Režisors Gatis Šmits, nesen Daugavpils teātrī iestudējis komēdiju "Pamatnoteikumi", pirms tam Dailes teātrī – spokaino komēdiju "Retrīts" (2022), bet Jaunajā Rīgas teātrī tiek izrādīti viņa iestudējumi "Meklējot Spēlmani" (2019) un "Krizantēmas" (2021), sarunā ar teātra zinātnieci Ievu Struku, turpinādams viņas vērojumu, ka jaunībai vairāk raksturīga nopietnība nekā skats caur paradoksālā prizmu, saka: „…domāju, ka mans iekšējais smaids, gadiem ejot, ir kļuvis platāks. Kaut gan reizēm, protams, jūtu, ka vecumā (tu) kļūsti nīgrāks, mazāk pacietīgs un kaut kādas lietas tev nepatīk - intensīvi nepatīk.

Komēdija ir glābiņš. Mierinājums. Māksla ir mierinājums. Arī ne-komēdija.

Tā ir baigā lieta, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki iet uz teātri - pērk biļetes un skatās. Turklāt tieši šajā laikā, kad viss pārējais ir līdz nullei. Tas tikai parāda, ka tas ir vajadzīgs. Un, ja man ir iespēja tajā piedalīties - ļoti jauki. Tur briest, liekas, kaut kas sakarīgs.”