Decembra mēnesis jau pusē un tas nozīmē tikai vienu – Ziemassvētki jau ar roku sasniedzami. Ļoti piemērots brīdis, lai pakavētos pie to dziesmu vēstures, kuras veltītas tieši šiem svētkiem.

Nenoliedzot tā saucamās nopietnās mūzikas komponistu ieguldījumu, izrādās, ka lielākajai daļai cilvēku svētku noskaņu rada tieši populārās mūzikas žanra dziesmas, kuras jau ilgi pirms pašiem Ziemassvētkiem sāk skanēt gan radio, gan veikalos un arī dažādos pirmssvētku koncertos. Jāatzīst, Amerikas Savienotās Valstis skaitās populārās mūzikas lielvalsts, attiecīgi lielākā daļa moderno svētku dziesmu tapušas tieši tur.

Būtu godīgi iesākt ar populārāko: ja var ticēt Ginesa rekordu grāmatai, tad šī pati, pati populārākā Ziemassvētku dziesma ir "Baltie Ziemasssvētki" – 50 miljoni dziesmas singlu esot tikuši pārdoti variantam, ko iedziedāja Bings Krosbijs, vēl par neskaitāmiem miljoniem parūpējās pārējie planētas dziedātāji, jo šo dziesmu savā repertuārā iekļāvuši absolūti visi – sākot ar Elvisu un beidzot ar Karīnu Karpenteri, Lēdiju Gāgu un Andri Daņiļenko. Dziesmas autors ir populārais amerikāņu komponists Ērvins Berlins, kas tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem 20. gadsimta dziesmu sacerētājiem Amerikā. Ērvins Berlins (īstajā vārdā Izraels Beilins) piedzima 19. gadsimta beigās tepat netālu no mums – toreizējās cariskās Krievijas impērijas miestā, kas šodien atrodas mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. Jau 1893. gadā Beilinu ģimene, līdzīgi kā simti tūkstošu citu ebreju ģimeņu, glābās no Krievijā valdošās nabadzības un populārajiem ebreju grautiņiem, mūkot uz ASV. Starp citu – tieši tā Amerikā nonāca arī Džordžs un Aira Gēršvini, nākamās kino haizivis Luiss Meijers un brāļi Vorneri. Paradokss – populārāko Ziemassvētku dziesmu sarakstīja ebrejs, kas pats Ziemassvētkus nemaz nesvinēja. Dziesma bija paredzēta kā viena no daudzajām kārtējam mūziklam un tās pirmatskaņojums notika radio 1941. gada 25. decembrī. Berlins dziesmu sarakstīja nebūt ne lūkojoties uz apsnigušām eglēm – tā tapa Kalifornijā, svelmainas vasaras vidū pie viesnīcas baseina. Ērvins parasti strādāja naktīs un otrā rīta pēc darba cēliena sauca sekretāram: "Ķer pildspalvu un pieraksti šo dziesmu! Tā ir ne tikai labākā dziesma, ko esmu uzrakstījis; tā ir labākā, ko kāds vispār jebkad ir sarakstījis." Bings Krosbijs ierakstīja šo dziesmu skaņuplatē 1942. gadā nieka 18 minūšu laikā. Toreiz nekādu sevišķu iespaidu uz dziedātāju tā neatstāja. Viņš tikai atzīmēja: "Ērvin, es domāju, ka ar šo dziesmu mums problēmu nebūs."

Šis ieraksts nav saglabājies – oriģinālā rūpnīcas matrica tika tik daudz reižu izmantota, ka 1947. gadā Bingam nācās to pārdziedāt no jauna, mēģinot maksimāli tuvināties sākotnējam variantam… Tas arī ir ieraksts, ko mēs visbiežāk varam dzirdēt šodien.

