Vienmēr ir interesanti: ko jaunu nesīs jaunais gads? Vai melodijas, kuras kļūs populāras šogad, liksies saistošas arī cilvēkiem pēc simts gadiem? Vai varbūt visu savā ziņā jau būs pārņēmis mākslīgais intelekts…

Ielūkojoties 1926. gada populārāko dziesmu sarakstā, tur var atrast, piemēram, tādu kompozīciju, kā Fascinating Rhythm. To jau 1924. gadā sarakstīja Džordžs un Aira Gēršvini mūziklam Lady Be Good. Pirmais kopīgais darbs brāļiem Gēršviniem un arī galvenās lomas uz Brodveja skatuves atveidoja brālis un māsa – Freds un Adele Astēri. 1926. gadā mūziklu sāka izrādīt Londonas Vestendā un Londonā ar Gēršvinu pašu pie klavierēm, un dziesmu Fascinating Rhythm skaņuplatē iemūžināja Freds un Adele. Līdz šodienai pagājuši tātad simts gadi, bet joprojām šai dziesmai top arvien jauni un jauni ieraksta varianti, kā, piemēram, šis – ko pirms ceturtdaļgadsimta veica amerikāņu dziedātāja Daiena Rīvza veltījumu albumā Sārai Vonai.

Interesanti notikumi risinājās mūzikas pasaulē pirms pusgadsimta – tātad 1976. gadā. Februārī divas Grammy balvas nopelnīja Pols Saimons. Tas pats par sevi jau nav nekāds brīnums, bet vēsturē iegājusi viņa asprātīgā pateicības runa. Stīvijam Vonderam tajos gados bija pamatīgs radošais uzrāviens, kāds nebija manīts nevienam kopš "Bītlu" laikiem. Divus iepriekšējos gadus pēc kārtas viņš saņēma Grammy balvu par gada labāko albumu, vienu reizi tieši Saimonu atstājot aiz borta. Arī nākamajā gadā viņš saņems balvu par meistardarbu Songs In The Key Of Life, bet 1975. gadā viņš albumu neizlaida. Tad nu Pols Saimons turēja runu, kurā atzīmēja gan producentu Filu Ramonu, gan Artu Garfankelu bet pašās beigās piebilda: "Vislielākā pateicība no manis Stīvijam Vonderam, kurš albumu neizlaida…"

Septembrī klajā nāca Stīvija Vondera Songs In The Key Of Life un uzreiz nostājās Billboard aptaujas pirmajā vietā – vēsturē tādi bijuši tikai trīs šādi gadījumi. No šī albuma klausāmies Another Star.

Vēl kāds joks. Kopš 1975. gada rudens Amerikas Savienoto Valstu NBC televīzijas kanālā sestdienu vakaros tiešraidē var vērot skeču šovu Saturday Night Live, ko izveidoja producents Lorns Maikls. Vienā no pārraidēm viņš tiešajā ēterā piedāvāja "Bītliem" trīs tūkstošus dolāru, lai viņi kopā atnāktu uz šo raidījumu un nodziedātu trīs dziesmas. Tā bija varen jauka parodija par paziņojumu, ko gada sākumā izteica koncertu organizētājs Bils Sārdžents, piedāvājot Liverpūles kvartetam 30 miljonus par sanākšanu kopā uz vienu koncertu. "Hei – es esmu Maikls Lorns, producents… Nacionālā raidījumu kompānija mani ir pilnvarojusi pasniegt čeku par trijiem tūkstošiem dolāru. Te tas ir. Viss, kas jums jādara – jānodzied trīs "Bītlu" dziesmas. Jūs taču atceraties vārdus – tas būs viegli. Naudu varat dalīt, kā vēlaties – varat Ringo dot mazāk, es tur neiesaistos… Jums taču ir aģenti, viņi zinās, kur mani atrast…" Un tādā garā. Neilgi pirms 1980. gada decembra Džons Lenons intervijā stāstīja, ka tovakar Pols Makartnijs esot viesojies viņa Ņujorkas apartamentos, abi esot skatījušies tieši šo pārraidi, un vienu brīdi pat apsvēruši domu joka pēc aizšaut līdz studijai Rokfellera centrā, tomēr nogurums esot ņēmis virsroku… Ko tad Makartnijs darīja Amerikā 1976. gadā? Pavisam vienkārši – tā bija viņa grupas Wings un arī viņa paša pirmā uzstāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs kopš "Bītlu" pēdējā koncerta 1966. gada augustā… Klausāmies Silly Love Songs.

Pagājušā gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Rietumu pasaulē popularitāti bija ieguvusi vēl kāda grupa, kuru mūzikas vērtētāji uztvēra tikpat nopietni kā "Bītlus" vai The Rolling Stones. Tā bija The Band, tātad latviski – ansamblis, grupa, orķestris vai tautas valodā – "blice". Kā nu kuram labāk tīk. Ar piebildi – The Band skaitās amerikāņu-kanādiešu grupa. Un 1976. gada Pateicības dienā notika grupas atvadu koncerts, kurā uz skatuves kāpa pat tādas zvaigznes kā Muddy Waters, Van Morisons, Džonija Mičela, Nīls Jangs, Ēriks Kleptons, Ringo Stārs, Nīls Daimonds un arī bijušais dalībnieks  Bobs Dilans. Tas viss tika iemūžināts filmu lentē un Mārtina Skorsēzes režijā iznāca uz ekrāniem ar nosaukumu The Last Waltz ("Pēdējais valsis"). Klīst uzskats, ka tā ir viena no labākajām dokumentālajām koncertfilmām, kāda jebkad uzņemta… Klausāmies dziesmu It Makes No Difference.

