Šodien 13. datums, bet tas neiekrīt ne pirmdienā, ne piektdienā – par to ir prieks, un dzīve taču sastāv no maziem prieciņiem!

Visupirms vērts nedēļas beigās ļauties nelielai apcerei kopā ar diviem Raimondiem – Ozolu un Macatu. Skan Raimonda Macata veltījums dienas mijai ar nakti jeb skaņdarbs "Pusnaktī".

Šonedēļ Dzintaru koncertzālē noslēdzas 17. Ineses Galantes rīktais festivāls Summertime, ko vainago vācu dziedātāja un aktrise Ūte Lempere ar monoizrādi "Tikšanās ar Marlēnu". Pēc galvu reibinošiem panākumiem uz Londonas, Berlīnes un Brodvejas skatuvēm, šī izrāde 13. augusta vakarā atceļojusi līdz Jūrmalai. Kad 1987. gadā Ūte Lempere pirmo reizi parādījās uz lielās skatuves slavenajā mūziklā "Kabarē", daudzi kritiķi jau toreiz viņu salīdzināja tieši ar Marlēnu Dītrihu. Skan viņas dziedātā Que reste… 

Atgriežoties pie nesenās vēstures – ne katru dienu gadās izdevība vaigā skatīt patiesu leģendu. Bet tāda nupat viesojās Rīgā – viens no pasaulslavenā kubiešu muzikālā projekta Buena Vista Social Club pirmajiem dalībniekiem – ģitārists un dziedātājs Eliadess Očoa, kuru toreiz – deviņdesmito gadu beigās – pārējie mūziķi sūtīja pēc atspirdzinājumiem, jo uz viņu fona Eliadess bija tīrais puika: viņam tolaik bija apritējuši "tikai" piecdesmit gadi, kamēr pārējie jau bija droši iesoļojuši astotajā gadu desmitā. Mūsu uzmanībai – dziesma Se solto un leon.

Runājot par leģendām: augusta sākumā Dzintaru koncertzāli ar atvadu koncertu pagodināja pati titulētākā un nopelniem bagātākā vokālā grupa no Ņujorkas – The Manhattan Transfer. Piecdesmit gadi ar nelielu astīti uz skatuves – tā nav joka lieta! Taču – ko var zināt. Cik daudzi atgriezušies uz skatuves pēc (it kā) atvadu turnejas… Leģendārās grupas sniegumā skan viņu tikpat leģendārā dziesma Foreign Affair.

The Manhattan Transfer 1981. gada albumā bija arī romantiskā balāde par lakstīgalu, kura dzied Bērklija skvērā Londonā. Džīns Pjuerlings toreiz par aranžējumu šim ierakstam saņēma Grammy balvu. Bet vienu no pirmajiem ierakstiem šai dziesmai 1940. gadā veica Glena Millera orķestra solists Rejs Eberle. Cik gan mānīgs var būt cilvēka ārējais izskats – sirsnīgi smaidošais Glens Millers, kādu atceramies kaut vai no filmas "Saules ielejas serenāde", bez mazākās šaubīšanās 1942. gadā izsvieda Reju Eberlu no orķestra – turnejas laikā Čikāgā Rejs bija nonācis satiksmes sastrēgumā un nedaudz nokavēja mēģinājumu... Klausāmies Reja Eberles dziedāto A Nightingale… 

Nav nekāds pārsteigums, ka Latvijā bieži atskaņojam ārzemju komponistu mūziku. Daudz lielāks brīnums ir, kad mūsu tautas muzikālais mantojums iedvesmo aizrobežu izpildītājus. Zviedru mūziķis Hanss Anteheds jau laidis klajā vairākus albumus ar latviešu mūziku. Nu labi, viņa entuziasms bija pamatots – 2000. gadā viņš kopā ar kori viesojās Jūrmalā un tur sastapa nākamo dzīvesbiedri. Viena no dziesmām šajos latviešu albumos ir arī par lakstīgalu, kura tik skaisti dzied jeb "Skaisti dziedi lakstīgala". Īsteni latvisku kolorītu šim ierakstam piešķir Jolantas Gulbes dziedājums… 

Ņūorleānas mūziķis Doktors Džons nekad nelika uzsvaru, lai pierādītu, ka ir mūsdienu popzvaigzne. Viņš drīzāk mēģināja savienot ar šodienu visu, kas bijis pirms viņa. Jau sešdesmitajos gados viņa skatuves ietērps sastāvēja no daudziem spilgti krāsainiem halātiem un galvassegām, kas bija izrotātas ar lielām spalvām. Kad 1968. gadā iznāca arī Doktora Džona debijas albums, tajā bija dzirdams viss, ar ko mūziķis aizrāvās: okultās zinātnes, afroamerikāņu vudū maģija un tamlīdzīgi. Temati it kā nopietni, bet dziesmas tika izpildītas ar tik smalku humoru, ka neviens īsti nesaprata, kur veidojas robeža starp ironiju un nopietnu attieksmi pret burvju zinībām…

Ja jau pieminam burvjus – tieši pirms piecdesmit gadiem tika ierakstīts un klajā nāca Eltona Džona hrestomātiskais dubultalbums "Atvadas no dzelteno ķieģeļu ceļa" – tieša atsauce uz grāmatām un filmu "Oza zemes burvis". Tāda paša nosaukuma albuma tituldziesmu Goodbye Yellow Brick Road daudzi uzskata par pretendentu uz skaistākās Eltona dziesmas titulu…

Ņūorleāna un tātad droši vien arī tās burvji iedvesmoja Stingu 1985. gadā sarakstīt lielisko balādi Moon Over Bourbon Street  par mēnesi virs vēsturiskās Burbonu ielas Ņuorleānas franču kvartālā, kas tika iekļauta viņa debijas solo albumā The Dream Of The Blue Turtles.

Ņūorleāna ir nozīmīgākā pilsēta Luiziānas štatā, kas robežojas ar Misisipi pavalsti, kuras galvaspilsēta ir Džeksona. Džeksonas pilsēta ir dzimtā vienai no mūsdienu veiksmīgākajām, reizē arī savdabīgākajām džeza dziedātājām, kuras vārds ir Kasandra Vilsone. Gaužām interesanti viņas izpildījumā skan dziesma O Sole Mio, kura no saulainās Itālijas pārceļojusi uz ne mazāk saulainajiem Savienoto Valstu dienvidu štatiem. Iespējams, ka neapoliešu dziesminieks Eduardo di Kapua bija nedaudz savādāk iztēlojies savas dziesmas interpretāciju…

Ja tu uzstājies ar klasiskā rokenrola repertuāru, klausītāji noteikti pieprasīs kaut ko no Čaka Berija, Elvisa vai Bila Heilija mantojuma. Bet ja tava specialitāte ir tango, neiztikt bez argentīniešu tango karaļa Karlosa Gardela grāvēja Por una Cabeza. Tā ir viena no pēdējām dziesmām, ko Karloss sarakstīja 1935. gadā kopā ar dzejnieku Alfredo le Peru pirms traģiskās aviokatastrofas... Sievietes, hipodroms, azarts – šīs dziesmas nosaukums spāņu valodā ir "Par purna tiesu": tas ir termins no zirgu skriešanās sacīkstēm, kur uzvaru izšķir vien daži sprīži…

Bet uz atvadām – ieraksts, kas atkal skan varbūt ne tik ierasti: dziesma Copacabana no Barija Manilova repertuāra, tikai šoreiz vācu mēlē – kā to iztēlojās dziedātājs Manfreds Krugs.