Mūsdienu skatījumā gauži netradicionālu "Balto Ziemassvētku" versiju 1954. gadā ierakstīja vokālā grupa The Drifters. Ierakstu kompānijas Atlantic bosi pat bija nobijušies, ko nu teiks autors, bet viņam patika, pat ļoti. Šajā dziesmas variantā bija iemīlējies pat Preslijs, un, rakstot savu Ziemassvētku albumu, mēģināja dziedāt līdzīgā manierē. Visu cieņu karalim, bet te nu Berlins cīnījās, lai šis ieraksts nekad neieraudzītu dienas gaismu…

Ja ar "Baltajiem Ziemassvētkiem" Elvisam Preslijam sanāca tā ne visai (kaut gan tas ir gaumes jautājums), dziesma Blue Christmas jeb "Skumjie Ziemasssvētki" vēsturē iegājuši tieši rokenrola karaļa izpildījumā. Dziesmas vēsture gan ir krietni senāka – jau 1948. gadā šo stāstu par neveiksmīgu mīlestību svētku laikā tādā rietumu kovboju stilā ierakstīja skaņuplatē Doijs O’Dells. Akustiskās ģitāras, vijole un tā tālāk. Elviss ierakstīja šo dziesmu 1957. gadā savam Ziemassvētku albumam. Dziedātāja Millija Kērkama, kas kopā ar vokālo grupu The Jordanaires toreiz iedziedāja bekvokālu, 2012. gadā intervijā atcerējās, ka Elviss šo dziesmu esot rakstījis negribīgi ("Nu labi, ātri tiekam ar to galā!") un mudinājis pavadošo grupu ieraksta laikā darīt kaut ko muļķīgu. "Kad bijām tikuši līdz beigām, visi pasmējāmies un nospriedām, ka šis nu vienreiz ir ieraksts, ko kompānija nemūžam nelaidīs klajā…"

Līdzīgi "Baltajiem Ziemassvētkiem", arī Mela Tormē "Ziemassvētku dziesma" jeb The Christmas Song radās svelmainā jūlija dienā. Dziedātājs bija ieradies ciemos pie Boba Velsa – sava kolēģa pa dziesmu rakstīšanas līniju. Uz Boba rakstāmpults virknējās vienkārši dažas frāzes pēc principa – domā par kaut aukstu, un tev kļūs vēsāk. Tie pat nebija domāti vārdi jaunai dziesmai. Četrdesmit minūtes vēlāk bija gatava īsta Ziemassvētku melodija, kuru jau 1946. gadā padarīja populāru Nets Kings Kouls.

Dziesmiņu Silver Bells jeb "Sudraba zvani" 1950. gadā sarakstīja amerikāņu dziesmu sacerētāju tandēms Džejs Livingstons un Rejs Evanss. Pirmais to nodziedāja aktieris Viljams Fraulijs. Bija paredzēts šo dziesmu iekļaut komēdijā The Lemon Drop Kid, kurai bija paredzēts iznākt uz ekrāniem nākamajā gadā. To vajadzēja dziedāt galveno lomu atveidotājiem Bobam Houpam un Merilinai Maksvelai. 1950. gada oktobrī šo dziesmu skaņuplatē ieskaņoja Bings Krosbijs kopā ar Kerolu Ričardsu. Filmas producenti paklausījās, pakasīja aiz auss un Houpam ar Maksvelu nācās vēlreiz mērot ceļu uz kinostudiju, lai mēģinātu dabūt gatavu ko līdzīgu…

Bez jautrības neiztika jau arī pašā dziesmas sacerēšanas laikā. Nosaukums sākotnēji bija paredzēts "Šķindošie zvaniņi" jeb angliski – Tinkle Bells. Rejs Evanss vēlāk stāstīja: "Mums ar Džeju pat prātā neienāca, ka šim vārdam ir vēl kāda nozīme, līdz Džejs pārradās mājās un sieva viņam apvaicājās, vai viņi nav prātu izkūkojuši – žargonā vārds Tinkle nozīmē "čurāšana"." Skaists būtu sanācis Ziemasssvētku dziesmas nosaukums…

1953. gadā Erta Kita jau bija atzīta dejotāja, filmu zvaigzne un Brodveja aktrise, kad ierakstu kompānijas RCA varas vīri izdomāja, kā ar viņas vārdu vēl kā varētu nopelnīt. Tikai problēma – viņas balss tiem konservatīvajiem laikiem skanēja pārāk jau nu pavedinoši… Glābt varēja tikai atbilstoša repertuāra izvēle. Producenti savu maizīti nebija veltīgi ēduši – C’est Si Bon savulaik Kitu padarīja par zvaigzni, bet dziesmas Santa Baby ieraksts nodrošināja ikonas statusu uz visiem laikiem…

