņus nav metis pakaļ, pat rokenrola slavas zālē viņš tika uzņemts tikai 2012. gadā, kaut gan uz skatuves atrodas jau kopš 1964. gada. Donovans bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kam Bītli atļāva nedaudz uzlabot savas kompozīcijas. Donovana idejas atrodamas slavenās "Dzeltenās zemūdenes" rindās, viņš arī bija starp tiem, kuri tika uzaicināti piedalīties episkās dziesmas A Day In The Life fināla ierakstā, esot ietekmējis Pola Makartnija, Džona Lenona un pat Džordža Harisona ģitāras spēles stilu. Kad 60. gadu pirmajā pusē viņš sāka rakstīt dziesmas, prese viņu tūlīt nokristīja par "britu atbildi uz amerikāņu Bobu Dilanu". Jau daži nākamie gadi pierādīja, ka tas ir bijis pārsteidzīgs vērtējums. Donovana daiļrade ātri vien izgāja ārpus vienkāršas folkmūzikas ietvariem. Šai reizei skan viņa The Ballad Of Geraldine.

Rets gadījums, kad Anglijas karaliene 1991. gadā impērijas ordeni pasniedza džeza mūziķim – trombonistam Krisam Bārberam, slavenā diksilenda orķestra vadītājam. Kriss Bārbers nodzīvoja apbrīnojamu mūžu 91 gada garumā un iegājis pat pasaules mūzikas vēsturē – viņa trompetists Pets Helkokss ansamblī pavadīja 54 gadus! Absolūts rekords – otrajā vietā atrodas Djūks Elingtons un viņa orķestra saksofonists Harijs Karnijs – viņi kopā pavadīja nieka 46 gadus… Vēl varētu atzīmēt, ka Kriss Bārbers ne tikai teicami muzicēja, viņš arī aizrautīgi piedalījās autosacīkstēs – ne velti starp viņa draugiem bija arī britu autobūves un autosporta leģendas Kolinss Čepmens un Kens Tairels… No viņa pūra ceļam ārā Saratoga Swing.

1970. gada 12. martā Džo Kokeram, starp citu – arīdzan britu ordeņa kavalierim, tika paziņots, ka jau 20. martā viņam jāsper kāja uz amerikāņu zemes, pie tam – dziedot. Mūziķi tika vākti kopā kā uz ugunsgrēku, daži kritiķi vēlāk atzīmēja, ka tādi arī izklausoties šīs turnejas ieraksti, tikai nez kāpēc tad šis dubultalbums 2021. gadā svinīgi tika uzņemts Grammy slavas zālē. Ne jau par to ir šis stāsts – toreiz visu šo pavadošo mākslinieku sastāvu komandēja amerikāņu mūziķis un komponists Leons Rasels. Rasels 1972. gadā savam albumam sarakstīja dziesmu This Masquerade – "Šī maskarāde". 1976. gadā to līdz astoņu minūšu versijai pagarināja Džordžs Bensons un padarīja viņu par zvaigzni. Bet jau 1973. gadā, arī nemaz ne tik peļamu variantu šai dziesmai izveidoja duets The Carpenters. Lūk, This Masquerade.

Ģitārista Fransisko Gustavo Sančesa Gomesa vārds noteikti vai visiem liktu patiesi izbrīnīties. Bet ja minam vārdu Pako de Lusija – o, jā – to noteikti ir dzirdējis ikviens, kam kaut reizi mūžā iznākusi darīšana ar flamenko un ne tikai – Pako de Lusija ir spāņu ģitāras virtuozs, kurš bija viens no pirmajiem flamenko māksliniekiem, kuri veiksmīgi darbojušies arī klasiskās un džeza mūzikas žanros, bet skatuves vārdu pieņēma, lai izrādītu cieņu mātei – Lusijai Gomesai. Intervijā 2012-tajā gadā Pako atzīmēja, ka ģitāras spēli apguvis gluži, kā bērns iemācās runāt. Instrumentu spēlēt viņam mācīja tēvs Antonio, likdams spēlēt pa 12 stundām dienā, bieži viņam pat neļāva iet uz skolu. Bet Pako nebija apvainojies: kā viņš atzīmēja – "Es neticu spontānai ģenialitātei. Ja es nebūtu piedzimis tēva ģimenē, es nebūtu nekas…" Lūk, arī mūzika: Gitanos Andaluces.