Kaut kas vienmēr notiek pirmo reizi. Un 1976. gadā pirmo reizi tika pasniegta Grammy balva kategorijā "Labākais latīņu mūzikas ieraksts". Togad šī balva nonāca pie leģendārā mūziķa Edija Palmieri, kurš diemžēl devās mūžībā pagājušā gada augustā, 88 gadu vecumā. 70 gadi uz skatuves – tā nav joka lieta! Edijs pats bija vistīrākais amerikānis – viņš piedzima Ņujorkā, toties viņa vecāki Amerikas Savienotajās Valstīs bija ieceļojuši no Puertoriko. Edijs bija gandrīz vai brīnumbērns – apguva klavierspēli, aizrāvās ar džezu un jau 11 gadu vecumā uzstājās Kārnegīholā. No viņa pūra skan kompozīcija Nada De Ti.

Un vēl kaut kas 1976. gadā notika pirmo reizi. Pastāv tāds ierakstu vērtēšanas veids kā sertifikācija, kas apliecina, ka dotais mūzikas ieraksts ir pārdots tik un tik vienībās. Līdz 1976. gadam augstākais vērtējums bija Zelta disks, kas tika pasniegts par pusmiljonu pārdotu albumu. Tas sāka likties drusku tā kā par īsu, un togad Amerikas Ierakstu industrijas asociācija ieviesa jēdzienu "Platīna disks". Lai tādu saņemtu, bija jānotirgo vismaz miljons vienību. Tas, protams, Amerikas mērogos. Latvijā zeltu varēja dabūt jau par astoņiem tūkstošiem kompaktdisku… Tad nu 1976. gadā ar pirmo Platīna disku tika novērtēta grupas Eagles labāko dziesmu izlase. Arī vēl šobaltdien šī izlase var lepoties ar pirmo vietu – 38 miljoniem pircēju iepatikusies šī mūzika. Otrajā vietā ar nieka 34 miljoniem – Maikla Džeksona "Trilleris". Un ceturtajā vietā – atkal Eagles, ar albumu, ko viņI, panākumu spārnoti, laida klajā tajā pašā 1976. gadā – Hotel California… Tieši šo albuma tituldziesmu tad arī klausāmies!

1976. gadā notika vēl daudz kas interesants. Piemēram, Dublinā pirmo reizi kopā sanāca daži zēni no Mount Temple vispārizglītojošās skolas, lai nodibinātu pankroka ansamblīti, kaut gan tā īsti spēlēt neviens no viņiem nemācēja… Šodien šo "ansamblīti" pazīst visā pasaulē ar nosaukumu U2, un tā vīri var lepoties ar 22 Grammy balvām – vairāk nav saņēmusi neviena cita rokgrupa… Arī zviedru ABBA togad laida klajā dziesmu, kas tiek uzskatīta par kvarteta vizītkarti – Dancing Queen. Vienīgā ABBAs dziesma, kas Amerikas Savienotajās Valstīs iekļuva Billboard aptaujas pirmajā vietā. Toreiz tā pat netika izvirzīta Grammy balvai, toties 2015. gadā tika iebalsota Grammy Slavas zālē…

Bet kas interesants notika, piemēram pirms 75 gadiem? 1951. gada 11. jūlijā pirmo Rhythm And Blues mūzikas radiopārraidi Klīvlendā novadīja diskžokejs Alans Frīds, sākot lietot terminu "rokenrols" – lai piesaistītu šai mūzikai balto cilvēku auditorijas uzmanību. Bet tas bija tikai pats, pats sākums jaunajai mūzikai – martā dziedātājs un saksofonists Džekijs Brenstons leģendārajā Sema Filipsa studijā Memfisā bija ieskaņojis dziesmu Rocket 88, kas kandidē uz pirmo rokenrola ierakstu. Jūnijā šo dziesmu pa savam ierakstīja Bils Heilijs ar saviem Segluvīriem. Bet rokenrola laiks vēl nebija pienācis: aptauju sarakstos toreiz laurus vēl plūca tādi mākslinieki kā Perijs Komo, Mario Lanca un arī Nets Kings Kouls ar dziesmu Unforgettable.

1951. gadā aizsākās Sanremo mūzikas festivāla tradīcija. Pirmsākumos to pat netranslēja televīzijā, darbs bija tikai radio darbiniekiem. Un notika tas savādāk nekā šodien – pirmajā gadā bija pieteiktas 20 dziesmas, bet tās visas izpildīja tikai trīs dziedātāji. Par pirmo Sanremo festivāla laureāti kļuva itāļu dziedātāja un aktrise Nilla Picci ar dziesmu Grazie dei fiori ("Paldies par ziediem"). Arī nākamajā gadā viņai konkurentu nebija – pirmās trīs vietas dziesmām, kuras nodziedāja Nilla…

Bet Francijā pirms 75 gadiem populāri joprojām bija tādi dziedātāji kā Edīte Pjafa vai Īvs Montāns. 1951. gadā uz ekrāniem iznāca filma "Zem Parīzes debesīm", kurā skan Jubēra Žiro populārā dziesma Sous le ciel de Paris, ko vēlāk iedziedāja gan Piafa, gan Montāns, gan vēl daudzi citi. Bet oriģinālā filmas vajadzībām to ieskaņoja franču aktieris un dziedātājs Žans Bretonjē. 

Bet noslēgumā šīgada lieljubilāra Mastro Raimonda Paula dziesmu "Cik klusa nakts" ar Alfrēda Krūkļa vārdiem dzied Nora Bumbiere un Ojārs Grīnbergs.