"Ziemeļbriedis Rūdolfs ar sarkano degunu" – neticami, bet šī skaitās otra pārdotākā Ziemassvētku dziesma aiz Binga Krosbija "Baltajiem Ziemassvētkiem". Interesanta ir dziesmas tapšanas vēsture. 1939. gadā Montgomerija Vorda tirdzniecības namam bija nepieciešama krāsaina bilžu grāmatiņa, ko pārdot Ziemassvētkos. Un obligāti par dzīvniekiem. Stāstu izdomāt uzticēja nevienam nepazīstamajam Robertam Luisam Mejam, kurš tepat rakstīja tekstus reklāmām. Mejs jau bija ko līdzīgu stāstījis savai mazajai meitiņai, tā nu pasūtījums bija gatavs viens un divi. Ziemeļbriedi Rūdolfu savādāk sauc arī par devīto briedi – viņš ir tas, kurš pats pirmais iejūgts salatēva kamanās un ar lielo, sarkano degunu apgaismo kamanu ceļu. Roberta Meja svainis bija radio producents Džonijs Markss, kura spalvai pieder vēl vairākas pazīstamas Ziemassvētku dziesmas. "Ziemeļbriedis" ieskaņotā variantā bija gatavs 1949. gadā. To iedziedāja kovboju balss Džīns Outrijs, aptauju sarakstos tā pirmajā vietā bija tikai nedēļu. Toties līdz šodienai pārdoti 150 miljoni dažādu šīs dziesmas ierakstu variantu…

"Dejojot ap Ziemassvētku eglīti" (Rockin’ Around The Christmas Tree) – arī šo dziesmu sarakstījis Džonijs Markss. To 1958. gadā skaņuplatē ierakstīja Brenda Lī. Pēc visiem likumiem tai nekavējoties vajadzēja gūt panākumus, autors taču pats Džonijs Markss. Bet nekā. Ak, jā – Brendai Lī vēl bija tikai 13 gadu un viņu tā īsti neviens nepazina. Toties sākot ar 60. gadu, kad tā pa īstam iemirdzējās Brendas Lī zvaigzne, arī šai dziesmai panākumi bija nodrošināti… Pēc daudziem gadiem Brenda stāstīja, ka viņa joprojām nesaprotot, kāpēc Džonijs Markss izvēlējās tieši viņu par dziesmas pirmo izpildītāju. Bet turpmākajai karjerai tas lieti noderēja… Šis Ziemassvētku dziesmas ieraksts kļuva par visvairāk pārdoto skaņuplati dziedātājas karjerā, kas turpinās joprojām, neskatoties uz to, ka Brenda Lī nupat atzīmēja jau astoņdesmitos šūpuļa svētkus…

"Es būšu mājās Ziemassvētkos" (I’ll Be Home For Christmas) – tā tika nosaukta kārtējā svētkiem veltītā dziesma, ko 1943. gadā skaņuplatē ierakstīja Bings Krosbijs. Tā bija iecerēta kā veltījums visiem amerikāņu kareivjiem, kas Otrā pasaules kara laikā atradās aiz trejdeviņām zemēm tālu no mājām. Kareivis raksta vēstuli, kurā stāsta, ka uz Ziemasssvētkiem būšot mājās un labprāt vēlētos redzēt sniegu un arī kādu dāvanu eglītē. Dziesma gan izskan uz tādas melanholiskas nots – būšu mājās Ziemassvētkos, pat ja vienīgi savos sapņos… Šī dziesma zibenīgi iepatikās ne tikai kareivjiem, bet arī civilajiem klausītājiem Amerikā – taču trešā vieta uz vienpadsmit nedēļām aptauju sarakstos un piektais Zelta disks Krosbijam pašam. Presē parādījās cildinoši raksti, ka ar šo dziesmu Krosbijs esot paveicis vairāk nekā jebkurš kareivju morālā gara stiprināšanā. Gluži citās domās bija sabiedrotie no Anglijas – BBC raidorganizācija uz karstām pēdām aizliedza atskaņot šo dziesmu, jo tā, lūk, tieši otrādi – pazeminot britu kareivju cīņas sparu…

Vēl kāda dziesma ar līdzīgu vēsturi – tā kā Otrā pasaules kara laikā ziemassvētki kļuva par simbolu māju sajūtai visiem tiem amerikāņu jūrniekiem un karavīriem, kuri skuma pēc dzimtā pavarda tūkstošiem kilometru no dzimtenes, nav brīnums, ka gada priecīgākajiem svētkiem veltītās dziesmas reizēm sanāca skumjas. Viena no tādām ir Have Yourself  A Merry Little Christmas, kas pirmo reizi izskanēja Džūdijas Gārlendas izpildījumā 1944. gada Holivudas filmā "Satiksimies Sentluisā".