Jūnijs – tātad vasara, kaut gan oficiāli skaitās, ka vasara vēl tikai iestāsies. Bet daži drūmi noskaņoti tipi vienmēr apgalvos, ka tūlīt pēc Jāņiem ar vasaru ir cauri… Kad tad, ja ne vasarā atcerēties par mūziķu grupu, kura sacerējusi vienu no populārākajām dziesmām par vasaru. Šai sakarā daudziem noteikti pazīstams vārdu salikums Mungo Jerry - izrādās ne tikai Endrū Loids-Vebers guvis iedvesmu Tomasa Stērna Eliota daiļradē. Mungo Jerry nāk no tiem pašiem kaķu stāstiem. Lai kā tiktu kultivēts viedoklis, ka puiši ir kārtējie tikai vienas dziesmas varoņi, vēl 2022. gadā grupas līderis vairāk nekā 50 gadu garumā Rejs Dorsets zem Mungo Jerry izkārtnes laida klajā kārtējo – 20. albumu. Dziesmas tajā izklausās kā tapušas tālajos septiņdesmitajos gados. Grupas mājaslapā gan nav atrodamas norādes par gaidāmajiem koncertiem un pastāv dibinātas aizdomas, ka visu instrumentu partijas viņš ieskaņojis viens pats. Lai kā tur nebūtu, Mungo Jerry karogs plīvo joprojām… Bet arī īstajos septiņdesmitajos gados daudzas Mungo Jerry dziesmas bija veidotas itin līdzīgi In The Summertime… No viņiem klausāmies Somebody Stole My Wife.

Lai gan klarnete skaļuma ziņā nekādi nevar konkurēt ar trompeti vai saksofonu, daudzi klarnetes spēlētāji kaut kā pamanījušies šo instrumentu padarīt par diezgan nozīmīgu džeza mūzikas attīstības vēsturē. Jo izrādās, ka daudzi slavenu ansambļu un orķestru vadītāji spēlējuši tieši šo instrumentu. Arī valstu vadītāji – ja atceramies, tad pat Leonīds Brežņevs atzīmēja, ka armijas orķestrī esot pūtis klarneti… Arī šīsdienas stāsta sākumā pieminētais Riks Veikmans mūzikas koledžā apguva klarnetes spēli. Tā pie izcilākajiem 20. gadsimta džeza klarnetistiem atrodams arī amerikāņu mūziķa Vudija Hermana vārds. Bērnībā viņš gan sāka uzstāties kā dziedātājs un stepa dejotājs un tikai divpadsmit gadu vecumā ķērās pie klarnetes un saksofona. Viņa vadītie kolektīvi vēsu mieru no blūza un tradicionālā svinga varēja pārslēgties arī uz daudz modernākajiem stiliem, tā Vudijs Hermans nepalika bez darba līdz pat mūža beigām 1987. gadā… Te arī viņa Caldonia.

Ne tikai Mocarts bija brīnumbērns – arī amerikāņu blūza ģitārists Džo Bonamasa sāka apgūt instrumentu četru gadu vecumā un divpadsmit gados ar pilnu jaudu iesildīja B. B. Kinga koncertus. Nu labi – Džo vecākiem piederēja mūzikas instrumentu veikals. Lai gan tas atradās Ņujorkā, zēnu tēvs vispirms iepazīstināja ar britu blūzu, kā paraugus stādot Ēriku Kleptonu un Džefu Beku. Šodien Džo Bonamasa var lepoties ar Grammy balvu, kā mākslinieks ar visvairāk nospēlētiem koncertiem gada laikā, rindu lielisku albumu un garantiju, ka jebkura viņa uzstāšanās atstās neidzēšamu iespaidu. Slavens kļuvis arī ar ģitāru un pastiprinātāju kolekciju, aizraujas arī ar tādu lētu nodarbošanos, kā antīku automobiļu kolekcionēšanu – iecienītākā marka esot Ferrari… No viņa baudām Blues Deluxe.

Aizejošais laiks, gadalaiku maiņa – varen pateicīgs temats, lai izveidotu kādu dziesmiņu. Tā tapa dziesma Summer Wind, kuras nosaukums oriģinālā bija Der Sommerwind, jo to sarakstīja vācu komponists Hanss Bratke. Tikai pēc tam tā nonāca Džonija Mersera redzeslokā un gada laikā to slavenu padarīja Frenks Sinatra. Lai skan viņa Summer Wind.   

Vasaras vējš no Ziemeļāfrikas līdz Dienvideiropai pie reizes aiznesis sev līdzi arī šo stundu. Un vēl kāds brīnums – vēl tikai nedēļa un visa Latvija dosies pie ugunskuriem. "Pasaule zied un vīst"!