Vēl bija jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, līdz daļa Amerikas iedzīvotāju sāka uztraukties, ka himna jādzied spāniski, bet jau 1970. gadā aklais Puertoriko dziesminieks Hosē Felisiano ieskaņoja dziesmu Feliz Navidad – savu versiju par Priecīgajiem Ziemassvētkiem. Tajā lieliski sadzīvo kopā vārdi abās – spāņu un angļu valodās.

"Zvaniņš skan" – šī nu reiz ir dziesma, kuras vēsture rakstāma ar krietnu trīsciparu skaitli. Tā tika izdota notīs jau 1857. gada rudenī un to bija sacerējis baznīcas ērģelnieks Džeimss Pīrponts. Tā tika publicēta ar nosaukumu One Horse Open Sleigh, kas latviski skanētu kā "Vaļējas kamanas, kurās iejūgts viens zirgs", bet – nekāda sakara ar Ziemasssvētkiem. Tā bija paredzēta kā dziesma, ko dziedāt bērniem svētdienas skolā...

1857. gadā Džeimss Pīrponts nolēma sacerēt kādu jaunu dziesmiņu Pateicības dienai. ASV to svin novembra beigās, tāpēc viņš iedomājās atmiņās atsaukt jautros ražas novākšanas svētkus, kad puiši izklaidējas, traukdamies ar vaļējiem ratiem vai kamanām. Tā arī Džeimss Pīrponts uzrakstīja dziesmiņu, kas veltīta braucienam vaļējās kamanās, kuras velk viens zirgs. Tā nebija pirmā Pīrponta kompozīcija, tāpēc viņš to 16. septembrī aiznesa uz patentu valdi un saņēma autortiesības. Bet dziesmiņas klausītāji to ar laiku sāka asociēt ar vārdu salikumu "zvaniņš skan". Slavu šī dziesma gan ieguva pēc Pīrponta nāves. Tā kā Pīrponti pārsvarā dzīvoja ASV ziemeļu daļā, tad arī šī dziesmiņa ar vārdiem par sniegu un kamanām un zvaniņu, kas skan, pamazām tika izmantota nevis Pateicības dienas laikā, bet jau Ziemassvētkos. Punktu uz "i" uzlika arī ASV kosmonauti Toms Stafords un Vallijs Širra. 1965. gada 16. decembrī viņi dziesmu "Zvaniņš skan" nospēlēja kosmosā.  Interesanti, kā šī dziesma tika ierakstīta uz Edisona rullīša jau 1889. gadā – tas ir pirmais Ziemassvētku dziesmas ieraksts vēsturē! Dziesmas autora dēls nesekmīgi centās iegūt kādu materiālu labumu no tēva darba – autortiesības bija beigušās…Toties Džeimsa Lorda Pīrponta brāļadēls Džons Pīrponts Morgans bija viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV finansistiem. Komentāri lieki…

Dziesmiņa Winter Wonderland jeb "Ziemas brīnumzeme" arī nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm. To 1934. gadā sarakstīja komponists un orķestra vadītājs Felikss Bernards un dzejnieks Ričards Bernards Smits. Sākumā tā nemaz nebija domāta kā Ziemassvētku dziesma. Vienkāršs stāstiņš par kāda pārīša romantiskām attiecībām ziemas laikā. Ierakstīta arī tā tika, neteiksim, pa roku galam, bet vienkārši tāpēc, ka studijā bija palicis brīvs laiks un žēl bija nomest naudu zemē. Liels būs bijis ierakstu kompānijas darbinieku izbrīns, kad tajā pašā 1934. gadā "Ziemas brīnumzeme" dziedātāja Gaja Lombardo priekšnesumā pēkšņi kļuva par pieprasītu grāvēju. 1947. gadā daži asprāši nedaudz pamainīja dziesmas tekstu – no romantiskas dziesmas tā kļuva vai par bērnu dziesmiņu par rotaļāšanos sniegā. Popularitāti tā nav zaudējusi arī šodien – kad 2007. gadā Amerikas komponistu un izdevēju asociācija apkopoja rezultātus, kas pēdējo piecu gadu laikā ir visvairāk atskaņotā dziesma Ziemassvētku laikā, nācās secināt, ka tā ir tieši Winter Wonderland. Tiesa – tas gan attiecās uz grupas Eurythmics versiju.

Semija Kāna dziesmiņa "Lai tik snieg" (Let It Snow) rosina uz bezrūpīgu brīvdienu pēcpusdienu. Lai arī pēc savas būtības tā nemaz nav dziesma par Ziemassvētkiem, tā pusgadsimta laikā kļuvusi par vienu no svētku simboliem pat zemēs, kur sniegu neviens nav dabā redzējis…Starp citu, arī šo dziesmu Semijs Kāns un Džuls Steins sarakstīja briesmīgā karstumā, kas 1945. gadā bija apsēdis Holivudu, skaitot nosaukumu kā mantru – varbūt kļūs nedaudz vēsāks…

1963. gadā Vilijs Nelsons jau bija sarakstījis vairākas veiksmīgas dziesmas, bet vēl skaitījās iesācējs komponēšanas jomā. Plašākai publikai viņš vēl tikpat kā nebija pazīstams izpildītāja lomā. Un jau tad viņam izdevās radīt izcilu ziemassvētku dziesmu Pretty Paper. Sentimentāls stāsts, kas veltīts tiem, kuri šajā svētku laikā nevar atļauties greznas dāvanas. To ierakstīja Rojs Orbisons un šodien tā tiešām pieskaitāma pie svētku melodiju klasikas. Kad Vilijs Nelsons 16 gadus vēlāk ierakstīja savu Ziemassvētku albumu, šī dziesma tajā tika iekļauta kā pirmā.

Nu jau pagājuši divi simti gadu ar astīti, kopš Francis Grūbers un Jozefs Mors sarakstīja pasaulē pazīstamāko Ziemassvētku korāli "Klusa nakts, svēta nakts". Vismaz šī dziesma nenāk no Amerikas – tā gan tapusi gluži vai mums kaimiņos – nelielā Austrijas pilsētiņā Oberndorfā pie Zalcburgas. Vārdus gan Jozefs Mors bija sacerējis jau divus gadus iepriekš, tad kādu brīdi veltīja veselības uzlabošanai, līdz tika norīkots par mācītāja palīgu Oberndorfas Svētā Nikolaja baznīcā. Sakritība vai nē, bet tieši Svētais Nikolajs ir tas, no kura vēlākajos gados tika radīts Ziemassvētku vecīša jeb Santa Klausa tēls. 1818. gada 24. decembrī Jozefs Mors ieradās ciemos pie Franča Grūbera, kurš tajā pašā baznīcā pildīja ērģelnieka pienākumus, un palūdza uzrakstīt viņa poēmai melodiju divām balsīm ģitāras pavadījumā. Kāpēc ģitāras un ne ērģeļu? Tam bija divi iemesli – ērģeles bija nedaudz bojātas plūdu laikā, savukārt ģitāra bija Jozefa Mora mīļākais instruments. Grūberam iedvesma nelika uz sevi gaidīt. Tajā pašā dienā Ziemassvētku himna bija gatava un vakarā abi autori, piepalīdzot baznīcas korim, to arī nodziedāja. Lai beidzot salabotu ērģeles, nākamajā gadā pilsētiņā ieradās inženieris Karls Maurahers. Pēc labi padarīta darba viņš pilsētu atstāja jau ar notīm kabatā un nepagāja ilgs laiks, līdz "Kluso nakti" dziedāja jau visā pasaulē. Tā tulkota 140 valodās – latviskojis to ir Dignājas mācītājs Kārlis Jūlijs Veirihs. 2011. gada martā "Klusa nakts, svēta nakts" iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Obernsdorfas Svētā Nikolaja baznīcu 20. gadsimta sākumā aizskaloja kārtējie plūdi. Tās vietā uzbūvēta vien neliela lūgšanu kapela, bet blakus mājā iekārtots "Klusās nakts" muzejs. Arī dziesmas oriģinālo nošu eksemplārs līdz šodienai nav saglabājies. "Kluso nakti" klausāmies grupas The Manhattan Transfer sniegumā.